Atmežošana ir meža zemes pārveidošana (transformācija) citā zemes lietošanas veidā. Tas tiek atļauts plānojot būvniecību vai ierīkojot lauksaimniecības zemi meža zemēs, ūdens aizsargjoslās, piejūras aizsargjoslā, pilsētas mežos. Likums nosaka, ka platību, ko atmežo, vajag kompensēt, lai mazinātu atmežošanas izraisītās negatīvās sekas oglekļa dioksīda piesaistei.
Meža likuma 41. panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad meža platību atmežo, proti, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās.
Meža atmežošana nav tas pats, kas meža izstrāde. Izstrādājot mežu, pēc ciršanas meža zeme paliek kā meža zeme, un tajā stādot vai dabīgā veidā atkal tiek ieaudzēts mežs.
Atmežošana būvniecībai
Parasti visizplatītākais ir meža izciršana būvniecībai, inženiertehnisko tīklu izbūvei, satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei. Mežā iecerētās būvniecības gadījumā vai ierīkojot mežā lauksaimniecībā izmantojamu zemi, tiesības veikt šādas darbības piešķir vietējā pašvaldība. Pašvaldība arī nosūta pieprasījumu kompensācijas aprēķinam Valsts meža dienestam (VMD) un piestāda to zemes īpašniekam.
Kompensācijas apmērus nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi un tiesības atmežot piešķir tikai tad, kad persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus.
Visvienkāršākais un arī visdārgākais kompensācijas veids – nauda. To aprēķina pēc visai komplicētas formulas, atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojumiem un teritorijas veida, kompensācija parasti ir sākot no viena līdz pat desmitiem eiro par kvadrātmetru.
Kompensācijas izmaksas iespējams samazināt
Kompensācijas apmēru var pilnībā vai daļēji samazināt, ieaudzējot mežu (izņemot plantācijas mežu) vai iegādājoties kompensācijas tiesības meža zemes transformācijai.
Tas nozīmē, ka atmežošanas ierosinātājs pats var izvēlēties meža ieaudzēšanas vietu un tas var būt arī citas personas īpašums. Šajos gadījumos VMD jāiesniedz atmežojamās zemes īpašnieka un kompensējamās mežaudzes īpašnieka rakstveida vienošanos, ka mežaudze tiek izmantota par kompensējamo mežaudzi un ieaudzētā meža platībai jābūt ne mazākai par 0,1 hektāru.
Iegādājoties kompensācijas tiesības, izmaksas var tikt samazināta par 30-50%, un pat vairāk, ja atmežojami vairāki hektāri.
Par kompensējamo mežaudzi atzīstama tāda mežaudze, kuru VMD ne agrāk kā pirms pieciem gadiem atmežošanas kompensācijas aprēķināšanas dienā ir atzinis par ieaudzētu. Par kompensējamo mežaudzi atzīstama arī dabiski ieaudzēta un kopta priežu, egļu un bērzu mežaudze, kuru ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzīta par ieaudzētu un kura ir sasniegusi vismaz divu metru augstumu.
Ja atmežošana veikta, bet nav samaksāta kompensācija, VMD no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā.
Pretējs process - apmežošana, un par to pastāstīsim turpmāk.
Reinholds Pelše
SIA MEŽA EKSPERTI
valdes priekšsēdētājs
https://likumi.lv/ta/id/253624-noteikumi-par-atmezosanas-kompensacijas-noteiksanas-kriterijiem-aprekinasanas-un-atlidzinasanas-kartibu
https://likumi.lv/ta/id/255243-kartiba-kada-lauksaimnieciba-izmantojamo-zemi-ieriko-meza-ka-ari-izsniedz-atlauju-tas-ierikosanai
