Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 28. novembris
Svētdiena
Olita, Rita, Vita
-1.9 °C
apmācies

Un kā ir ar "kovidu" laukos?

Dzīvojot pilsētā, mēs zinām par Latvijas Republikas Ministru kabineta ieviestajiem striktajiem ierobežojumiem saistībā ar „Covid-19” infekcijas izplatību un, būtībā, pandēmijas nekontrolējamību. Attiecīgi savu iespēju robežās cenšamies pasargāt sevi un apkārtējos no nāvējošā vīrusa. Bet kas notiek laukos, kā cilvēki dzīvo šajā laikā un ko viņi dara, lai nesaslimtu ar šo bīstamu slimību?

Ķīnai izdevās, mums -- neizdodas

Ļoti skumji, ka Latvija ir ieņēmusi vadošo vietu Eiropā un pasaulē, piemēram, nevis pēc dzīves līmeņa, ekonomikas un rūpniecības attīstības vai citiem stabilitātes un pārliecības par nākotni rādītājiem, bet gan koronavīrusa izplatības tempa un saslimstības ziņā. Šajā situācijā Latvijā pat ir izsludināta komandantstunda, kas parasti tiek noteikta tikai kara laikā vai ekstremālos gadījumos.

Pagājušās nedēļas sākumā koronavīruss konstatēts 221 valstī, saslimuši 244 miljoni cilvēku, miruši 4 miljoni 950 tūkstoši cilvēku. Latvijā, kur iedzīvotāju skaits ir 1 miljons 859 cilvēki, koronavīruss konstatēts gandrīz 20 340 cilvēkiem, slimo gandrīz 32 tūkstoši,???? reģistrēti 3049 nāves gadījumi. Atveseļojušies 168 474 Latvijas iedzīvotāji.

Pilnībā vakcinējušies 966 694 valsts iedzīvotāji, kopumā ievadītas 1 850 165 vakcīnu devas.

Līdz šī materiāla publicēšanai skaitļi mainīsies, taču tas maz ietekmēs kopējo bēdīgo statistiku, jo inficēto skaits nemitīgi pieaug.

Un kas tur ko brīnīties, ja tā vietā, lai vakcinētos pret „Covid-19”, lai pasargātu sevi un nesaslimtu, vai, ja tomēr gadās saslimt, izslimotu vieglā formā un nenomirtu, ka arī pasargātu citus no briesmīgās slimības, mūsu līdzpilsoņi pandēmijas laikā organizē demonstrācijas un piketus, itin kā iestājoties pret obligāto vakcināciju. Taču šādas vakcinācijas nemaz nav, jo dzīve spiež mūs steigties uz vakcinācijas centriem, jo ​​tālāk var kļūt tikai sliktāk.

Turklāt, ja būtu vien tā, ka cilvēki paši riskē, taču viņi „jauc galvu” citiem, tādējādi pakļaujot viņus nāves briesmām.

Ķīna ar pusmiljardu iedzīvotāju, lai arī tika vainota sākotnējā vīrusa izplatībā, ir veiksmīgi tikusi ar to galā un jau atgriezusies normālā dzīvē. Mēs – ne. Un šeit nav nekādu noslēpumu – Ķīnas iedzīvotāji ir disciplinēti, paklausīgi un apzinīgi. Viņi saprot, ka nav jānodarbojas ar demagoģiju un jālasa internetā neuzticamas ziņas par potēšanās it kā negatīvajām sekām un jāpiedalās protesta akcijās, bet gan jāvakcinējas. Savukārt Indijā nesen vakcinēts miljardais iedzīvotājs – mums tas varētu būt lielisks piemērs.

Un kā ir laukos? Kā iedzīvotāji tiek galā ar savām problēmām un vai viņi potējas? Un ko viņi domā par pašreizējo situāciju?

Raugoties no malas, šķiet, ka šajā dabas idillē, izzūdošā rudens skaistuma ieskauts, cilvēks jau nu gan var justies pasargāts no koronavīrusa. Taču tā nav. Piemēram, manu paziņu, kurš dzīvo ciemā, aplipināja ar vīrusu gandrīz 90 gadus vecais kaimiņš, kuru, savukārt, inficēja pilsētas radinieki, kas bija ieradušies apciemot sirmgalvi. Vecais kaimiņš nomira, bet paziņa pārslimoja un var teikt, ka tika cauri sveikā, jo atlaba. Un šādu piemēru ir desmitiem.

 

Taisās potēties

Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta viensētas „Jugaņina” iedzīvotāji -- 78 gadus vecais Ivans Maļavka un viņa sieva Lidija Āboliņa vēl nav vakcinējušies, taču, redzot, cik strauji izplatās koronavīruss un cik šausminošas ir tā sekas, nolēma vakcinēties tuvākajā laikā. Abi ir vienisprātis, ka visā savā garajā mūžā viņi ir daudz ko redzējuši un piedzīvojuši, bet šis laiks ir visbriesmīgākais: “Var sagatavoties jebkurai nelaimei, lai mazinātu tās sekas, bet “Covid-19” ir neredzams un ļoti viltīgs ienaidnieks, kas uzglūn cilvēkam tur, kur to nemaz negaida. Sākumā negribējām vakcinēties, spriedām -- kāpēc mūsu vecumā tas ir vajadzīgs un, varbūt, paveiksies nesaslimt. Taču, redzot, kādas šausmas sēj "kovids", nolēmām pēc iespējas ātrāk sapotēties. Mēs jau esam izvēlējušies vakcīnu."

Ivans un Lidija katru dienu skatās ziņas televīzijā un seko informācijai par vīrusa izplatību.

Tiesa, Lidija pieļauj nelielas atrunas: «Būtu labi, ja varētu veikt vienu injekciju un uz visiem laikiem, nevis reizi pusgadā. Un lai nesaslimtu. Lai gan atrodamies savdabīgā izolācijā un lielu cilvēku pūļu laukos nav, tomēr kontakts ar vīrusa pārnēsātājiem var būt nejaušs. Jo dažreiz mums ir jābrauc uz pilsētu.”

Pensionāri saprot, ka vakcinācija pret „Covid-19” ir ne tikai viņu personīga darīšana, bet arī valstiski svarīgs pasākums, jo brūk ekonomika, cilvēki zaudē darbu, strauji krītas iedzīvotāju dzīves līmenis, kas galu galā skars arī dzīvesbiedrus.

 

Nesabučojas un neapskaujas

Augšdaugavas novada Salienas pagasta zemnieku saimniecības "Pauguri" īpašnieks Valentīns Gributs vēl nav vakcinējies un, šķiet, arī negrasās to darīt, lai gan labi apzinās situācijas dramatismu gan pasaulē, gan Latvijā. Pirms kāda laika Valentīnam piezvanīja pagasta sociālā darbiniece un informēja, kad un kur vakcinēties un ka par to viņam pat samaksās 20 eiro, tomēr tas Valentīnu nav pamudinājis vakcinēties: „Pārcietām cūku mēri un putnu gripu, arī sezonālās slimības, ceru, laimēsies izsprukt arī no šīs infekcijas. Es nekur neeju, nebraucu, nevienu nebučoju un neapskauju. No kurienes šeit uzradīsies „kovids”? Turklāt ir daudz informācijas par vakcinācijas kaitīgumu. Tiec nu skaidrībā, kur ir patiesība un kur izdomājums?”

Kamēr Valentīns ir sveiks un vesels, viņam nav laika domāt par dažādām slimībām, tostarp arī par vīrusu, kas pārņēmis visu planētu. Viensētas saimnieks tikko kā uzaris zemi sakņu dārzam, gatavojoties pavasarim, iesējis kviešus, kopj divus sivēnus un kazu, ko viņam uzdāvināja mazmeita Žanna, vēl arī jāpabaro suns un ducis kaķu. Valentīns atzīst, ka viņa galvā vienkārši nav vietas domām par slimību. Visas domas un rūpes ir par mājsaimniecību un pieciem bērniem. Divi no viņiem -- Jānis un Sņežana -- dzīvo un strādā Vācijā, bet trīs -- Tatjana, Jekaterina un Diāna -- Daugavpilī. Valentīns uztur sakarus ar visiem un uztraucas par viņu veselību, lai bērni nesaslimtu ar šo slimību. Pagaidām viņi visi, par laimi, ir veseli.

Savukārt Vecsalienas pagasta Tartaka ciema iedzīvotājs Nikolajs Slabkovskis nesen sapotējās un ir priecīgs, ka tādējādi nodrošinājies ar aizsardzību pret nāvējošo vīrusu: “Nav jau kur sprukt! Kādu laiku to apsvēru, bet tagad situācija ir tāda, ka kavēšanās ar potēšanos līdzvērtīga nāvei. Gan sevi pasargāšu, gan 20 eiro saņemšu. Taču runa ir nevis par naudu, bet par atbildību gan pret sevi, gan apkārtējo cilvēku veselību, ar kuriem kontakti samazināti līdz minimumam. Autoveikals piebrauc gandrīz pie mājas, visus maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem veicu internetā. Bet, ja man būs jādodas uz pilsētu, tad bez atbilstoša vakcinācijas dokumenta vairs nevarēšu aiziet uz kafejnīcu vai iepirkties.”

 

Aicina vakcinēties

Augšdaugavas novada Demenes pagasta piemājas saimniecības „Ozolnieki” saimnieki Natālija un Timofejs Krasovski šovasar vieni no pirmajiem sapotējās ar vakcīnu „Moderna” un jūtas lieliski: “Potēšanās mums ir ierasta lieta, pat nepieciešamība. Un ne tikai pret tādu bīstamu slimību kā „Covid-19” – mēs katru gadu vakcinējamies arī pret sezonālām kaitēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka abi esam astmatiķi, un, nedod Dievs, mūsu situācijā nonākt slimnīcas gultā.”

Natālija ir cieši pārliecināta, ka vakcinācijai jābūt obligātai un par cilvēktiesību pārkāpumiem nevar būt ne runas: “Padomju laikos, neprasot, mūs vakcinēja pret bakām, mēri un holēru. Un pareizi darīja. Tagad par šīm briesmīgajām epidēmijām mēs zinām tikai pēc nostāstiem. Skolā mums „ieskrāpēja” rokā, izmantojot zāles, lai atklātu tuberkulozi. Arī tad nekādu piekrišanu neprasīja. Bet, runājot par mājlopiem, kad savulaik bija mutes un nagu sērga, to izdevās ierobežot un likvidēt, ieviešot ierobežojumus un rīkojoties ātri un izlēmīgi.”

Natālija pat veica testu, lai noteiktu antivielu daudzumu organismā. Rādītāji ir labi un Natālija jūtas mierīga. Viņai ir paziņas, kuri izslimojuši „kovidu”, arī tādi, kuri bija vakcinēti, taču viņi slimoja vieglā formā.

Natālija atzīmēja, ka epidēmija tikpat kā neietekmē viņas un Timofeja lauksaimniecisko darbību -- sivēnu audzēšanu un lauksaimniecības produkcijas ražošanu, ja neskaita gāzes, elektrības un, līdz ar to, arī pārtikas un citu preču sadārdzināšanos.

Viņa aicina iedzīvotājus nekļūt par upuriem nepatiesai un sagrozītai informācijai par potēšanās it kā neprognozējamām sekām un vakcinēties pēc iespējas ātrāk.

Komentāri

08.11.2021 15:44
Adel..
Vakcinacijai ir jabut brivpratigai un katra cilveka brivai izvelei..nezaudejot darbu un nepaklaujit socialai vai ekonomiskai santazai..to nosaka eiropas cilvektiesibu konvencija ano un nirbergas kodekss...lai veicas latgales lauku cilvekiem katram atrast puemerotu veidu ka cinities ar covidn19..vakcinejoties vai piekopjot ceseligu dzivesveidu.

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.