Padomju laikos ceturtdiena bija zivju diena. Turklāt tam par iemeslu nebija uztura daudzveidība. Tajos laikos bija liels gaļas un gaļas produktu deficīts. Ja veikalā „izmeta” desas, izveidojās milzīga rinda, varēja nopirkt tikai noteiktu daudzumu, piemēram, vienam cilvēkam pārdeva vienu kilogramu. Un ne jau visiem rindā stāvētājiem pietika. Tas viss noveda pie tā, ka padomju cilvēkiem organismā trūka olbaltumvielu. Problēmu izdevās atrisināt, lietojot uzturā zivis. Tā sauktās "Zivju dienas" autors bija Anastass Mikojans. Tas notika 1932. gada 12. septembrī.
Cik bieži cilvēki ēd zivis tagad, jo īpaši Latgalē -- zilo ezeru zemē? Kur un kādas zivis vislabprātāk pērk Latgales iedzīvotāji? Avīzes "Latgales Laiks" reportiere to jautāja vietējiem iedzīvotājiem.
Skaidrīte, pensionēta sociālā darbiniece: “Esmu pensionāre. Savam uzturam pievēršu īpašu uzmanību. Visvairāk man patīk gatavot no bioloģiskiem produktiem. Man ļoti garšo zivis. Vakar, piemēram, pagatavoju līdakas salātus. Ceturtdienās cepu makreli sierā, pati to iesālu. Pati vāru arī foreļu vai lašu zupu. Cepu šprotes un gatavoju zivis marinādē. Mēs vienmēr ēdam zivis reizi nedēļā, un, ja gribas, tad biežāk. Zivis ir dārgs produkts, tāpēc esmu pateicīga saviem pieaugušiem bērniem, viņi man palīdz.”
Jūlija, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā: “Mēs ēdam zivis 3—4 reizes mēnesī. Paši gan nepērkam. Kāpēc lai to darītu, ja vīrs ir makšķernieks? Viņš ķer zivis vietējās ūdenstilpēs. Visbiežāk gatavoju brekšus un foreles. Diezgan bieži ēdiens mūsu galdā ir zivju zupa un sacepums. Tie ir ļoti garšīgi. Zivju ēdienu ir daudz, bet, manuprāt, zivju zupa ir vispraktiskākais un garšīgākais no tiem. Zivis ir veselīgas un garšīgas. Mēs esam pieraduši pie zivju ēdieniem un bez tiem vairs nespējam iedomāties savu ēdienkarti.”
Anna, bijusī sociālā darbiniece, pašlaik pensijā: “Man ļoti garšo visas zivis, turklāt agrāk (kad mans vīrs bija dzīvs) es biju aizrautīga makšķerniece. Es dodu priekšroku vietējām zivīm, kas noķertas ezeros. Tie ir zandarti, asari, līņi, zuši, brekši arī nav slikti, līdakas, ja nav pārāk lielas, no 1 līdz 2 kilogramiem. Cenšos pagatavot zivis 2--3 reizes nedēļā. Atkarībā no sugas, tās jāgatavo dažādi. Ir daudz recepšu. Es galvenokārt gatavoju tvaicētas zivis, manā vecumā šādi pagatavoti ēdieni ir veselīgāki.”
Tamāra, pensionāre: “Pērku zivis pie veikala „Maxima” Dagdā. Kad makšķernieki atved, es tās noteikti pērku. Zinu ļoti daudz zivju ēdienu recepšu, daudz ir arī tādu, kas man nav zināmas, bet es dodu priekšroku ierastajiem ēdieniem, tiem, kurus mēdza gatavot mamma. Tie ir izturējuši laika pārbaudi. Mūsdienās zivis ir dārgs, bet veselīgs produkts. Tāpēc es dodu priekšroku vietējām zivīm un gatavoju pati.”
Tatjana, sociālā darbiniece: “Zivis gatavoju vismaz reizi nedēļā. Pērku lielveikalos. Kur redzu, tur arī pērku. Galvenais, lai produkts būtu svaigs. Reizēm pērku gatavu ēdienu, citreiz gatavoju pati. Visbiežāk iegādājos foreles, lasi, karpas. Manai ģimenei ļoti garšo ceptas karpas, kā arī zivis marinādē. Zivju ēdieni tiek celti galdā visos svētkos.”
