Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2022. gada 8. augusts
Pirmdiena
Mudīte, Vladislava, Vladislavs
+17.8 °C
daļēji mākoņains

Daugavpils Valsts ģimnāzijai, mazajai latvietības saliņai -- 190

29. aprīlī Daugavpils Valsts ģimnāzijas lielā saime turpināja svinēt savu 190. jubileju, atklājot svētku izstādi Rīgas ielā un pulcējoties uz tradicionālo ģimnāzijas sadziedāšanos skolas pagalmā.

“Maza latvietības saliņa,” tā par ģimnāziju un tās vietu Daugavpilī teica skolas direktore Oksana Petaško. Ģimnāzija kā maza latvietības saliņa ir apkopota izcilās Daugavpils Valsts ģimnāzijas pedagoģes un Daugavpils goda pilsones Astrīdas Petaško grāmatu lapās un tikko atklātajā izstādē “Daugavpils Valsts ģimnāzija. Skolas vēsture laiku laikos.” Interesenti var apskatīt izstādi Rīgas ielā iepretī Daugavpils Svētā Pētera Ķēdes Romas katoļu baznīcai.

“Šķirstot ģimnāzijas lapaspuses, mēs atradīsim itin visu. Atradīsim vēstures lappuses par to, kas ir noticis ar Daugavpili, ar Latgali, ar Latviju, ar pasauli. Simtiem absolventu, simtiem ģimeņu, kas šo skolu uzskata par savu. 190 gadi -- tas ir daudz. Daudz cilvēkam, daudz arī skolai,” ģimnāzijas direktore pauž, atklājot izstādi. Oksana Petaško uzsver, ka viena no ģimnāzijas vērtībām vienmēr ir bijusi gan šī latviskuma saglabāšana, kopšana, gan vēstures apzināšanās. “Nākotnē varam skatīties, kad apzināmies, kas ir noticis pagātnē”, direktore citē kādu dzejnieku, asociējot teikto ar ģimnāziju. Apzinoties vēsturi, ģimnāzijas saime domā arī par to, kas ir šobrīd un kādu skolu grib redzēt nākotnē.

Izstādes idejas īstenotāja un autore ir Valentīna Slavkovska, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas (DNMM) muzeja Vēstures nodaļas vadītāja. “Izstādes atklāšana ir notikums katra Daugavpils iedzīvotāja dzīvē. Ikvienam Daugavpils iedzīvotājam ir iemesls lepoties ar šo skolu, kas nes Daugavpils vārdu plašajā pasaulē,” stāsta DNMM pārstāve un izstādes autore, piebilstot, ka ģimnāzija izaudzina par krietniem Latvijas valsts pilsoņiem. Izstādes tapšana, kā stāsta V. Slavkovska, vienlaikus ir gan gandarījums, gan izaicinājums, jo ģimnāzijas krājumā esot savākts ļoti bagātīgs materiāls.

Izstādei ir arī nosacītie līdzautori, kuri savā laikā ir saglabājuši liecības par skolas gaitām. Autore min Dinaburgas reālģimnāzijas direktoru Alekseju Kņazevu, kurš 1903. gadā apkopoja skolas vēsturi, izpētīja absolventu gaitas, kas ir pamats vizuālajam materiālam. DNMM pārstāve stāsta, ka pirmajam ģimnāzijas vēstures posmam autentisku liecību ir vismazāk, taču tik un tā var lepoties ar unikāliem eksponātiem, skolēnu dienasgrāmatām, fotogrāfijām. Idejas līdzautore ir ilggadējā ģimnāzijas pedagoģe, arī absolvente, Astrīda Petaško, kura savās grāmatās “Vakardiena uzrunā šodienu” un “Vakardiena turpina uzrunāt šodienu” ir apkopojusi Daugavpils Valsts ģimnāzijas vēsturi. Deviņdesmito gadu sākumā Astrīda sazinājās ar absolventiem visā plašajā pasaulē. Ik dienu Astrīda Petaško esot saņēmusi vēstules no absolventiem, kas rezultējās otrajā grāmatā par ģimnāziju „Vakardiena turpina uzrunāt šodienu”.

“Skola mainās, tā ir dzīvs organisms, tā mainās līdz ar ģeopolitiskajiem apstākļiem – Krievijas impērijas sastāvā, papildinot skolas ēku ar piebūvi, skolēnu skaita pieaugums, skolas paplašināšanās,” atzīst V. Slavkovska, atgādinot arī par ģimnāzijas devīzi “Mainies uz augšu!”. Dažādos laikmetos, dažādu valstu sastāvā, taču 2004. gadā tika iegūts valsts ģimnāzijas statuss, kas ir pagodinājums, taču arī atbildība uzturēt skolu augstā līmenī. Ģimnāzijas dzīvē svarīgas ir arī valsts prezidentu vizītes skolā. Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe Freiberga un 5. aprīlī arī Egils Levits viesojās Daugavpils Valsts ģimnāzijā, kas ir apliecinājums tam, cik skola ir nozīmīga Latvijas mērogā.


Runājot par izstādes atrašanās vietu, Rīgas ielā interesenti to varēs apskatīt līdz 6. jūnijam, kas ir Daugavpils pilsētas svētku nedēļa. “Esam izgājuši ielās, taču ideja ir arī par absolventu vakaru, kur dažādu ģimnāzijas posmu absolventi atceras savu un uzzina arī par citu skolas vēsturi,” ar idejām dalās ģimnāzijas direktore. Ģimnāzijai ir arī doma, ka izstāde varētu ceļot uz citiem pilsētas nostūriem. “Es domāju, ka ar tik lielu vēsturi kā 190 gadi katrs iedzīvotājs varētu atrast kādu saikni ar skolu, kura ir pašā pilsētas sirdī,” teic Oksana Petaško. Ģimnāzija izstādi gribētu “aizvest” uz Centrālo parku, kas ir saistāms ar lielo cilvēku plūsmu. “Ja šī iela, Rīgas iela, sasaista dzelzceļa staciju un Daugavu, Vienības laukumu, tad Centrālais parks ir blakus autoostai, kas ir vēl viens artērijas punkts pilsētā”. Doma ir arī par izstādes došanos uz citiem Latvijas reģioniem.

Pēc izstādes atklāšanas ģimnāzijai netradicionālā laikā -- pavasarī (iepriekš tradicionāli bija rudenī) notika ģimnāzijas jubilejas sadziedāšanās “Mana dziesma”, kur ģimnāzijas skolotāji, skolēni un absolventi kopīgi izdziedāja dziesmas. Svarīgi piebilst, ka, paužot atbalstu ukraiņu tautai, koncertā izskanēja arī Latvijā labi zināmā dziesma “Mana dziesma” ar pantiņiem ukraiņu valodā.

Pēcāk sekoja neformālās sarunas par ģimnāziju kā vērtību un vērtībām ģimnāzijā. “Ir svarīgi novērtēt to, kas mums ir bijis, bet tikpat svarīgi ir arī kopt, attīstīties un mainīties uz augšu turpmāk,” teica O. Petaško par nākotnes nozīmi un to, kā skola izskatīsies pēc 10 gadiem un kādu to mēs gribam redzēt. Jubilejas pasākumu ciklu noslēdza svinīgā tortes griešana ar absolventiem un ģimnāzijas goda viesiem.

Oksana Petaško sarunas beigās bilda: „Cerams, ka veselais saprāts un cilvēcība ņems virsroku,” runājot gan par ikdienas dzīvi, gan par ģeopolitiskajiem notikumiem.