Šīs sezonas sākumā Daugavpils teātra trupai pievienojās jauna, mērķtiecīga, starojoša un valdzinoša aktrise Agnese Laicāne.
2021. gadā Agnese pabeidza Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas kursu Valmieras Drāmas teātrī Indras Rogas un Mihaila Gruzdova vadībā un augustā pievienojās Daugavpils teātra kolektīvam. Skatītāji Agnesi varēja redzēt izrādēs "Tumšie brieži", "Pa laimes lāča pēdām" un "Dzīve uz ledusskapja durvīm", mūziklā "Paradīze".
Mazliet par sevi
Agnese ir no Latgales, dzimusi Balvu novada Kubulos, tur absolvējusi pamatskolu. No četru gadu vecuma Agnese dejoja tautas deju kolektīvā "Cielaviņa", vienlaikus apmeklēja mūzikas skolu. Pēcāk mācījās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā Rīgā. Iestājās Latvijas Universitātes, lai studētu angļu filoloģiju, taču ātri vien saprata, ka tā nav viņa joma. Uz pāris mēnešiem aizbrauca uz Spāniju, kur strādāja par auklīti, pēc tam strādāja Kubulu Kultūras namā un saprata, ka viņas aicinājums ir teātris.
Iestājās pirmajā reizē
Vēlēšanās darboties radoši izpaudās jau bērnībā. Agnese labprāt piedalījās daiļlasītāju konkursos, dejoja latviešu tautas dejas uz skolas un vietējā kultūras nama skatuves.
"Laikam uz skatuves spuldzītes piesaistīja vai publikas ovācijas, nezinu... bet es uz skatuves vienmēr jutos komfortabli,” atzina Agnese.
Intervijā aktrise pastāstīja, ka studijām teātrī iestājusies divus gadus pēc skolas beigšanas, jo sākumā tika uzņemts „leļļinieku” kurss, kas Agnesi īpaši nesaistīja, bet, kad tika izsludināta uzņemšana aktiermākslas kursā, saprata -- ja nepamēģinās, tad noteikti vēlāk to nožēlos!
Uzņemšanu viņa atceras miglaini, stāsta, ka tas bijis garš posms, atlase ilga vairākas dienas, bija četras kārtas, viņus skatījās gan kolektīvi, gan individuāli, Agnese dziedāja un lasīja monologus, deklamēja dzejoļus, dejoja, atbildēja uz jautājumiem un iestājās jau pirmajā reizē.
„Mums Balvos ir sava teātra studija, un režisore Vaira Resne man uzreiz teica: neuztraucies, ja tevi neuzņems pirmajā reizē (ļoti bieži neuzņem uzreiz), mēģini iestāties otru reizi! Man ieteica neuztvert atteikumu ar lielu aizvainojumu, jo, ja tā ir jānotiek, tad tā notiks... bet man paveicās un es iestājos uzreiz.”
Jāpiebilst, ka kursā mēģināja iestāties vairāk nekā simts četrdesmit pretendenti, atlasi izturēja piecpadsmit jaunieši, bet akadēmiju absolvēja trīspadsmit cilvēki.
Vēlme atgriezties Latgalē
Agnese intervijā ieminējās, ka daudzi no viņas kursa palika strādāt Valmieras Drāmas teātrī, taču viņa vēlējās atgriezties Latgalē, tāpēc meklēja iespēju satikties ar Daugavpils teātra direktoru, lai rastu iespēju sadarboties. Bija doma uzaicināt režisoru uz savu diplomdarbu, taču Oļegs Šapošņikovs nevarēja ierasties Valmierā, tāpēc topošā aktrise atsūtīja iestudējumu ierakstus. Viņu tikšanās notika vēlāk. O. Šapošņikovs uzmanīgi uzklausīja Agnesi, un 2021. gada augustā viņa jau piedalījās mēģinājumos un lieliski nospēlēja trijās šīs sezonas pirmizrādēs.
Jaukas atmiņas par studijām
Stāstot par studiju laiku, lielisko monologu izpildītāja uzsvēra savu vēlmi apgūt literāro valodu, stāstīja par bažām, lai nebūtu dzirdams viņas latgaliskais dialekts. Īpaši sirsnīgi viņa atsaucās par skatuves runas pedagoģi Zani Daudziņu, ar kuru kopā daudz strādāja. Ar sajūsmu Agnese atcerējās baleta un skatuves deju nodarbības: "Atceros, ka ierados zālē agrāk par visiem, pirms nodarbību sākuma, varēju būt tur jau astoņos no rīta, lai mēģinātu." Izrādījās, neviens students nekavēja, visi ieradās pat nedaudz agrāk un, ja iespējams, palika ilgāk.
Viens no spilgtākajiem iespaidiem studiju gados bija dalība F. Dostojevska lugas "Noziegums un sods" iestudējumā. Viņu grupa pieredzes apmaiņas programmas ietvaros devās uz Sanktpēterburgu, uz pilsētu, kuru aprakstīja rakstnieks. Agnesei tā bija milzīga pieredze ne tikai redzesloka paplašināšanas, bet arī meistarības uzlabošanas ziņā.
"Tā bija pirmā lielā pilsēta, kurā es jutos kā maza skudriņa lielā skudru pūznī."
Ar dziļu cieņu Agnese stāstīja par skolotājiem, kuri palīdzēja lauzt stereotipus par jēdzienu "kas ir aktieris", "kādai jābūt aktrisei", palīdzēja saprast, ko viņa vēlas un uz ko ir spējīga.
Brīvais laiks pēc mēģinājumiem
Teātra aktrise atzīmēja Daugavpils patīkamo gaisotni un neparasto auru, kur vēlējās atgriezties pēc studijām. “Īpaši, salīdzinot ar rosīgo Rīgu, šeit dzīve ir rimtāka... Kad izkāpju no vilciena, eju uz teātri pa Rīgas ielu, uzreiz gribas smaidīt... Nezinu, varbūt šai pilsētai ir tāda aura."
No mēģinājumiem brīvajā laikā Agnese lasa grāmatas. Smejot atzīst, ka mantu ir daudz mazāk nekā kārbu ar grāmatām, viņa cenšas lasīt arī angļu valodā. Pēc meistarklases darbā ar V. Šekspīra lugu "Makbets" tagad viņš nespēj lasīt tulkojumā. Sapņo iemācīties valodas, tostarp arī krievu valodu, lai lasītu oriģinālvalodā Gogoli, Dostojevski.
Brīvajās dienās cenšas apciemot draugus. Viņiem ir tradīcija – braukt citam pie cita ciemos uz izrāžu pirmizrādi.
Sirdsdomas
Pateicos Agnesei par atklāto sarunu, tostarp par personiskām tēmām. Apspriežot lomas uz skatuves, mēs negaidīti skārām mīlestības, ģimenes un attiecību tēmu.
Agnese atcerējās pasniedzēju teikto, iestājoties kursā: “Aizmirsti par savu personisko dzīvi!” Sacīja, ka šobrīd nav pārliecināta, ka spēs veltīt pietiekami daudz laika un uzmanības draugam, ka viņas otrajai pusītei pilnībā jāuzticas un jāsaprot, kas notiek uz skatuves – tā ir spēle, loma un nekas vairāk, bet tas, kas būs personiskajās attiecībās, vienmēr paliks personisks.
Teica, ka nesaprot ārzemju aktierus, kuri jauc darbu un personisko, kuri pēc kārtējā kopīgā darba dibina ģimeni, bet pēc jauna darba – jaunu ģimeni. Tas noteikti nav priekš viņas.
Pašlaik labestīgās un starojošās Agneses sirds ir brīva: “Kas lemts, tas piepildīsies!”
Aktiera profesija
Agnese uzskata, ka aktiera darbā svarīgākā ir spēja iejusties lomā. “Dažreiz vajag pāris stundas pabūt vienatnē ar sevi, lai noskaņotos, dažreiz tas aizņem dienu vai divas. Svarīgi ir pieņemt sevi tādu, kāda esmu, man tas bija visgrūtāk, bet ar laiku iemācījos.”
Nenormētais darba grafiks Agneses ģimenē ir pavisam ierasts, kopš bērnības viņa pieradusi, ka Ziemassvētkos var būt brokastis, un pēc tam vecāki un māsas dosies kur kurais: koncerti, izrādes, radoši vakari, tāpēc vakara mēģinājumi vai izrādes brīvdienās -- tas ir normāli un ierasti.
Aktrise ir pārliecināta, ka viņai paveicās, savu ceļu Daugavpils teātrī viņa sāka uzreiz ar mēģinājumiem izrādē "Tumšie brieži". Tagad viņa spēlē latviešu trupā izrādēs latviešu un latgaliešu valodā.
Papildu lomām uz teātra skatuves aktrisei ir neliela pieredze kino. Viesturs Kairišs bija uzaicinājis Agnesi uz epizodisku lomu filmā "Janvāris". Savukārt pavisam nesen viņa filmējās seriālā "Ketijas jaunā dzīve".
Uz jautājumu, kas patīk vairāk -- teātris vai kino --, Agnese nevarēja sniegt skaidru atbildi, jo pieredze kino ir maza un lomas filmā nebija galvenās, tāpēc ir grūti salīdzināt, bet ir interese filmēties arī turpmāk. Tomēr nākotnē Agnese sevi redz uz teātra skatuves: “Manuprāt, šī profesija var sniegt ļoti daudz, viens no plusiem ir nemitīga pašizglītošanās -- šeit vienmēr ir iespēja mācīties un apgūt ko jaunu.”
Pateicos Agnesei Laicānei par sarunu, par iepazīšanos un pārsteidzošajām pārvērtībām uz skatuves! Vēlu radošus panākumus, interesantas lomas un lai izdodas sasniegt visus mērķus!
#1 Kamēr uz skatuves gatavo rekvizītus izrādei “Dzīve uz ledusskapja durvīm”, kurā Klēras lomā ir Agnese Laicāne (attēlā), mēs ērti iekārtojāmies teātra balkonā un sarunājamies
Komentāri