Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 28. novembris
Svētdiena
Olita, Rita, Vita
-2.0 °C
apmācies

Aija Īzaka: „Eistam latvīšam Latveja vysod byus sirdī!”

Aija Īzaka ir vejūļneica nu Teksasys ASV. Jei dzymuse i auguse Kuorsovā, vāluok vuiciejusēs muzyku Reigā i Sanktpīterburgā. Tok pyrma 27 godu jei mīlesteibys vadeita aizbrauce uz Ameriku, kur kūpā ar veiru Aivaru i dālu Ēriku dzeivoj ari niu. Sovā saimē Aija tur gūdā latvīšu tradicejis, latgaliskuos vierteibys, tok atsagrīzt iz dzeivi Latgolā jei naplānoj. Vaira par sovu kasdīnu gazetai “Latgales Laiks” Aija stuosta telefonintervejā.

Plašuok pazeistama Latvejā Aija Īzaka (dzymuse Nagle) kliva 2018. godā, kod, pazasokūt Latvejis Republikys Gūda konsula Teksasā – Pītera Aloiza Ragauša atbolstam, jei ar dūmubīdrim izveiduo muzykalu apvīneibu “Teksasys Latgalīši” i izdeve Latvejis symtgadei veļteitu muzykys albumu “Dvieselis steigys”. 2018. goda novembrī Aija gastieja Latgolā i kūpā ar vītejīm muzykantim vairuokūs koncertūs prezentēja albumu Latvejis klauseituojim, par kū 2019. godā sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”. Muzyka nav vīneigais Aijis davums latgalīšu kulturā. Jei nu latgalīšu volūdys iz angļu volūdu iztulkuojuse Juoņa Cybuļska gruomotu “Veritas nostra est” (Patīseiba ir myusu). Gruomota interesanta ar tū, ka niu tuos teksts vīnā izdavumā paraleli losams obuos volūduos.

Stuostūt par sovom dzeives gaitom, Aija Īzaka uzsver: “Kod Dīvs roda cylvāku, juo dzeive jau ir izplānuota iz prīšku. Tai ari mani dzeivē voda Dīva rūka. Es pīdzymu, augu i desmit godus vuiciejūs Kuorsovā. Nu septeņu godu vacuma spieļoju vejūli. Mes ar muosu pīsadaliejom konkursā “Ko tu proti”, piec kuo myus paaicynuoja vuiceitīs Reigā, Emīla Dārziņa školā. Piec tam es vuiciejūs ari Jāzepa Vītola Latvejis muzykys akademejā i Nikolaja Rimska Korsakova konservatorejā Krīvejā. Asmu cīš pateiceiga sovim vacuokim par jūs nastim upurim. Jīm daguoja pamest Latgolu, dzeivuot vysaidūs na eipaši lobūs īres dzeivūkļūs, kab myusim ar muosu dūt lobu izgleiteibu.”

Jauneibā Aija lyuguse Dīvu, kab jū aizvad iz taidu zemi, kur jei var byut laimeiga i satikt sovu eistū mīlesteibu. Tymā laikā jai ruodejuos, ka juos laimeiguo zeme varātu byut Kanada ci Amerika. “Tod man beja 22 godi,” atguodoj Aija, “paguoja laiks, man jau beja 24 godi i es jau beju aizmiersuse sovu lyugšonu. Muns tāvs pazyna vīnu dāmu – Astrīdu, kas beja muna veira Aivara radineica. Aivaram beja 41 gods, jis beja cīš kautreigs vacpuiss. Aivars bejs cīš izvieleigs i nagribiejs precēt amerikanīti. Muns tāvs i Astrīda myus raudzeja savest – jī par myusim īlyka informaceju īpazeišonuos agenturā. Aivaram suoka raksteit vysaidys sīvītis, bet jis izlaseja munu biografeju i uzraksteja viestuli taišni man. Es nikod nabeju dūmuojuse, ka man byus veirs ar cik lelu godu starpeibu. Tok muns tāvs saceja, ka akteram Ēvaldam Valteram sīva beja par 30 godim jaunuoka! (smejās) Tai es pīkrytu braukt gostūs pi Aivara iz Ameriku. Tys beja 1993. goda Zīmyssvātu laiks. Piec divom nedeļom jis mani byldynova – es pīkrytu. Tai nu mes asom pracāti jau 27 godus i vīns ūtru cīš meiļojam.”

Juodazeimej, ka Aijis veirs Aivars ir trymdā dzims latvīts. Juo vacuoki sovulaik nu Latvejis devēs emigracejā iz Vuoceju, kur pīdzyma Aivars, i vāluok saime nūnuoce ASV. Aivara tāvs Aleksandrs Īzaks beja Daugovys vonogu prīkšsādātuojs Ņujorkā. Ap jū puļcejuos latvīši i jis cīš daudz paleidzieja ceiņā par Latvejis breiveibu.

Aizbraucūt iz Ameriku, Aija naprota angļu volūdu, jai tī nabeja ni radinīku, ni paziņu. Suokumā jei vaira dzeivuoja pa sātu, audzynuoja dālu Ēriku. Piec tam kai vejūļneica Aija suoce spieļuot simfoniskajā orķestrī Vestvirdžinejā. “Tys man beja taids zalta laiks, kod tyka uzastuot kūpā ar vysaidom slaveneibom,” stuosta Aija, “vāluok, jau Teksasā struoduoju par muzykys pasnīdzieju. Kūpā ar paziņom izveiduoju muzykys agenturu i spieļojam koncertūs. Asmu spieļuojuse gon bejušajam ASV prezidentam Džordžam Bušam ar sīvu, gon akteram Arnoldam Švarcnegeram, gon ari koncertzalūs, bazneiguos i vacūs ļaužu muojuos.”

Vaicuota par politiskim procesim, Aija nūruoda, ka politikai ASV cīš daudz nasekoj. “Mums veirs ir audzynuots kristeigā gorā i sovūs politiskajūs uzskotūs jis ir konservativs. Eistineibā, es ari asmu ar konservativim uzskotim. Tok man ruodīs, ka ari ļauds ar liberaluoku redzīni nav švaki. Golvonais, ka cylvāki ir vīnuoti. Moz zynu ari par politiskim procesim Latvejā. Zynu, ka ir prezidents Egils Levits, premjerministrs Krišjānis Kariņš. Par Levitu es ari nikuo daudz nazynu, tok es jū cīneju. Man jis ruodīs inteligents kungs, taids apgoruots ar sovu stuoju. Man ruodīs, ka cylvākim niu ir taida vysatļauteiba, ka jī Latvejā tūmār padaudz prezidentu kritizej i kopej rītumus, ari Ameriku. Navajag skrīt pakaļ cytim, vajag saglobuot sovu mentalitati! Ka es dzeivuotu Latvejā, muni politiskī uzskoti ari byutu konservativi. Es nūteikti nabyutu nu tuom, kas cīš karoj par sīvīšu tīseibom ci vysaidom revolucejom.”

Vaicoju Aijai, kaida niu ir juos saikne ar dzymtū zemi, iz kū jei atbiļd: “Zyni, eistam latvīšam Latveja vysod byus sirdī! Vīnolga, kur jis dzeivoj – Amerikā, Antarktidā ci iz Mieness! Munā dvieselē vysod eipoša vīta ir tīši latvīšu katuoļu bazneicai. Pādejū reizi Latvejā es beju 2019. godā, kod sajēmu Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” Rēzeknē. Man beja naizsokama prīca, ka mani aizvede iz Jezus Sirds katedrali, kur bierneibā mani kristeja. Kaidi beja muni īspaidi? Vyslobuokī! Iz pasauļa nav lobuoku cylvāku par latgalīšim! Vysjaukuokī, vyssirsneiguokī cylvāki, kuri byus gotovi uzjemt sovā sātā pat divūs nakti i pabaruot ar buļbu bleinim, kai myus uzjēme Saļņovā, piec Vaļsts svātku koncerta Kuorsovā 2018. godā.”

Aija atzeist, ka dzeivojūt Amerikā vysu laiku grybēja izdareit koč kū palīkušu deļ dzymtuos Latgolys. “Tod vīnā latvīšu pasuokumā, kai nu dabasu nūkryta Pīters Aloizs Ragaušs,” atguodoj Aija, “jis pīduovuoja eistynuot muzykys projektu Latvejis symtgadei. Tys beja Dīva piersts! Atbraukt iz Latveju, iz sovu dzymtū Latgolu, spieļuot koncertus, uzastuot Latvejis Televizejis “Panorāmā”. Tuos obejis reizis Latvejā – 2018. i 2019. godā beja cik pīpyldātys, ka deve man tū, kū natyka pīdzeivuot pusaugu godūs.”

Nasaverūt iz ilgom piec dzymtuos zemes, Aija atzeist, ka atsagrīzt iz dzeivi Latvejā jei gon naplānoj. “Grybātūs jau pagasteit Latvejā bīžuok, tok ar saimi tai eistyn nasaīt. Veiram nav cik breivs dorba grafiks. Tai kai veirs i dāls auguši Amerikā, jīm varbyut ari nav cik lelu ilgu piec Latvejis. 14 godu vacumā gon dālu beju atvaduse, jis jau piec dažu dīnu sacieja, ka te ir jauki i skaisti, tok gribīs iz sātu (smejās). Gon veirs, gon dāls cīnej Latveju, latvīšu volūdu, viesturi, tradicejis, tok jīm tūmār nav cik lelys saiknis. Varbyut, ka es byutu vīna, es atsagrīztu, tok te – Amerikā man ir sova saime, te es asmu laimeiga i te es ari palikšu. Redzi, ka attuolums nimoz natraucej dareit lobus dorbus ari dēļ sovim latgalīšim,” soka Aija Īzaka.

“Prūtams uzturēt latviskū goru saimē nav vīglai,” atzeist Aija, “Amerikys zīmeļūs ir leluoka latvīšu diaspora, tī ir latvīšu školys. Mes dzeivojam dīnvydūs. Te latvīšu ir mozuok. Munam dālam augūt nabeja latvīšu školys. Tok es jam prīškā skaitieju latvīšu gruomotys, daudz stuostieju par Latveju, Latgolu, viesturi i tradicejom. Arī albumā “Dvieselis steigys” Ēriks spieļoj latgalīšu dzīsmis. Svareigi navys uzspīst pīdereibys apziņu, bet paruodeit mīlesteibu pret sovu zemi i tautu, tod ari bārni poši ilguosīs piec vacuoku saknem. Teksasā ir nalela latvīšu kūpīna, kas saīt kūpā. 18. novembrī kūpā capam peiragus, dzīdam Latvejis himnu i klausamēs prezidenta uzrunu. Man ir dažys latvīšu draudzinis – breineiga muokslineica Inga Strause, kura apgleznoj zeidu, i Zanda Briģe, ceistuo latgalīte nu Ludzas.”

Sovu lāmumu palikt ASV Aija Īzaka pījēme jau seņ. Tok grybu uzzynuot juos dūmys par vaļsts pīduovuotuom īspiejom tautīšim atzsagrīzt Latvejā. Partū izstuostu Aijai par reemigracejis projektu i regionalīm reemigracejis koordinatorim, kuri uzrunoj tautīšus uorzemēs i paleidz saimem atsagrīzt iz dzimtini. “Par taidu reemigracejis projektu laikam dzierdu pyrmū reizi,” puorsteigta soka Aija Īzaka, “cylvāki gon ir vysaidi. Vīns atsagrīž partū, ka tū gryb nu sirds, cyts saprūt, ka, pīmāram, Amerikā sapeļniejs lobu penseju i niu jam Latvejā dzeivuot saītu lātuok. Reizem ļaudim navajag tū Latveju, cik tū izdeveigumu. Tys reemigracejis koordinators nūteikti ir nūdereigs omots i svieteigs dorbs. Nav jau vīglai tai izlemt i suokt vysu nu jauna. Taidi konsultanti nūteikti var paleidzeit tīm latvīšim, kuri uorzemēs nūnuokuši strupceļā i nazyn, kū dareit. Tys nūteikti ir svieteigs dorbs!”

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.