Augšdaugavas novada Demenes pagasta Demenes ciemā ielas bija tik tukšas, ka šķita – viss ir izmiris. Tomēr, neskatoties uz to, ciemā ritēja ierastā dzīve. Satiktie cilvēki pastāstīja par lauku dzīves priekšrocībām, salīdzinot to ar paradīzi, tomēr, kā izrādījās, arī viņiem ir problēmas gluži tāpat kā citur.
Labāk nekā pilsētā
Demenes ciema iedzīvotāji Vitālijs un Kristīne izrādījās sabiedriski un atklāti cilvēki. Pāris stūma bērnu ratiņus, kurā saldi gulēja desmit mēnešus vecā Julianna, bet blakus gāja viņas māsa, sešgadīgā Darina. Vitālijs un Kristīne dzīvo kopā jau 17 gadus.
Trīsdesmit deviņus gadus vecais Vitālijs strādā par šoferi kravu pārvadājumu uzņēmumā, bet Kristīna atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Dzīvesbiedriem patīk dzīvot laukos, svaigā gaisā, kur visapkārt ir krāšņa daba, tuvumā -- draugi un paziņas, ar kuriem vienmēr var parunāties, taču sarūgtina tas, ka ciemā nevar atrast darbu savā specialitātē. Vitālijam katru dienu par saviem līdzekļiem jābrauc ar automašīnu uz Daugavpili -- turp un atpakaļ: „Sanāk, ka es mēnesī iztērēju aptuveni 100 eiro degvielai. Tas ir mīnuss manai darba algai. Turklāt gan dīzeļdegviela, gan benzīns paliek aizvien dārgāks, un tas nozīmē, ka sadārdzinās arī automašīnas ekspluatācija.” Taču par dzīvi pilsētā Vitālijs un Kristīne negrib ne dzirdēt, jo mierīgo un līdzsvaroto lauku dzīvi uzskata, pirmām kārtām, par savu bērnu drošības garantiju.
Ciemā ir bērnudārzs, tāpēc Vitālijam un Kristīnei šajā ziņā nav problēmu. Pirmsskolas izglītības iestādes rotaļu laukums ir aprīkots ar visu nepieciešamo bērnu rotaļām. "Jebkurā gadījumā dzīve laukos ir labāka par dzīvošanu pilsētā. Un tad vēl tas koronavīruss ... Pie mums ir daudz mazāks risks „saķert” šo infekciju nekā vietās, kur ir daudz cilvēkus," saka Vitālijs un Kristīne.
Izgāztuve liek sevi manīt
Demenes ciema iedzīvotāja Tatjana steidzās uz veikalu, taču atrada laiku īsai sarunai ar laikraksta "Latgales Laiks" reportieriem. Viņa pastāstīja, ka pašlaik bērnudārzā aizvieto atvaļinājumā aizgājušo šīs iestādes darbinieku: „Tagad bērnudārzā ir maz bērnu, bet vislielākās noslodzes laikā dārziņu apmeklē vairāk nekā 20 mazuļi. Tas ir labi, ka vismaz īsu laiku būšu aizņemta. Esmu bezdarbniece, Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles uzskaitē. Pagastā, tāpat kā citviet laukos, atrast darbu ir gandrīz neiespējami. Dzīvoju Demenē jau 30 gadus. Esmu pieradusi un man šeit patīk."
Tatjanai ir trīs pieauguši bērni: meitai ir 25 gadi, vienam dēlam -- 32 gadi, bet otram – 34 gadi. Viņi visi ir patstāvīgi cilvēki, dzīvo un strādā Rīgā, audzina mazdēlu un mazmeitu. Tatjana vēlas, lai visi cilvēki pasaulē dzīvotu labi un labklājībā, nebūtu kara un citu konfliktu, un neviens neslimotu.
Viņai lielas bažas rada Demenes poligons, kas, pēc sarunu biedres domām, ar katru gadu ar saviem "aromātiem" rada arvien lielāku diskomfortu pagasta iedzīvotājiem: "Kāpēc mums jāelpo šī inde, turklāt demeniešiem nav nekādu priekšrocību nedz veselības uzturēšanā, nedz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Mēs saprotam, ka atkritumu poligons ir ilgtermiņa objekts, un ar to saistītās problēmas nevar atrisināt vienā dienā, taču tas mūsu dzīvi nepadara vieglāku."
Tatjanai ir neliela saimniecība -- govs, cūka un vistas, viņa nodarbojas arī ar dārzkopību -- tas viss kopā dod iespēju ietaupīt naudu un garantē izaudzētās ražas kvalitāti.
Dzīvo harmonijā ar dabu
Piecdesmit astoņus gadus vecais pensionārs Ivans Minčenoks uzskata sevi par Demenes pagasta pamatiedzīvotāju, viņš ir dzimis un, cik vien sevi atceras, dzīvo šajā sirdij mīļajā vietā: “Šeit ir ļoti daudz skaistu un gleznainu vietu. Lai labi atpūstos, nav nekur jābrauc, vēl jo vairāk – uz citām Eiropas valstīm. Šeit var gan makšķerēt, gan sēņot un ogot, gan nopeldēties. Un tas viss ir tikai rokas stiepiena attālumā. Man šeit ļoti patīk. Esmu harmonijā ar dabu un lieliski satieku ar kaimiņiem. Ir grēks gribēt vēl ko labāku.”
Ivans dzīvo kopā ar sievu, kurai nav pastāvīga darba, tāpēc viņa saimnieko viensētā „Teteri”, gatavo krājumus ziemai. Tiesa, Ivana saimniecībā nav mājdzīvnieku, bet dzīvesbiedri katru gadu audzē lauksaimniecības kultūras savai iztikai. Ir arī mežs, Ivans to zāģē un kopj. No kustoņiem sētā -- tikai suns, kas sargā māju.
Dzīvesbiedriem ir dzīvoklis Daugavpilī, taču viņi nesteidzas tajā apmesties pavisam, dodot priekšroku lauku dzīvei savā viensētā.
Mūsu sarunas biedrs atzīst, ka viņa dzīve izvērtās tāda, kādu viņš vēlējās, ņemot vērā vēl vienu -- ļoti svarīgu ģimenes apstākli – dzīvesbiedriem ir četri bērni. Viņi visi jau ir izauguši un šobrīd atrodas Dānijā. "Mūsu bērni ir nodrošināti ar visu un nelūdz palīdzību, lai gan mēs viņiem to nekad neatteiktu. Esmu vairākkārt ciemojies Dānijā, bet man tur nepatika: mitrs klimats, neierasta gaisotne, vietējiem iedzīvotājiem ir sava mentalitāte, ko mēs nesaprotam. Šeit ir labāk un ierastāk,” saka Ivans. Jāuzsver, ka Ivans rūpējas arī par savu 86 gadus veco māti.
Ņina dzīvo Daugavpilī, bet Demenē viņai ir meita Olga ar znotu Andreju. Savulaik Ņina četrdesmit gadus strādāja bijušajā Ķīmiskās šķiedras rūpnīcā cehā, kur ražoja produkciju, kas nebija kaitīga veselībai.
Ņina ciemošanos Demenē salīdzina ar atpūtu augstākā līmeņa sanatorijā, kur ir viss nepieciešamais veselības un garastāvokļa uzlabošanai.
Puikām patīk vasara
Lai nu kam, bet Demenes bērniem šis tveicīgais laiks ir īsti pa prātam: var spēlēt futbolu, cik sirds kāro, peldēties ūdenstilpēs un vizināties ar velosipēdiem, ko lietainā laikā tā nemaz nevar. Ciema iedzīvotāji Artjoms un Ņikita ir draugi. Artjoms šogad mācīsies Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas 8. klasē, bet Ņikita – astotajā klasē Sventes vidusskolā. Zēni godīgi atzina, ka "mācās, cik labi vien spēj". Viņi ir noilgojušies pēc skolas, ļoti vēlas satikt savus draugus un klasesbiedrus.
Artjoms piecus gadus nodarbojas ar motokrosu un tagad viņš dzīvo motosacīkšu gaidās. Puiši interesējas par sportu, viņi zina par sporta pasākumiem, kas notiek pagastā: "Pie skolas ir ierīkots basketbola laukums. Pagājušajā sestdienā tur notika treniņi, kuros piedalījās jaunieši. Bija divas komandas, tāpēc sanāca savdabīgs turnīrs." Šķiroties Artjoms un Ņikita ieteica apskatīt veco automašīnu kolekciju un pastāstīja, kur tā atrodas.
Mēs atradām šo vietu. Iedomātās kolekcijas vietā ieraudzījām vien leģendāro, taču pamatīgi nolietotu un ar auto pārsegu pārklātu automašīnu GAZ-21 "Volga", kas joprojām piesaistīja skatienu ar savu graciozo virsbūves formu. Un kā gan lai atstāj bez ievērības gleznaino ezera krastu, kas atrodas blakus ciemam. Novecojusi koka piestātne, pie koka piesietās laivas un pīles gludajā ūdens spogulī… Tā patiešām ir paradīze zemes virsū.
