25. oktobrī tika atklāta medijpratībai veltīta izstāde “Fake ≠ Fact Info Lab”, taču valstī noteikto ierobežojumu dēļ tā pagaidām nav pieejama apskatei klātienē Latgales Centrālajā bibliotēkā. Izstādē tiek atspoguļotas pazīstamas situācijas no ikdienas dzīves internetā.Tās pamatā ir ekspozīcija „Travelling Democracy Lab”, kas, savukārt, balstās uz Zviedrijas Mediju padomes materiāliem. Izstādi attālināti atklāja mediju eksperti no Norvēģijas un Dānijas, stāstot par paņēmieniem, kā nošķirt faktus no viltus ziņām, par dezinformācijas apkarošanu, vārda brīvību un cilvēktiesībām. Protams, visa pamatā ir medijpratība, kas ir īpaši svarīga pandēmijas informācijas burzmā. Attālinātais seminārs tiek īstenots krieviski un angliski.
Jevgēnija Horoļceva (Norvēģija), Cilvēktiesību akadēmijas eksperte, iepazīstināja dalībniekus par medijpratību Baltijas valstīs un Baltkrievijā. Viens no izvirzītajiem uzdevumiem bija izteikt piecus “par” un “pret” argumentus absolūtai vārda brīvībai. Mums ir jābūt iespējai izteikt viedokli, lai izprastu procesu būtību sabiedrībā un nodrošinātu viedokļu dažādību. Taču kur ir jānovelk robeža starp vārda brīvību un vardarbību, naida runu.
Dokuments, pēc kura tiek aizsargāta cilvēka vārda brīvība, ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija jeb cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Ziemeļvalstu žurnālistu centra mediju eksperts Leifs Lēnsmans min piemērus, “kad informācija kļūst bīstama”. Viens no piemēriem ir par “Covid-19” izplatību Dānijā, kad pēc valdības vadītājas Metes Fredriksenas lēmuma tika iznīcinātas visas valstī esošās ūdeles ar mērķi samazināt vīrusa izplatību. Reaģējot uz šo darbību, protestētāji pauda to pašu attiecībā pret viņu -- “She needs to be killed. She must be killed”, kas vairs nav vārda brīvība, bet gan vardarbība.
Lai gan ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, taču šī brīvība ir saistīta arī ar pienākumiem un atbildību par pateikto, uzrakstīto vai to, ar ko dalāmies tīmeklī. Arī valdības pieņemtie ierobežojumi attiecībā uz epidemioloģisko situāciju valstī ir atbilstoši cilvēktiesību konvecijas 10. panta 2. punktam, jo ir noteikti ar mērķi nodrošināt sabiedrības veselību.
Ikvienam ir tiesības saņemt informāciju, kas ir brīvi pieejama, taču mums ir atbildība to pārbaudīt un apzināties konkrētos riskus, ja ar to dalāmies. Seminārs izglīto par to, ar kādu nepatiesu vai puspatiesu informāciju mēs ikdienā saskaramies un kādi ir atbilstošie jēdzieni. Maldinošas informācijas jeb “misinformation” paušanā nav nodoma maldināt. Lielākoties šī informācija rodas no baumām un nepārbaudītiem faktiem. Taču dezinformācija, kura pēdējā pusotra gada laikā ir bieži pieminēta, pauž nepatiesu, neprecīzu informāciju, ar kuru apzināti tiek maldināta sabiedrība un gūts konkrēts labums, piemēram, pret “Covid-19” vakcinācijas kampaņas vai komerciālu mērķu sasniegšana.
