Sākoties lietainiem laika apstākļiem, sēņu sezona ir sākusies! “Kluso medību” cienītājiem sācies zelta laiks. Daudziem svētku galds nav iedomājams bez marinētām sēnēm, vai citiem gardiem sēņu ēdieniem. Latgales meži ir bagāti ar sēnēm, bet, lai paspētu tās sagatavot ziemai, jaiet sēņot tagad! “Vai mežos ir sēnes, uz kādiem mežiem dodas sēņotāji un kā gatavo gardumus?” par to Daugavpils ielās jautāja laikraksta “Latgales Laiks” reportiere.
Jaņina, pensionēta šuvēja: “Kādreiz es pati lasīju sēnes, tagad vairs ne, bet sēnes man jau ir! Manai meitai patīk pastaigāties pa mežu un lasīt sēnes, viņa paspēj savākt sev un atved arī man. Šovasar jau atvedusi 2 reizes, pa spainīti. Vārīja, nospieda, un sautēja ar kartupeļiem. Kā lai sēnes nelasa? Un visgardākās sēnes ir tās, kuras salasa savām rokām. Nevar teikt, ka tas ir ļoti veselīgs ēdiens, bet tomēr ļoti garšīgs. Marinētas sēnes, un viss, kas ir ar etiķi, mums ģimenē nepatīk, tāpēc es sēnes uzreiz vāru, sālu un saldēju. Es esmu par sēnēm, jo tās lasīja un lietoja uzturā mūsu vecāki, vecvecāki.”
Anna, pensionēta medmāsa: “Agrāk mēs pēc sēnēm braucām uz Baltkrieviju – labās sēņu vietas ir tuvu, meži tur ir lielāki par mūsējiem un sēņu vietu ir daudz. Agrāk daudz marinēju sēnes, daudz saldēju. Ģimenē vārījām zupas, sautējām, sālījām ziemai - ar sēnēm tik daudz garšīgu ēdienu var pagatavot. Tagad pret sēnēm izturos ar aizdomām. Iegādājos marinētas sēnes veikalā, “no rokām” pirkt baidos. Veikalā vēl pērku šampinjonus. Vispār, “no rokām” sēnes nevar pirkt, jo nevar zināt kur un kā tās tika salasītas.”
Mečeslavs, būvniecības sfēras darbinieks: “Šogad sēnēs vēl neesam gājuši. Parasti mēs braucam uz Silenes pusi. Radiniece jau brauca pakaļ sēnēm uz Aglonu un atveda 2 pilnus spaiņus. Man patīk vākt sviesta bekas, apšu bekas un baravikas, bet visas sēnes ir labas, galvenais, lai būtu! Sviesta bekas marinējam, citas sēnes arī marinējam, bet kopā ar kāpostiem, burkāniem, vai arī sālām. Ja kaut kāda sēne mums ar sievu nav zināma - skatāmies internetā, ko par viņu raksta, vai tā ir ēdama vai nē. Tagad visa informācija ir pieejama internetā, pat meža kartes, lai neapmaldītos. Sociālajos tīklos ir sēņotāju grupas no visas Latvijas, arī tur ir daudz interesanta par sēņu tēmu.”
Irīna, bezdarbniece: “No paša rīta salasīju sēnes Ruģeļos tagad tās pārdodu. Tālajos mežos es neeju, man arī te, pie pilsētas, pietiek. Vakar vakarā marinēju sēnes. Ziemai vēl arī sālu. Pēc iespējas cenšos sagatavot daudz krājumu, jo ziemā tas ir īstākais gardums -- sēnes ar kartupeļiem, sīpoliem. Meklēju jaunas interesantas receptes, pati mēģinu pagatavot jaunumus. Es lasu visas zināmās sēnes. Aizdomīgas, par kurām neesmu īsti pārliecināta, nevācu. Sēņu lasīšana arī ir sava veida atpūta - daba, svaigs gaiss, putni čivina. Pašlaik ir labākais sēņu laiks, jo ir pagājuši lieti un vēl ir silti.”
Vladislavs, pensionēts sabiedriskās sfēras darbinieks: “Agrāk sēnes lasīju, īpaši bērnībā, ar tēvu. Tagad sēnes nelasu, jo nav laika klaiņot pa mežiem, turklāt stāsta, ka tagad mežos ir daudz inficētu ērču. Protams, var vakcinēties, bet man pietiek dažādu nodarbju arī bez meža. Dažreiz liekas, es taču esmu pensijā, brīvs cilvēks, bet darbu tik daudz, ka neko nevaru paspēt. Taisu remontu, vai piedalos pasākumos. Cenšos vairāk laika veltīt garīgajai attīstībai. Es esmu vēsturnieks, un turpinu interesēties par šo tēmu. Tā ka pēc sēnēm neeju, bet, ja vajag, es tās pērku veikalā.”
