Pašvaldībā plānots izvērtēt otras šķeldas katlumājas būvniecības iespējas pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” termoelektrocentrāles Nr. 2 (TEC-2) teritorijā, preses konferencē Daugavpils pilsētas domē žurnālistiem atzina domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Izņemot dabasgāzes izmantošanu, pašvaldībai līdz šim nav bijis alternatīvu siltumenerģijas ražošanā. Lai diferencētu energoresursus, 2019. gadā tika sākta šķeldas katlumājas būvniecība TEC-3 teritorijā. Patlaban šī katlumāja jau darbojas testa režīmā un ražo siltumenerģiju.
Lai arī ir daudz pretenziju pret būvniekiem, šķeldas katlumājas pieņemšanu ekspluatācijā nākas sasteigt. Jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo mazāk pilsētas iedzīvotāji izjutīs negatīvas izmaiņas savos maciņos, norādīja pašvaldības vadītājs.
Patlaban siltumenerģijas cena, kur kā kurināmais tiek izmantota šķeldu, ir septiņas līdz deviņas reizes zemāka par siltumenerģijas cenu, kur kā kurināmo izmanto dabasgāzi. Taču problēma ir tā, ka ar vienu šādu katlumāju Daugavpilij ir par maz. Tāpēc uzņēmumam ir uzdots izvērtēt otras šādas katlumājas būvniecības iespēju TEC-2 teritorijā. Šādā gadījumā jau varētu runāt par nopietnāku energoresursu diferenciāciju un manevrēšanas iespējām.
Otra problēma ir ilgtermiņa līgumu neesamība. Gadu desmitiem uzņēmums ir pircis dabasgāzi par biržas cenu un apkures tarifs pilsētā ir svārstījies vienlaicīgi ar kurināmā biržas cenām. 2019. gadā dabasgāzes iegādē tika ieviesta ilgtermiņa līgumu prakse. Šāda prakse palīdz prognozēt, cik naudas būs nepieciešams iestādēm apkures vajadzībām. Tā būtu arī stabilitāte iedzīvotājiem attiecībā uz siltumenerģijas tarifu. Turklāt pie fiksētiem termiņiem un apjomiem pastāv lielāka iespēja dabūt labāku cenu, par ko liecina līdzšinējā pieredze.
Šādas pieejas rezultātā Daugavpilī izdevās samazināt apkures tarifu līdz 44 eiro par megavatstundu (MWh), 2019./2020. gada apkures sezonā un līdz 42 eiro par MWh 2020./2021. gada apkures sezonā. Šajā laikā Daugavpilī bija zemākais apkures tarifs Latvijā.
Mainoties pašvaldības politiskajai vadībai, ilgtermiņa līgumu slēgšana tika pārtraukta. Šī gada martā tika palaista vējā arī iespēja noslēgt izdevīgu ilgtermiņa līgumu 2021./2022. gada apkures sezonai, kaut arī iepriekšējā “Daugavpils siltumtīklu” vadība to piedāvāja, kā arī brīdināja par gaidāmo dabas gāzes cenu pieaugumu. Pie piedāvātajiem nosacījumiem apkures tarifs Daugavpilī patlaban būtu 48 eiro par MWh.
Toreiz, divus mēnešus pirms vēlēšanām, iepriekšējā domes vadība nolēma iet citu ceļu un atkal sākt slēgt īstermiņa līgumus, kā rezultātā šobrīd katru mēnesi nākas meklēt izdevīgāku līgumu un nosacījumus.
Septembrī, oktobrī un arī novembrī ir izdevies noturēt siltumenerģijas tarifu līdzšinējā līmenī -- 56,96 eiro par MWh. Ja izdosies to noturēt līdz jaunajam gadam, tas būs labs rezultāts, jo teju puse apkures sezonas jau būs pagājusi. Ja ziema nebūs barga, uz apkures sezonas beigām dabasgāzes cenas varētu arī sākt kristies.
Šī gada septembrī „Gaspool” biržā tika konstatēts rekordliels dabasgāzes izmaksu pieaugums, kas tieši ietekmē siltumenerģijas tarifus. Vēl pirms pusgada gāzes izmaksas pasaules tirgū bija 135--150 eiro par tūkstoti kubikmetru, tagad tās ir pieaugušas gandrīz 10 reizes.
Pieļauj iespēju izsludināt Daugavpilī enerģētikas krīzi siltumapgādē
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš domes vadības preses konferencē žurnālistiem atzina, ka patlaban tiek apsvērta arī iespēja izsludināt Daugavpilī enerģētikas krīzi siltumapgādē.
Patlaban apkures tarifu jautājumā pašvaldība sadarbojas ar Ekonomikas ministriju. Sadarbības ietvaros tiek apsvērta iespēja izsludināt Daugavpilī enerģētikas krīzi siltumapgādē, tiklīdz apkures tarifs būs krietni lielāks par pašreizējiem 56,96 eiro. Šādi rīkoties plānots tādēļ, ka citādi iedzīvotāji nespēs samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem.
Ja Latvijas valdības pārstāvji ar saviem lielajiem algu pielikumiem varēs pavilkt apkures tarifu pieaugumu, tad parastie iedzīvotāji pilnīgi noteikti nē. Tādējādi strauji pieaugs parādnieku skaits.
Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju tiek strādāts arī pie gāzes izņemšanas no Inčukalna dabasgāzes krātuvēm. Likums valstij nosaka uzturēt tur 300 miljonus kubikmetru dabasgāzes.
Vēl viena lieta, pie kuras tiek strādāts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, ir iespējamā dabasgāzes tirgus regulēšana. ”Uzskatu, ka līdzšinējā liberālā tirgus ieviešana ir bijis vispretvalstiskākais lēmums, kāds vien varēja būt. Patlaban vairākas valstis, arī Eiropas Savienībā, dabasgāzes tirgu regulē,” norādīja Andrejs Elksniņš.
Viens no Daugavpils panākumiem ir arī tas, ka pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministrija nāca klajā ar priekšlikumu, ka tā varētu regulēt tarifu, kurš būtu virs 58--60 eiro, un kompensēt starpību starp 58--60 eiro un lielo tarifu. Diemžēl šādi rīkoties Ekonomikas ministrija ir gatava vien attiecībā uz maznodrošinātām mājsaimniecībām. Taču Daugavpilī ir ļoti daudz arī ne maznodrošināto personu vai ģimeņu, kuras ir tuvu šai robeža. Tāpat pilsētā ir arī ražošanas uzņēmumi, slimnīca, Iekšlietu ministrijas un citas iestādes, kuras sāpīgi skartu tarifu pieaugums.
Patlaban apkures tarifu jautājumā pašvaldība sadarbojas arī ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK). Arī minētā organizācija ir nobažījusies par gaidāmo tarifa pieauguma scenāriju visā Latvijā.
Savukārt Finanšu ministrijas ieinteresētība šī jautājuma risināšanā ir visai maza, un tas ir saprotams, jo katrs rēķins automātiski tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kuru saņem valsts. Vai parastais iedzīvotājs varēs samaksāt apkures rēķinu ar PVN “Daugavpils siltumtīkliem”, valsti īpaši neinteresē.
Tā kā tarifu lēciens negatīvi ietekmēs cilvēku maksātspēju, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju budžetu, kā arī reģionu kopumā, opozīcijas deputāti ir piedāvājuši izskatīt Saeimā jautājumu par PVN likmes samazināšanu apkures pakalpojumam.
