Šis mazais Daugavpils mikrorajons no vienas puses robežojas ar lielu dzelzceļa mezglu, no otras puses, -- ar Esplanādi. Savu nosaukumu „Dzelzceļnieku ciems” tas ieguvis tāpēc, ka gan dzīvojamās mājas, gan visu nepieciešamo infrastruktūru savulaik uzbūvēja un izveidoja dzelzceļnieki. Viņi pirmie šeit arī apmetās uz dzīvi. Savukārt mūsdienās šeit dzīvo pavisam citi cilvēki, un viņi mīl savu dzīvesvietu tikpat stipri kā šī unikālā mikrorajona pamatiedzīvotāji.
Agrāk zāle bija zaļāka…
No sarunām ar pirmajiem sastaptajiem ciema iedzīvotājiem kļuva skaidrs, cik ļoti viņiem patīk pēc skata pieticīgais un nebūt ne modernākais pilsētas mikrorajons. Piemēram, bijušais tiesībsargājošās jomas darbinieks Genādijs Peskovs ar sievu Regīnu. Viņi kopā nodzīvojuši 36 gadus un izaudzinājuši divus dēlus -- Artūru un Igoru. Vecākajam dēlam tagad ir 35 gadi, bet jaunākajam – 31. Viņi, savukārt, dāvājuši saviem vecākiem vienu mazdēlu un trīs mazmeitas.
Genādijs un Regīna ciemā dzīvo jau 37 gadus: “Mēs uzskatām, ka ir kļuvis sliktāk. Agrāk šeit darbojās sporta klubs "Raķete", kurš atradās dzelzceļnieku pārziņā. Bija estrāde, kur uzstājās radošie kolektīvi. Dzelzceļnieku ciemā bija pat peldbaseins, ko saucām par bradājamo baseinu, kas vēlāk tika likvidēts. Šeit atradās arī sava dzelzceļa māju pārvalde. Tagad nekā no tā nav. Ir bērnu rotaļu laukums, bet ar padomju laiku elementiem.”
Dzīvesbiedri pastāstīja, ka sporta kluba ēkā atradās bibliotēka, fotopulciņš un dažādas galda spēles, vārdu sakot, šeit bērni un jaunieši varēja kulturāli un lietderīgi pavadīt laiku, nevis bezdarbībā klīst pa mikrorajonu un dzert alkoholu.
Vēlāk visa minētā infrastruktūra tika nodota pilsētas pašvaldības pārziņā.
Triju un četru stāvu brūnās mājas ar skursteņiem pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā pēc darba un brīvdienās uzbūvēja dzelzceļnieki.
Peskovu laulātais pāris šodien par ciema vizītkarti uzskata 17. bērnudārzu, par kuru pilsētniekiem ir pozitīvas atsauksmes. Genādijs un Regīna ļoti mīl savu mikrorajonu un negrasās no šejienes nekur braukt prom. Mūsu sarunas laikā viņi vizināja ratiņos savu jaunāko mantinieku.
"Lai ir tā, kā ir"
Ciema iedzīvotājam Kirilam Bujanovam ir tikai 15 gadi, viņš šeit ir dzimis un pašlaik dzīvo kopā ar vecākiem un vecāko māsu Viku (17 gadi).
Kirils mācās Daugavpils Centra vidusskolā, mācības jaunietim padodas bez problēmām, viņš nopietni nodarbojas ar futbolu. Pašlaik Kirils „BFC Daugavpils” komandas sastāvā gatavojas dalībai Latvijas jaunatnes futbola čempionātā.
Vasarā Kirils ar draugiem dodas makšķerēt Daugavā vai spēlē volejbolu sporta laukumā, kas atrodas tepat ciemā.
Savukārt Jurijs Tarasovs, kuram ir 33 gadi, mikrorajonā dzīvo aptuveni 15 gadus, pirms tam viņš dzīvoja Varšavas ielā: “Šeit ir mierīgi un ērti – īsts guļamrajons. Viss ir tuvu – gan lielveikali, kur var iegādāties pārtiku, gan lieli būvmateriālu veikali. Es un mana ģimene ir ļoti apmierināta.”
Jurijs strādā firmā „Baltcom” par telekomunikāciju speciālistu, ir precējies, sievu sauc Iveta, ģimenē aug septiņus gadus vecs dēls un četrgadīga meita.
Jaunībā Jurijs aizrāvās ar sportu, kā arī tautas un balles dejām: “Tagad tā ir pagātne. Pašlaik lauvas tiesu laika prasa darbs un ģimene. Neatliek laika valšiem un fokstrotiem. Ko es jaunu vēlētos dzelzceļnieku ciemā? Laikam jau neko, mani viss apmierina, lai ir tā, kā ir.”
Kā atrast dzīvesdraugu
Pie mājas Stadiona ielā 10a sastapu divas glītas dāmas -- Aļona Ivanova audzina meitu Sofiju, bet Aļonas ilggadēja draudzene Diāna Folitara audzina dēlu Kirilu.
Jaunās sievietes nesūdzas par sadzīves apstākļiem mikrorajonā: “Viss ir tepat blakus. Visapkārt valda tīrība un kārtība – paldies par to sētniekiem, ir miers un klusums.”
Dzelzceļnieku ciemā ir moderni aprīkots bērnu rotaļu laukums. Tas atrodas blakus Akmensdārzam. Divas vārdamāsas -- Regīnas, pusmūža sievietes, sēdēja un sarunājās uz soliņa. Viņas bija sašutušas par to, ka parka skaistumu bojā paši iedzīvotāji un viņu bērni: “Salauza skaistās laternas, sabojāja kokus, kuri nokalta, dekoratīvos soliņus, nekaunīgi piemēslo visu apkaimi. Vārdu sakot, visīstākie barbari!”
... Visvairāk Dzelzceļnieku ciemā mani patīkami pārsteidza cilvēku atvērtība, ar kuriem varēja viegli uzsākt sarunu. Varbūt tāpēc, ka daudzi mikrorajona iedzīvotāji labi pazīst cits citu, tāpēc arī uzticas.
