Jorkšīras terjers Nikola ir 17 gadus veca, lai gan šīs suņu šķirnes paredzamais dzīves ilgums ir 12--15 gadi. Ja rēķina, ka viens suņa dzīves gads ir vienāds ar septiņiem cilvēka gadiem, sanāk, ka sunīte jau sen ir pārvarējusi 100 gadu slieksni. Jaukās un dzīvespriecīgās jorkietes saimnieki uzskata, ka viņu mīlulei ir tik ilgs mūžs, pateicoties mīlestībai, uzmanībai un rūpēm.
Jorkšīras terjeri bija modē
Mana iepazīšanās ar Nikolu notika uz ielas, kur saimniece Anžela Filipova bija izvedusi pastaigā amizantu suņuku. Rokas pašas sniedzās to noglāstīt, taču Anžela brīdināja -- labāk tā nedarīt -- viņa noteikti iekodīs, jo Nikola jebkuru kustību no malas uztver kā draudus savai saimniecei, par kuru viņa ir gatava atdot dzīvību.
Par Nikolu sunīti sauc ikdienā, bet šī tīršķirnes suņa īstais vārds, kas iegādāts Rīgā no audzētājas kopā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem, ir tikpat sarežģīts kā tās saimnieces raksturs: Nicole Golden Silver of Fertis. Tāpēc, lai nemežģītu sev mēli un nemulsinātu suni ar tik sarežģītu vārdu, viņu sauc par Nikolu vai mīļvārdiņā -- par Nikiju.
“Šīs šķirnes pārstāvi mēs ar meitu Nataļju pēc viņas lūguma iegādājāmies tāpēc, ka pirms 17 gadiem jorki bija modē, turklāt ierobežotās dzīvokļa platības dēļ nevarējām ņemt lielāku suni. Un nemaz nenožēlojam, jo uzticīgāku, dzīvespriecīgāku un rotaļīgāku draugu diezin vai atradīsiet. Nikolai bija tikai pusotrs mēnesis, viņa ietilpa plaukstā,” stāsta Anžela. Viņa tika barota kā bērns gandrīz vai no karotītes un knupīša, -- tik mazs bija kucēns.
Anžela paskaidroja, ka uz Rīgu pie audzētājas devušies pēc pavisam cita Jorkšīras terjera, taču tie bija lieli, tāpēc izvēle kritusi uz mazo un neizskatīgo Nikolu: «Tolaik viņa bija palikusi viena un bija atšķirta no mātes. Kucēns izskatījās pagalam bēdīgs. Viņa pieskrēja pie mums, it kā lūdzot aizsardzību, mūsu sirds sažņaudzās, un mēs to paņēmām.”
Anželas meita Nataļja piebilst, ka Nikola ir ļoti drosmīgs suns, kas nebaidās iesaistīties cīņā ar daudz lielākiem savas sugas brāļiem. Viņa rūc pat uz milzīgo alabaju, kurš pieder Nataļjas vīra vecākiem, kuri dzīvo Krāslavā: “Viņš izturas pret Nikolu iecietīgi -- cieņpilni, nedara pāri un nekož, lai gan mūsu jorkiete rūc uz viņu un jebkurā brīdī ir gatava mesties cīņā. Tomēr viņi ir draudzīgi un rotaļājas, kad mēs ar vīru esam ciemos.”
Neviens nespēs aizstāt
Anglijā mākslīgi radītais Jorkšīras terjers ir viens no pasaulē populārākajiem telpu un dekoratīvajiem suņiem, kura galvenās rakstura īpašības ir prāts, drosme, neatkarība un pašapziņa.
Jorkšīras terjeru priekšrocība ir tāda, ka to kažoks pēc uzbūves ir līdzīgs cilvēka matiem, kas nozīmē, ka Nikola nemet spalvu un nepiesārņo dzīvokli. Četrkājainajam draugam ļoti patīk komforts. Viņš guļ ar saimniekiem vienā gultā un tikai uz spilvena, gulēšanu pie kājām viņš uzskata par apvainojumu. Jorkam patīk apgulties augstāk, no kurienes viņam ir iespēja vērot apkārt notiekošo.
Nikolai nekad nav bijuši kucēni, jo, pēc Anželas teiktā, nekādi nevarēja viņai atrast “zēnu”. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ Nikola 14 gadu vecumā saslima ar piena dziedzera vēzi, kuru toreiz izdevās lokalizēt, taču vēlāk šī slimība atkārtojās. Abos gadījumos operācijas Nikolai veica Daugavpils veterinārārsts Stepans Demidenko, par ko saimnieki viņam ir ļoti pateicīgi.
“Nikola ir ļoti sirsnīga, sabiedriska un nespēj bez mums iztikt ne mirkli. Un, ja mēs viņu kādu laiku atstājam pie saviem tuviniekiem, Nikola sāk trīs dienu badastreiku,” stāsta Anžela un Nataļja.
Reiz Nikola tik tikko nekļuva par takša upuri, kas uzbruka miniatūrajai jorkietei, jo takšu sunītei bija kucēni un viņa tos aizsargāja. Taksis iekoda Nikolai, taču savainojums nebija bīstams.
Ģimenes mīlule jau ir "dāma" cienījamā vecumā. Viņas acis vairs nemirdz tik spoži kā agrāk, arī gaita nav tik droša un stingra kā iepriekšējos gados, bet skatiens ir možs un gudrs. Saimnieki visu saprot un tāpēc pret savu draugu izturas ar īpašu mīlestību, sirsnību un uzmanību: “Gandrīz divdesmit gadu laikā esam tik ļoti pieraduši pie Nikolas, ka viņa mums ir kļuvusi par mīļu un tuvu būtni. Ir grūti iedomāties, ka mūsu uzticamās draudzenes kādu dienu vairs nebūs. Neviens nespēs viņu aizstāt." Tikmēr ilgdzīvotāja Nikola aizvien priecē un uzjautrina saimniekus ar savu klātbūtni.
