Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2022. gada 7. oktobris
Piektdiena
Daumants, Druvvaldis
+14.3 °C
apmācies

Sventes ezers joprojām pārsteidz RU

Latgale tiek uzskatīta par Zilo ezeru zemi. Ūdenstilpes šeit ir gandrīz uz katra soļa, un tās visas savā ziņā ir unikālas. Ir ļoti grūti izcelt kādu vienu. Taču šoreiz projekta ietvaros saviem lasītājiem pastāstīsim par Sventes ezeru.

Šī vieta jau gadu desmitiem ir ļoti populāra gan vietējo, gan visas Latgales iedzīvotāju vidū. Bieži tūristi šeit ierodas no citiem reģioniem un pat no citām valstīm. Un viņus visus sajūsmina lieliskā, apburošā un elpu aizraujošā ainava. Šeit var doties pastaigā, ir ierīkotas peldvietas, turklāt ūdens te ir ļoti tīrs, ir radīti visi apstākļi makšķerēšanas entuziastiem. Un kādi šeit ir saulrieti...

Sventes ezers atrodas Ilūkstes pakalnos, 137 metrus virs jūras līmeņa. Tas ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū „Augšzeme”, kas dibināts tālajā 1977. gadā. Mūsdienās ezers kopā ar apkārtējo ainavu ir daļa no 1999. gadā izveidotā Sventes dabas parka.

Sventes ezers ir Latvijas 10 dziļāko ezeru skaitā. Ezera maksimālais dziļums sasniedz 38 (!) metrus. Tā teritorijā ir četras salas, no kurām trīs ir botāniskie rezervāti. Vēl pirms 50 gadiem Sventes ezers bija visdzidrākā ūdenstilpe Latvijā. Tā ūdens caurredzamība toreiz bija līdz 7 metriem. Pašlaik situācija ir nedaudz pasliktinājusies -- tagad caurredzamība ir aptuveni pieci metri.

Par ezeru klīst vairākas leģendas. Sventes pagasta ģerbonī, ko veidojusi slavenā latviešu māksliniece Silva Linarte, attēlots zvans. Un tā nav nejaušība. Leģenda vēsta, ka vietā, kur tagad atrodas Sventes ezers, kādreiz slējās skaista baznīca. Un katru svētdienas rītu vietējie iedzīvotāji varēja dzirdēt šī dievnama zvana skaņas, kuras aicināja viņus uz tradicionālo dievkalpojumu. Taču reiz, pavasarīgā svētdienā, kad cilvēki pulcējās baznīcā, tā pēkšņi nogrima. Un šajā vietā izveidojās ezers, kas vēlāk kļuva pazīstams kā Sventes jeb "svētais". Runā, ka arī tagad katru svētdienas rītu var dzirdēt zvana skaņas un vietējo dziedātāju balsis. Un, ja jums ir gadījies tās dzirdēt, tad, saskaņā ar leģendu, jūs noteikti nodzīvosit ilgu un ļoti laimīgu mūžu.

Ir vēl viena leģenda, kura itin kā papildina pirmo. Šis nostāsts bija publicēts žurnāla "Karogs" sestajā numurā tālajā 1982. gadā. Saskaņā ar šo leģendas versiju, „vietā, kur tagad ezers, senākus laikus bijis līdzenums un pļavas. Bet līdzenuma viņā galā, rau, tur aiz Antuzeviču pussalas nelielā uzkalniņā – upuru birzs. Zem paša varenākā ozola no laukakmeņiem sakrauts altāris. Senie sēļi tur Pērkonam nesuši ziedu. Bet tad Sēlijā iebrukuši bruņinieki. Līdzenuma vidū uzcēluši baznīcu ar augstiem torņiem. Nu sēļiem pavēlēts iet baznīcā, bet ziedot Pērkonam uz to stingrāko aizliegts. Tad Pērkons briesmīgi noskaities un vienā jaukā svētdienā, kad baznīca ļaužu pilna, uzgāzis tai virsū ezeru. Ieleja palikusi zem ūdens, virspusē redzama vairs tikai sala ar upuru birzi. Sēļi gauži nobijušies, kāpuši laivās un braukuši uz salu Pērkonam ziedu dot. Bet ezers iesaukts par Sventes ezeru. Nogrimušās baznīcas krusti kādu laiku rēgojušies virs ūdens. Nu gan vairs nav redzami. Taču zvejnieki saka – viņiem aiz tiem krustiem ķeroties tīkli, ja gadoties tos ietrāpīt tajā vietā, kur apakšā baznīca. Un vēl runā, ka svētdienās rāmā laikā uz ezera varot dzirdēt no dziļuma zvanus skanam, ērģeles dūcam, baznīcēnus dziedam”.

Pirms dažiem gadiem, pateicoties dalībai Eiropas Savienības (ES) projektos, ar ES fondu līdzfinansējumu 3,4 miljonu eiro apmērā Latvijā tika labiekārtoti vairāki objekti, kas piesaistīja tūristu uzmanību, tādējādi nodrošinot dabas bagātību un dabas mantojuma saglabāšanu. Šajā sarakstā bija arī Sventes pagasts. Projekta ietvaros tika paveikts liels darbs. Gar Sventes ezeru līdz Jaunsventes muižai ar izeju uz autoceļu E262 izveidota velotaka, organizējot to kā abu apmeklētāko objektu savienojumu, tādējādi palīdzot dabai saudzīgajā veidā iekļaut izcilus īpaši aizsargājamās dabas teritorijas objektus vietējā un starptautiskajā tūrisma un dabas izziņas piedāvājuma tīklā. Velotaka piedāvā daudzveidīgas pieturvietas un maršruta sākumpunktus gan dabas izziņai, gan veselīgām aktivitātēm, gan atpūtai dažādām mērķa grupām. Jaunsventes parka un Sventes ezera publiskās pludmales teritorijas ir sadalītas funkcionālajās zonās ar katrai izmantošanai piemērotu infrastruktūru. Vienkāršāk sakot, labiekārtotajā takā ir rekonstruēts pastaigu celiņu tīkls ar soliņiem, atpūtas un piknika vietām, lapenēm, laipām, skatu laukumiem un citiem infrastruktūras elementiem. Ir ierīkota autostāvvieta.

Daudzi cilvēki šeit ierodas, lai paietos pa koka laipām gar ezeru un apbrīnotu tā līčus un krastus. Aprīļa beigās arī es devos pastaigā pa šīm gleznainajām vietām un, neskatoties uz vēso laiku, satiku daudzus atpūtniekus.

“Es bērnībā kopā ar vecākiem braucu šurp atpūsties, nopeldēties, tas bija pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Šeit vienmēr bija ļoti daudz cilvēku, tolaik arī rajonā dzīvoja daudz cilvēku. Pēcāk nolēmu atcerēties bērnību, pirms piecpadsmit gadiem atbraucu uz Sventes ezeru un ieraudzīju diezgan bēdīgu ainu. Ne cilvēku, ne normālas, mūsdienīgi ierīkotas pludmales. Taču tagad tas ir gluži kā brīnums. Gribu pateikties novada domes speciālistiem par to, ka, pateicoties viņu dalībai dažādos projektos, izdevās izveidot tik brīnišķīgu taku, tostarp arī labiekārtotu peldvietu. Es labprāt braucu uz šejieni nedēļas nogalēs, lai pastaigātos, ieelpotu svaigo lauku gaisu. Šeit ir tāds skaistums. Žēl, ka benzīns kļūst dārgāks, būs jātaupa nauda un jāpavada vairāk laika pilsētā uz akmeņiem,” iespaidos dalījās daugavpiliete Svetlana, kuru satiku, pastaigājoties gar ezeru.

Netālu uz laipas pie jaunās pastaigu takas makšķerēja ilūkstietis Valdis. Viņš pavēstīja, ka ir biežs viesis Sventes ezera krastā. “Es pērku makšķerēšanas biļeti, bez tās nekādi neiztikt. Ir nepieciešama arī licence. Bet, ja ezers ir labs, bagāts, tad naudas nav žēl, jo īpaši tāpēc, ka visi šie papīri nav tik dārgi. Ziniet, es neatceros nevienu reizi, kad būtu atgriezies no Sventes ezera bez loma. Un kādas līdakas es šeit esmu noķēris! Vairākus kilogramus smagas. Gadās arī lieli brekši, līņi. Šodien pagaidām izdevies noķert tikai pāris asarus, kā arī dažas plaukstas lieluma raudiņas. Ceru, ka pieķersies arī kāda lielāka zivs,” Valdis pastāstīja par saviem panākumiem.

Sventes ezerā mīt līdakas, asari, raudas, brekši, līņi, sīgas un karpas. Par licencēšanu šajā ezerā atbild biedrība „Sventes pērle”, kuru jau vairāk nekā desmit gadus vada Jurijs Gridasovs. Vienā no Latvijas dziļākajām un tīrākajām ūdenstilpēm tiek regulāri ielaisti dažādu zivju sugu mazuļi. Savukārt, pateicoties dalībai Zivju fonda projektā „Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība” un „Materiāltehniskā aprīkojuma iegāde zivju resursu aizsardzības pasākumiem Daugavpils novada Sventes pagastā”, kas tika īstenoti 2018. gadā, bija iespēja iegādāties nepieciešamo aprīkojumu ūdenstilpes labākai uzturēšanai.

Lai aizsargātu Sventes ezera zivju resursus, tika iegādāta

  • Termokamera „Pulsar”
  • Termiskās attēlveidošanas ierīce „Helion XP38”
  • Laivas dzinējs „Suzuki DF 5AS”
  • Binoklis diena/nakts ATN BINOX-HD 4-16x
  • Akumulatora triecienurbjmašīna un ledus urbjmašīna
  • LED lampa FEWIX TK 72 R
  •  

Kopējais projekta finansējums -- 6324,95 eiro. Zivju fonds piešķīra 5629,21 eiro. Biedrības "Sventes pērle" līdzfinansējums -- 695,74 eiro.

Augšdaugavas novada domes Dabas resursu nodaļas Vides pārvaldības speciālists ezeru apsaimniekošanā Valērijs Aškeļaņecs pastāstīja, ka biedrība “Sventes pērle” ik gadu cenšas izstrādāt jaunus ezera ekspluatācijas noteikumus, nosaka, kādu zivju sugu mazuļus un cik lielā skaitā jāielaiž ūdenstilpē. Savukārt novada domes speciālisti, ievērojot viņu ieteikumus, gada beigās izstrādā nākamā gada plānu. Biedrības speciālisti kontrolē arī makšķerēšanu ezerā, sakopj krasta līniju un veic citus labiekārtošanas darbus. “Lieliski, ka ir tādi entuziasti, kas neļauj ezeram „nomirt” un ievēro visus Ministru kabineta noteikumus,” secināja Valērijs Aškeļaņecs.

Ezers attīstās, šeit ir izveidota visa nepieciešamā infrastruktūra. Kas gan vēl vajadzīgs? Vienkārši jāturpina rūpēties par ūdenstilpi. Un, kamēr ir tādi aizrautīgi cilvēki kā Jurijs Gridasovs un viņa komanda, Sventes ezers dzīvos. Savukārt es aicinu visus mūsu lasītājus to apmeklēt un doties pastaigā gar tā krastu agrā svētdienas rītā. Varbūt, jums pēkšņi izdodas sadzirdēt zvana skaņas ezera dzelmē?

Foto -- Olga Kuzmina