To, ka tradicionālo Latgalē audzējamo dārzeņu – kartupeļu – kilograms kādreiz būtu maksājis gandrīz vienu eiro kilogramā, neatceras pat vecākā paaudze. Izrādās, ka 3 kilogrami kartupeļu par šādu cenu ir līdzvērtīgi kilogramam gaļas, ko, piemēram, var nopirkt par akcijas piedāvājumu lielveikalā. Daudzi pilsētnieki ir neizpratnē – kā radusies šāda cenu nelīdzsvarotība?
Visas "otrās maizes" nelaimes
Es audzēju kartupeļus Augšdaugavas novada saimniecībā „Grantskalni”, tiesa gan, tikai savām vajadzībām. Bet, ja ir pārpalikumi, tad neliela partija tiek pārdota. Mūsu reģionā laikapstākļu dēļ ne jau katrs gads ir ideāls "otrās maizes" audzēšanai. Svarīga ir arī augsnes kvalitāte, un ir arī citi faktori, kas ietekmē kartupeļu ražu. Šogad neesmu izracis nevienu kartupeli. Pavasara lietavu dēļ augsne -- smilšmāls -- "uzrūga" tik stipri, ka vagā iemestos kartupeļus, nepārspīlējot, nācās „apsegt” ar augsnes putru. Pēcāk uznāca sausums, pārvēršot to par asfaltu, cauri kuram kartupeļu asni nespēja izspraukties cauri, tāpēc iestādītā sēkla tā arī palika zem zemes.
Taču ne visiem klājās tik bezcerīgi. Vieniem kaimiņiem kartupeļi izauga, taču tie sāka agri pūt, bet citiem tos iznīcināja Kolorādo vaboles, kas šajā karstajā vasarā vairojās bariem. No kartupeļu lakstiem parazītus nācās kratīt nost ķekariem vairākas reizes dienā un visas vasaras garumā. Vienkāršāk bija atmest ar roku, vadoties pēc principa: lai rij, varbūt kaut kas paliks pāri, jo, izmantojot ķimikālijas šo neiznīdējamo kukaiņu apkarošanai, varēja izputēt. Līdz ar to strauji pieauga arī kartupeļu pašizmaksa.
Biedrības ''Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība'' valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle par šo problēmu runāja jau šā gada septembrī: «Situācija ir atšķirīga. Kādam kartupeļi ir labi, kādam -- slikti vai vidēji slikti. Šovasar lietus lija lokāli. Pavasaris bija auksts un kartupeļi tika stādīti vēlu. Viss atkarīgs no tā, kādā stadijā bija lauki, kad iestājās sausums. Līdz ar to šogad kartupeļu raža ir par trešdaļu mazāka nekā pērn.”
Rezultātā vairumtirgotāji kartupeļus iepirka par divreiz dārgāku cenu, nekā tā bija iepriekš, no 23 līdz 25 eiro centiem kilogramā. Arī tirgus cenas pieaugušas līdz 80--90 centiem par kilogramu – divreiz vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu. Agrāk cenu diktēja „starptautiskie spēlētāji” un tas, ka vairumtirgotāji kartupeļus varēja iepirkt Polijā un Lietuvā. Taču šogad kaimiņvalstīs produkcija izrādījās nekvalitatīva. Rezultātā “otrā maize” kļuva zelta vērtē.
Neko tamlīdzīgu neatceras
Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta saimniecības „Vilciņi 1” īpašnieks 84 gadus vecais Jānis Kukjāns ir pieredzējis speciālists un lieliski pārzina visas lauksaimnieciskās ražošanas nianses, īpaši par kartupeļiem – ik gadu viņš tos stāda uz 0,20 ha platībā.
Saimniecības īpašnieks uzskata, ka pašreizējās kartupeļu cenas ir ļoti augstas, taču saprātīgas, jo šogad viņš pats pirmo reizi mūžā palicis bez “otrās maizes”: “Šogad nācās pirkt kartupeļus Krāslavas apkaimē par 50 centiem kilogramā. Un tas bija uzreiz pēc novākšanas! Bet kā būs ziemā? Dārzs bija sagatavots ideāli, taču nepieredzētais karstums, lietus trūkums un Kolorādo vaboļu bari pazudināja ražu, un visi mani pūliņi izrādījās veltīgi.”
Jānis izslēdz pārdevēju komercvienošanos tirgū, jo viņš no savas pieredzes zina zemnieku darba vērtību. Pēc viņa domām, daudzi pilsētnieki to nesaprot, un tāpēc ir sašutuši, jo viņus uztrauc nevis iemesli, bet gan sava maka biezums.
Daugavpils iedzīvotāju, pensionāru Nikolaju Rjabcevu, atšķirībā no Jāņa Kukjāna, neinteresē kartupeļu ražošanas nianses, lai gan viņš ir izglītots un zinātkārs cilvēks. Viņu interesē pieņemama cena par preci: “Neapstrīdu objektīvos kartupeļu augstās cenas iemeslus. Tomēr sanāk, ka no aizjūras zemēm ar kuģiem un lidmašīnām atvestie banāni maksā lētāk. Neko darīt. Būs jāpāriet uz banānu ēdienkarti.”
Vietējā produkcija
Skaidrs, ka lielie tirdzniecības tīkli, atšķirībā no privātajiem tirgotājiem, var atļauties lielākas atlaides kartupeļiem. Parasti tos pārdod par 40 centiem kilogramā, daždien -- par 19 vai pat par 17 centiem, kas pašreizējā situācijā ir gandrīz par velti.
Paziņas ir teikuši, ka viņiem ir aizdomas par dažu Centrāltirgus tirgotāju pārmērīgu izdomu un atjautību, kuri, pērkot kartupeļus lielveikalos par akcijas cenām, piemēram, 19 centiem kilogramā, pēcāk savās tirdzniecības vietās tos pārdod par trīskāršu cenu. Vai nav labs veids, kā nopelnīt naudu? Piemēram, ja 15 kg kartupeļu maisu, kas maksā apmēram 3 eiro, pārdod, piemēram, par 60 centiem kilogramā, tad sanāk trīskārša peļņa.
Savukārt kartupeļu tirgotāji tirgū, komentējot viņiem adresētos pārmetumu, skaidroja, ka tas nav iespējams: “Maisi lielveikalos sver 15 kilogramus, mūsējie -- par 10 kg vairāk. Lielajos tirdzniecības tīklos pārdod vienu un to pašu kartupeļu šķirni, mums ir dažādas. Turklāt prece atšķiras arī pēc izskata.”
Dienā, kad notika mūsu saruna, kartupeļu cena pie vienas no pārdevējām bija no 40 līdz 70 centiem kilogramā, bet tūlīt pēc ražas novākšanas sasniedza gandrīz eiro. Kartupeļi tiek piegādāti no Augšdaugavas novada Dvietes pagasta, bet no kurienes šo preci piegādā lielveikaliem, pārdevēji nezina un ir neizpratnē, kā tiem izdodas tik būtiski samazināt kartupeļu cenu: „Protams, lielveikalu tīkli mums ir nopietni konkurenti. Arī mēs paši tur pērkam akcijas kartupeļus savām vajadzībām. Jāatzīst, ka kvalitāte nav slikta." Un paskaidroja, ka kartupeļu krīze ir novedusi pie tā, ka šogad divas trešdaļas to pārdošanai atvēlēto stendu ir tukši, lai gan pērn tie bija pilnībā aizņemti. Turklāt pircēju ir maz, un tie paši iegādājas nelielu daudzumu.
Visas cerības ir uz nākamo gadu. Varbūt tas būs kartupeļu gads.
