Preses konferencē Daugavpils pilsētas domē, komentējot izglītības un zinātnes ministres izteikumus par nepieciešamību nākotnē pagarināt mācību gadu līdz Jāņiem, domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs žurnālistiem atzina, ka pagaidām neredzot nepieciešamību šādam solim, kā arī pieļāva, ka liela daļa sabiedrības šādam pavērsienam nav gatava.
Pašvaldības vadītāja vietnieks, kuram ir 30 gadu pedagoģiskā pieredze, uzsvēra, ka bērniem ir svarīgi pastāvīgi attīstīties, iegūt labu izglītību un saglabāt veselību, taču pagaidām neredz vajadzību kaut ko mainīt esošajā kārtībā, jo Daugavpilī jau patlaban darbojas daudz vasaras atpūtas nometņu un izglītības process pilsētā ir organizēts tā, lai skolēni arī vasaras mēnešos varētu gan atpūsties un iegūt jaunus draugus, gan arī turpināt pilnveidoties.
Mācību gada pagarināšana kopumā ir komplekss jautājums. Valsts to pamato ar skolēnu pārslodzi mācību gada laikā, nepieciešamību sadalīt noslogotību vienmērīgāk, pagarinot skolēnu pavasara un rudens brīvlaikus, bet līdz ar to -- arī mācību gadu. Taču, kā liecina pieredze, līdz ar labu laika apstākļu iestāšanos motivēt skolēnus izglītoties kļūst aizvien sarežģītāk.
Otra ieinteresētā grupa, kuru skar šis jautājums, ir bērnu vecāki. Viņiem ir svarīgi, lai bērni turpinātu attīstīties neatkarīgi no gadalaikiem. Viņi ir ieinteresēti, lai ar bērniem turpinātos darbs, jo daudziem vecākiem nav iespēju pieskatīt bērnus vasaras brīvlaikā.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ir paudusi pārliecību, ka skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildu brīvdienām, piemēram, martā, veicinātu izglītības kvalitāti, kā arī ļautu optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi.
Politiķe skaidrojusi, ka pašlaik Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas, kas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, bet Lietuvā tas ir 15 nedēļas.
Apkopojot ārvalstu pieredzi un mācību gada organizāciju, A. Muižniece esot secinājusi, ka kvalitātes sekmēšanai iespējams pagarināt mācību gadu par divām nedēļām, piemēram, līdz Jāņiem, vienlaikus ieviešot piekto brīvlaiku, piemēram, martā. Šādas brīvdienas pašlaik paredzētas tikai 1. klasei.
Rezumējot Aleksejs Vasiļjevs norādīja, ka līdz šim daudz dažādu izmaiņu izglītības jomā ir ieviests pēc dažādu ierēdņu iegribām, diemžēl bez atbilstošiem zinātniskiem pētījumiem un pamatojuma, kas nav pareizi.
Komentāri