Biedrības “Ūdenszīmes” īstenotā projekta „Kopienas izaugsmes katalizators. Empātija” ietvaros Demenes pagastā notika diskusija par ārējo un iekšējo drošību. Tas bija viens no līdzīgu pasākumu cikla, kura kopējais nosaukums ir "Politiskā virtuve", kas šopavasar tiek īstenots Sēlijā. Šoreiz uzklausīt Augšdaugavas novada iedzīvotājus un izteikt savu viedokli bija ieradušies četri Saeimas deputāti, kā arī Latvijas Jūras spēku viceadmirālis Andrejs Zeibots.
Latvija 2004. gadā pieņēma pareizu lēmumu
Latvijas valdību šajā sēdē pārstāvēja deputāti Aldis Adamovičs, Rihards Kozlovskis, Krista Baumane un Ilga Šuplinska. Uz diskusiju kā aktīvi dalībnieki bija uzaicināti Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, Daugavpils un Ilūkstes novada partnerības „Kaimiņi” vadītāja Inga Krekele, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks robežkontroles un imigrācijas jautājumos pulkvežleitnants Juris Kusiņš, kā arī Demenes pagasta aktīvists, mednieks un uzņēmējs Aivars Friliņš.
Dažu stundu laikā izdevās pārrunāt vairākas aktuālas tēmas. Pirmā tēma, ko paziņoja pasākuma vadītājs, kopienas “Sēlijas salas” pārstāvis Jānis Dzimtais, bija mūsu drošība. Politiķiem tika jautāts, kas tieši ir darīts, lai valsts un jo īpaši Augšdaugavas novada, kas robežojas ar Baltkrieviju, iedzīvotāji justos droši. Būtībā notikumi, kas risinās Ukrainā, daudziem iedzīvotājiem ir likuši justies nedroši. Ja Krievijas karaspēks ir iebrucis suverēnās Ukrainas teritorijā, kas tam liedz uzsākt karu arī Baltijas valstu teritorijā?
Deputāti savās domās bija vienisprātis. Ar lielu varbūtību mūsu valsti diez vai kas apdraudēs. Un iemesls tam ir valsts lēmums 2004. gadā iestāties NATO. “Kad Latvija iestājās NATO, es tiešām sajutos drošībā,” sacīja Saeimas Ārlietu komisijas sekretāre Krista Baumane. Viņa arī norādīja, ka Latvijas robežas tagad sargā NATO karaspēks, taču, lai justos drošāk, aizsardzībā jāiegulda līdzekļi arī pašiem. Tieši tāpēc parlaments nesen nolēma būtiski palielināt nākamā gada aizsardzības budžetu -- runa ir par 2,5% no IKP. Pašlaik aizsardzībai tiek atvēlēti ap 700 miljoniem eiro, turpmākajos gados budžets pieaugs par aptuveni 200 miljoniem eiro.
Ar Kristu Baumani vienisprātis bija arī viņas kolēģi. Pēc Ričarda Kozlovska teiktā, Krievijas militārā agresija Ukrainā parādīja, ka lielāka uzmanība jāpievērš aizsardzības jomai. Taču, atšķirībā no Ukrainas, Latvija ir daļa no militārā bloka, kas mums dod zināmu pārliecību, ka valsts ir aizsargāta.
Kur pazuduši nelegāļi?
Diskusija par ārējo un iekšējo drošību raiti pārgāja sarunā par ne mazāk akūtu tēmu. Līdz 10. maijam Augšdaugavas novadā ir spēkā ārkārtas situācija, kura noteikta sakarā ar lielu nelegālo migrantu skaitu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Atgādinām, ka pagājušās vasaras otrajā pusē Latvijas robežsargi pirmo reizi saskārās ar milzīgu nelegālo migrantu pieplūdumu, galvenokārt no Irākas, kuri mēģināja nelegāli iekļūt Latvijā no Baltkrievijas, lai turpmāk mēģinātu tikt uz bagātākām ES valstīm. Dažu mēnešu laikā tika apturēti vairāk nekā seši tūkstoši (!) šādu migrantu. Maksimums bija decembrī, kad katru dienu uz robežas tika noķerti 50--60 trešo valstu valstspiederīgie. Robežsargiem tas bija īsts izaicinājums, taču viņi tika ar to galā. Šajā smagajā uzdevumā viņiem palīdzēja ne tikai specdienesti, piemēram, policija un Nacionālie bruņotie spēki, bet arī vietējie iedzīvotāji. Saņemot visu nepieciešamo informāciju no robežsardzes un vietējām pagastu pārvaldēm, viņi ziņoja par nelikumīgu iekļūšanu Latvijas teritorijā. Demenes pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne norādīja, ka nelegālo migrantu pieplūdums vietējos iedzīvotājus nav nobiedējis. Viņi katru dienu redzēja robežsargus un policistus, un tas palīdzēja cilvēkiem justies mierīgi. Taču tas, kas patiesi satrauc Demenes iedzīvotājus, ir Ignalina. Ja, nedod Dievs, sāktu bombardēt Lietuvu vai mūsu valstu robežu, kur atrodas Ignalinas atomelektrostacija, tad kurp lai bēg un kur paslēpjas vietējie iedzīvotāji?
Un kas pašlaik notiek ar nelegālajiem migrantiem? Pēc Jura Kusiņa teiktā, visi šie migranti pēkšņi pazuduši. Pēdējā laikā uz robežas valda miers. Un interesanti ir tas, ka situācija sāka uzlaboties tieši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Nejaušība? To nevar apgalvot. Taču šajā gadījumā situācijas noskaidrošana ir jāuztic speciālistiem, nevis jāizdomā savi pieņēmumi.
Latvijas sabiedriskie mediji neveltī Augšdaugavas novadam pietiekamu uzmanību
Un tam ir dokumentēti pierādījumi. Jānis Dzimtais sniedza statistikas datus par pēdējiem pieciem gadiem, cik bieži lsm.lv žurnālisti pieminējuši vietējos pagastus. Kā izrādās, tas noticis ārkārtīgi reti. Piemēram, par Demenes pagastu uzrakstīts piecas reizes, un pārsvarā tas bija par nelegālajiem migrantiem, Vecsalienas pagasts minēts divas reizes, arī Laucesas pagasts minēts tikpat reizes. Krista Baumane piekrita, ka Latgalei un it īpaši pierobežas reģionam sabiedriskajos medijos diemžēl tiek veltīts maz uzmanības, pārsvarā raksta par kaut ko sliktu. Viņa uzskata, ka situācijas risinājums varētu būt ciešāka sadarbība, lai piesaistītu uzmanību sociālajos tīklos. Taču Aivars Frilinš oponēja K. Baumanei. „Politiķu publikācijas ir apmaksātas, tās redz tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotājiem šādas iespējas nav. Un šodien uzmanību var piesaistīt tikai ar seksu, ”sacīja mednieks. Un viņam ir taisnība. Cilvēki joprojām prasa maizi un izklaides. Apsoliet viņiem kādu dāvanu, un viņi jūs pamanīs, parādiet viņiem seksu, un par jums sāks runāt. Tā ir mūsu dzīves realitāte. Politiķi tam piekrita, un daži pat ieteica izmantot šo paņēmienu novada attīstībā. Varbūt šad un tad tas nostrādās, bet ar seksa palīdzību nevar parādīt cilvēkiem visu.
Vai drīkst sazināties ar krievvalodīgajiem viņu valodā?
Vēl viena problēma ir krievvalodīgie. Liela daļa no viņiem dzīvo Latgalē un Sēlijā. Bet, pēc daudzu klātesošo domām, Latvijas varasiestādes nez kāpēc labprātāk par viņiem aizmirst, un tad pēkšņi brīnās, ka daži atbalsta Putina agresiju. Tas kļuva pamanāmāks pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ir tādi, kas patiešām atbalsta agresoru, akli ticot, ka viņš atbrīvo pasauli no nacisma. Un pie visa vainīgi ir Gebelsa, briesmīga, bet ļoti gudra cilvēka darbi, kurš savulaik izdomāja propagandu. Jo pateicoties tieši viņa darbam, arī vācieši Otrā pasaules kara laikā akli ticēja, ka Polija uzbruka Vācijai. Neilgi pirms tam visi vācu mediji bazūnēja par "poļu zvērībām", ziņojot, ka viņi rīkojas vardarbīgi pret etniskajiem vāciešiem, kas dzīvo Polijā. Arī Lielbritānija bija vainīga šajā konfliktā, kas, pamatojoties uz rakstiem Vācijas presē, cītīgi vairoja naidīgumu, pastāvīgi runājot par Polijas aizsardzību Vācijas uzbrukuma gadījumā. Turklāt pēc Gebelsa pavēles mediji nedrīkstēja lietot vārdu "karš", tika vien rakstīts, ka vācu karaspēks bija spiests atvairīt poļu uzbrukumus. Vai tas jums neko neatgādina?
Visus šos gadus Krievijas propaganda ir aktīvi darbojusies. Mēs jau daudzus gadus runājam par nepieciešamību stiprināt informatīvo telpu, bet diemžēl tālāk par runām neesam tikuši. Un arī šodien mēs būtībā sēžam pie sasistas siles un domājam, kā glābt situāciju. Tika piedāvātas dažādas idejas, tostarp par jauna kanāla izveidi, kurš, kā apgalvo vieni, raidīs latviešu valodā, savukārt citi saka, ka krievu valodā. Savukārt deputāts Aldis Adamovičs uzskata, ka ir jāpalīdz reģionālajiem medijiem. Tie labāk pazīst savus skatītājus, lasītājus, klausītājus. Tie zina, kā ieinteresēt un aizraut iedzīvotājus, ar valsts atbalsta palīdzību tie varēs pilnveidot savu saturu un stāstīt cilvēkiem par reālo situāciju.
Bet, kamēr notiek šīs diskusijas, pierobežas krievvalodīgie iedzīvotāji turpina uztvert signālus no kaimiņvalstīm, viņi lieliski zina, kas notiek ārzemēs. Taču viņi nav informēti par to, kas notiek dzimtajā zemē. Tad varbūt ir pienācis laiks vērsties pie Latvijas krievvalodīgajiem un palīdzēt viņiem ieraudzīt reālo pasauli?
