Kāpēc Dievs tapa Cilvēks?

Ticība tam, ka Dieva Dēls patiesi iemiesojās, ir kristīgās ticības atšķirības zīme. Dievs tapa Cilvēks, lai šādā veidā mēs pazītu Dieva mīlestību, atklātu patiesību par sevi un varētu tikt samierināti ar Viņu.

Vatikānā Siksta kapelā Mikelandželo Buonarroti ir ģeniāli atveidojis Ādama radīšanu – Dievs izstiepj savu roku Ādama virzienā un Ādams – Dieva virzienā, tomēr rokas nesaskaras, starp tām ir neliela sprauga. Ādama pirksts ir saliekts, un, lai pieskartos Dievam, viņam vajadzētu to iztaisnot. Tieši tā tas ir – Dieva pirksts ir gandrīz mums blakus un tajā ir ietverts viss, ko Dievs vēlas mums dot, un arī viss, ko Viņš ir izdarījis mūsu labā. Cilvēkam vajadzētu veikt tikai vienu kustību – iztaisnot pirkstu, lai to saņemtu visā pilnībā. Citādi nekas nenotiks.

Šajā epizodē ir nolasāma doma par mūsu brīvību, kas ir būtisks ticības nosacījums, lai ļautu Dievam darboties mūsu dzīvē. Tas varbūt skan ļoti abstrakti, bet katram no mums ir nopietni jāizvērtē – vai esam pieņēmuši šo personīgo lēmumu teikt jāvārdu Dievam un atbildēt uz Viņa mīlestību?

Otra būtiska patiesība, kuru mums atklāj Kristus dzimšana ir tā, ka Jēzū mēs sākam apzināties savu patieso cieņu un vērtību, un atklājam dzīves dziļāko jēgu. Bez Kristus mēs nevarētu pazīt patiesību par sevi un aptvert to, ka esam Dieva mīlēti un pieņemti, ka Viņš mūs ir izglābis no grēka, nāves un sātana varas. Jo skaidrāk mēs ieraudzīsim savu grēcīgumu, jo stiprāk mīlēsim un vairāk uzticēsimies Kristum. Ne jau tikumi mūs atver uz Dievu, bet gan mūsu vājības, nespēks, un pat grēki. Problēma nav tā, ka mēs esam grēcinieki, bet gan tā, ka īsti neuzticamies Kunga žēlsirdībai. Pāvests Francisks bieži atkārto: „Dievs nekad nenogurst mums piedot, – mēs nogurstam lūgt Viņam žēlsirdību.”

Mīļie draugi, izmantojot šo iespēju, vēlos no sirds pateikt Jums lielu paldies par Jūsu atbalstu, pašaizliedzību, palīdzību, lūgšanām, bet galvenais par Jūsu sirds siltumu, dāsnumu un mīlestību! Šajos Kristus dzimšanas svētkos novēlu ikvienam ar visu sirdi izjust to, ka Dievs mūs mīl tādus, kādi mēs esam, ka Viņš mūs netiesā, bet rūpējas par mums kā vislabākais Tētis. Pieņemsim visu, ko Dievs mums dod, pieņemsim ar vienkāršu un atvērtu sirdi. Lai paļāvība, miers, prieks un labestība mīt mūsu dvēselēs!

Uzticot Jūs Dievmātes patvērumam un Dieva svētību vēlot,

Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests