„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 10. oktobris
Ceturtdiena
Arvīds, Arvis, Druvis
+18.5 °C
apmācies

Rotko centrā atklāj jauno vasaras sezonu ar sešām jaunām izstādēm

Ar sešiem jauniem izstāžu projektiem -- glezniecība, keramika un fotogrāfija -- Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklāta jaunā izstāžu sezona, piedāvājot sabalansētu māksliniecisko baudījumu gan pieredzējušam mākslas zinātniekam, gan nejauši ieklīdušam pilsētas pētniekam.

Atklājot jauno izstāžu sezonu, centra mārketinga speciālists Aivars Baranovskis pastāstīja, ka plašā retrospektīvā izstādē pirmo reizi Latvijā ir skatāmi Kana Haitao darbi, iepazīstinot ar vienu no zīmīgākajiem Ķīnas 70. gadu paaudzes māksliniekiem. Izstādes “Ir maiga nakts: Kana Haitao māksla” darbi izstaro spriedzi -- ilgas pēc pasaules aiz ikdienības plīvura --, taču paradoksālā kārtā mākslinieciskā leksika, ko autors lieto šīs garīgās pasaules izpētei, viņa agrīnajos darbos pamatā saistās ar provinces ikdienu -- tur dominē vecas rūpnīcas un mācību korpusi, sienas un vientuļi koki. Tikmēr jaunāko gleznu leksika ir jūtami mainījusies -- tagad mākslinieka darbos redzama sarežģīta saspēle starp iekšējo un ārējo pasauli, gaismu un ēnu, matēriju un tās atspoguļojumu, savukārt palete ir kļuvusi daudzkrāsaināka. Pēc eksponēšanas Rotko centrā izstāde darbi tiks nogādāti Londonā, kur tos varēs apskatīt Kromvelpleisas mākslas telpā.

Kana Haitao mākslu pārstāvošās „Pifo” galerijas pārstāvis, izstādes kurators Filips Dods, kurš veidojis izstādes Pekinā, Ņujorkā, Londonā. Maskavā, Singapūrā, bet tagad -- arī Daugavpilī, uzrunājot klātesošos, atzina, ka mākslinieks Kana Haitao būtībā dzīvo starp divām pasaulēm - no vienas puses ir vecās provinciālās Ķīnas pasaule, kurā viņš ir dzimis, no otras -- mūsdienu globalizētā Ķīnas pasaule, kurā mēs visi dzīvojam šodien.

„Mākslinieks ir budists un viņa gleznās mēs redzam viņa gaismas meklējumus tumšajā pasaulē. Savas bērnības ainavās viņš meklē skatījumu, kas ir aiz šīs mūsdienu pasaules robežām,” norādīja Filips Dods.

Vērienīgākā no Rotko centrā līdz šim skatāmajām Lietuvas keramikas izstādēm -- “Teiku kambari. 21. gadsimta Lietuvas keramika” -- pārstāv 65 māksliniekus simboliskā kopsavilkumā, kas atspoguļo tendences kaimiņvalsts keramikas mākslā pēdējo divdesmit gadu laikā, sākot no domas par dekoratīvu trauku līdz skulpturāliem objektiem, kas integrē konceptuālas un ekspresīvas, darbīgi orientētas mākslas formas.

Lietuvas vēstnieks Valdas Lastauskas, uzrunājot klātesošos, izstāžu sezonas atklāšanā norādīja, ka kultūra ir labāks pamats labām kaimiņattiecībām un sadarbībai Eiropā un Pasaulē. Kad mēs esam vienoti un strādājam kopā, mēs esam spēcīgi ekonomikā, tirdzniecībā, drošībā un aizsardzībā, norādīja vēstnieks. Savukārt par labāko kultūras un miera vēstniecību Daugavpilī viņš nosauca Marka Rotko centru, kurš ir ierīkots kādreizējā militārajā ēkā.

Lietuvas keramiķu izstāde ir strukturēta kā individuāla pastaiga pa astoņiem kambariem. To kopējais caurviju vēstījums sakņojas lietuviešu tautas teikās. No vienas puses, tas akcentē lietuviešu keramikas arhaiskos pirmsākumus, uzsverot māla “dabiskumu” un daudzpusību. No otras puses, tautas teiku žanru ir ierasts uztvert kā seno lietuviešu mītiskā pasaules uzskata atspoguļojumu. Savā ziņā tas joprojām ir dzīvs, jo mūsdienu komplicētajā realitātes audeklā nereti savijas vēsturiski fakti, patiesus notikumus interpretējošos atstāstos iepīti fantastiski elementi un vispārcilvēciskas pieredzes.

Pirmo reizi Latvijā ir skatāma arī Austrālijā dzimušā un šobrīd Parīzē dzīvojošā mākslinieka Entonija Vaita personālizstāde. Pašreiz piedāvāta ar jaunu nosaukumu -- “Materiāla mobilizācija” --, tā ietver darbu kopu, kas iepriekš eksponēta “Informality” galerijas Lielbritānijā atklāšanas sezonā 2019. gadā izstādē “Zinātkāra acs nekad nekļūs sausa”. Kopskaitā 30 darbos, kas izvietoti 380 kvadrātmetru platībā Rotko centra ekspozīciju zālē, mākslinieks reflektē par Rietumu kapitālisma civilizācijas ietekmi uz mūsdienu pasauli, atgriežoties pie tādām tēmām kā piespiedu aizturēšana, netaisnība un migrācija. Vaita daiļrades centrā ir disidentisma atguve caur kultūras objektu radīšanu.

Fotogrāfs Eduards Kapša ir kustības kadra meistars, kurš mērķtiecīgi un jutīgi uztver kustību pats un ļauj notvertos brīžus nodot citu skatījumam. Pats mākslinieks saka: “Bildēju radošus cilvēkus un strādāju divatā ar modeli, ļaujot brīvi izpausties un iejusties tēlā. Kad modelis strādā -- lec, vingro un aizmirst par fotogrāfu –, tas ir mirklis, kad viņš kļūst patiess. Tur ir arī tehnisks darbs -- fotografēt kustībā! Tā modelim izslēdz iespēju izlikties vai iepozēt.” Mākslinieka meistarība apskatāma izstādē “Kustība. Balets”.

Norvēģu mākslinieces Anjas Karras fotogrāfiju kopa “Mirkļi” tapusi garākā laika posmā, no 2013. līdz 2017. gadam, un katrs attēls fiksē kādu mirkli no Anjas Karras performancēm, kurās māksliniece metusi asprātīgu izaicinājumu rotaļlietu ražošanas nozarei, pārveidojot tās spilgtos varoņus. Viņa apzinās, ka nav iespējams dokumentēt performanci ar vienu vienīgu attēlu, bet atgādina, ka tieši tā, caur fragmentētu attēlu plūsmu, strādā arī identitātes konstruēšanas procesi sociālajos tīklos. Rotaļlietu nozares stereotipi, kas saistās ar striktu bērnu un pieaugušo, meiteņu un zēnu lomu dalīšanu, šajās performancēs tiek sagrozīti un apvērsti, izmantojot mākslinieces pašas radītus kostīmus un scenogrāfiju.

Rūda Pētersona jeb Del Ruden personālizstādi “Laipni lūgti manā mīlestības dārzā” nosaukums ir īpaši piemeklēts, lai vienotu visu skatāmo darbu kopu, kas ietver gan gleznas, gan keramiku. Radot izstādes konceptu un darbus, autora domas grozījās ap dabas motīviem, tās varenību un porcelāna smalko, izkopto un bieži cimperlīgo raksturu. Pirmie darbi tapa jau pirms trim gadiem, taču toreiz vēl nebija pilnīgas skaidrības par izstādes kopējo koncepciju. Tā radās darba gaitā, ieklausoties fona mūzikā, kur kādā dziesmā izskanēja frāze -- “You’re welcome, you’re welcome. To my garden, my garden of love” –, kas trāpīgi raksturoja topošās vāzes. Darbu radīšanas posmam pamazām tuvojoties izskaņai, sākās karš Ukrainā. Tas jūtami iespaidoja radošo procesu un vēl vairāk pasvītroja izstādes konceptu -- ziedi, kas izaug no porcelāna vāzēm kā mēms sauciens pēc šķietami utopiskā Ēdenes dārza, kurā visi ir laipni aicināti ienākt un iesēt savu mīlestības sēklu.