Daugova, Latvejis leluokuo upe, nūdola divys latvīšu viesturiskuos zemis – Latgolu i Sieleju. A savīnoj Latgolu i Sieleju 6 tylti puor Daugovu – Kruoslovā, divi Daugovpilī, tai saucamais Sventis tylts1, tod Jākubpilī, i beidzūt dzeļžaceļa tylts aiz Krystapiļs2.
Na vysim tyltim ir sovi vuordi. Nu tim sešim vacuokais i skaneiguokais ir itam – Vīneibys tyltam Daugovpilī. Kod jam deve itaidu vuordu, beja tuo laika izpratne, kas ir vīneiba. Šudiņ, cik maņ redzīs, daudzi itymā vuordā īlīk sovu, itim laikim atbiļsteigu saturu.
Pyrmī tylti. Pa Daugovpilī pyrmū pastuoveigū3 tyltu puor Daugovu – Dzeļžaceļa tyltu pi cītūkšņa, kod pa tū nabrauce viļcīni, beja atļauts braukt pajiugim, īt kuojom itt. Obuos tylta pusēs stuovēja karaveiri, kuri uzraudzeja kuorteibu i tod, kod tiuļuojēs viļcīns, atbreivova tam ceļu. Dyžan drūši i ārti tys nabeja.
Pyrmuo pasaulis kara laikā tyka pastateits kūka tylts puor Daugovu Gajokā4. Piec vīnys dramatiskys lada īšonys 1922. godā ituo tylta vaira nabeja. Ka vosorys beiguos nūstuoj krostā i viereigi patiemej tū vītu, Daugovā var redzēt taidys kai salenis, kur agruok beja tuo tylta bolsti.
Nu senim laikim Daugovā beja ari prāmis, ar kuru puorvoduoja cylvākus i kravys nu Grīvys iz Daugovpili i ūtraiži.
Bet gribējēs kūta ārtu i stabilu!
Jaunais tylts. Dūmys par ūtra, bezslīžu tylta izbyuviešonu vyrmuoja jau nu 20. g. s. 20. godu vyds. Sapyns i ideja pa druskai puortopa projektā.
„Tilta celtniecības komisija rūpīgi izvēlējās jaunceļamās būves vietu. Bija priekšlikumi celt tiltu gan pretī Gajokam, gan pie elektriskās stacijas, gan pretī Lāčplēša (bij. Virsnieku) ielai. Vairāki simti iedzīvotāju ar saviem parakstiem centās pārliecināt pilsētas valdi būvēt tiltu pretī Gajokam, kas, pēc viņu domām, ievērojami aktivizētu saimniecisko dzīvi šajā pilsētas rajonā. Šis lūgums tika noraidīts, valde uzskatīja, ka tiks sadārdzināta tilta celtniecība, jo pretī Gajokam Daugava ir platāka nekā citās vietās. Tilta celtniecības komisija par visatbilstošāko jaunā tilta vietu uzskatīja Lāčplēša ielas sākumu un Krasta (Lielo) ielu Grīvā.”5
Tyltu suoka ceļt 1931. godā6, bet svineigi atkluoja 1935. goda 23. novembrī.
Tyltu atkluot atbrauce Satiksmis ministrs Bernhards Einbergs (1893–1945) i Tautys lobkluojeibys ministrs Vladislavs Rubuļs (1887–1937). „Plkst. 12.30 notika svinīga tilta atklāšana un iesvētīšana. Tilts bija greznots zaļumu vītnēm un karodziņiem. Virs tilta uzraksts: „Ej, tautieti, droši pāri paša celtam tiltiņam.””7
Automašynu tod beja moz, pajiugu gona daudz, jaunizcaltū tyltu vysvaira izmontuoja kuojomguojieji.
Tylts beja cīši lels, pamozynomuo forma tiltiņš uzrokstā drūši viņ beja mīleiguma demonstracejai i tautysdzīšmu izteiksmis stilizacejai.
Jaunizcaltū tyltu īsvietēja luteraņu muoceituojs Arkādijs Rumpēters (1890–1962). Navaru precizi pasaceit, voi kluotyn beja i īsvieteišonu izdarēja ari cytu konfeseju goreidznīki.
Muoceituojs Arkādijs Rumpēters beja sabīdriski cīši aktivs cylvāks – beja īvālāts par Daugovpiļs piļsātys dūmis deputatu, kandidēja ari iz Saeimu8.
Atkluošonys ceremoneja nūtyka Daugovpiļs pusē. Piec tuos prominencis i kluotyn asūšī pa tyltu aizguoja iz Grīvu. Upis kreisajā krostā atguojiejus sagaidēja Grīvys vacticeibnīku draudzis puorstuovi. Jī pasnēdze Satiksmis ministram suoļsmaizi iz ūzulkūka škeiva, kurā beja grīzts jaunuo tylta attāls i uzroksts: „Lai Dievs sargā mūsu Vadoni un valdību. Lai gara tilts mūs vieno ar slaveno Vadoni”.
Voi zynit, ka Daugovpilī sovulaik tyka byuvātys lidmašynys? Vīna nu tuom – „Vanags” – par gūdu Vīneibys tylta atkluošonai nūlidinēja vairuokus apļus viers tylta. „Vanagu” pilotēja Šusters i Samtiņš. Kod 1936. goda febralī Daugovpilī tyka atkluota Liduotuoju škola, par tuos prīšknīku īcēle Kārli Samtiņu.
Jaunizcaltuo tylta garums beja 308 metri i tuo izbyuve izmoksuoja 1,27 miljonus latu. Tylta izbyuvis generaluzjiemiejs beja Vuocejis firma – Diseldorfys „Stahl Union Export”.
Tylta kluojs beja nu kūka dielim, a poša konstrukceja nu tārauda9. Tylts turējēs iz trejim upē ībyuvātim bolstim, pi tylta obejim golim10 tuo metala konstrukcejā beja taidi kai kolni.
Tys reali beja Vīneibys tylts, jū savīnuoja divys piļsātys (Daugovpili i Grīvu) i divus vaļsts apgobolus (Latgolu i Zemgali).
Kari naapīt tyltus apleik. Dramatiski nūtykumi iz ituo tylta nūrysynuojās 1941. goda 26. juņa reitā. Padūmu karaspāks atsakuope, burzmā ar 3 automašynom īsasprauce padūmu karaveiru formuos puorsavylkuši vuocu diversanti, kuri ījēme itū tyltu i napīļuove, ka itū strategiskū objektu, kurs jau beja sagatavuots sprydzynuošonai, byutiski sabūjoj.
Tylta īkaruošonys operaceju eistynuoja apmāram 30 specvīneibys „Brandenburg 800” karaveiri, tok ituos grupys komanders, 26 godi vacais oberleitnants Volframs Knāks (Wolfram Knaak) itymā kaujā guoja būjā.
Jū apglobuoja tīpat natuoli pi Vīneibys tylta, a piec smierts apbolvuoja ar Dzeļža krystu. Par itū i cytim militarim nūtykumim11 detalizeiti var skaiteit Viktora Barovska publikacejuos.
Tylts tyka sagrauts 1944. goda julī, tod iz mudrū atjaunuots i 1945. goda martā pa jū atsasuoce satiksme. 20. g. s. 50. godu beiguos – 60. godu suokūs tylts tyka rekonstrueits i puorbyuvāts12.
Niulejais tylts. 1987. godā aizasuoce vacuo tylta demontaža i jaunuo, bet iz vacajim bolstim, pastateišona.
Kab cylvāki varātu tikt nu Daugovys vīna krosta iz ūtru, pi vacuos ūstys tyka īreikuots pagaidu peldūšais tylts, palelynuoja kugeišu skaitu, kuri vede cylvākus puori upei, kai ari tyka izveiduots pasažiru viļcīņa reiss Daugovpiļs–Grīva.
„1989. gada 15. novembrī vecā autotransporta un pajūgu tilta nojaukšanā kā pēdējie akordi atskanēja sprādzieni. Uz tilta balstiem tika uzstādīti spridzekļi, kuri itin kā nogrieza konstrukcijas stabus.”13
Piec laiceņa viersā izlyka jaunū.
Piečuok tylta leli remonti nūtyka 2007. godā, ari vēļ piečuok krostu savīnuotuojs tyka par jaunu nūkruosuots, tyka pamaineits asfaļts iz brauktivis14 itt.
Jau lobu laiceņu Latvejā ir tradiceja – naktīs izgaismuot i dažaiduos kruosuos izkruošņuot lelūs tyltus. Vīneibys tylts Daugovpilī ir eipaši skaists pavasara naktīs, kod pa Daugovu plyust vižni i vysvysaida izmāra lads goboli.
1 Tī rādā divi – automašynu i dzeļžaceļa – tylti.
2 Sovulaik pasažiru viļcīni guoja nu Krystapiļs iz Jelgovu. Asmu ar taidu viļcīni braucs.
3 Jau 1841. godā pi Cītūkšņa tyka pastateits iz laivom tylts, kuram beja sezonals raksturs.
4 Kai ba beja tymā laikā ari pastateits kūka tylts puora symts metru pyrma Dzeļžaceļa tylta.
5 Soms H. Vienības tilts // „Avangards”, 15.04.1989.
6 Jonāne E. T. Daugavpils Vienības tiltam – 85! // „Vietējā Latgales Avīze”, 27.11.2020.
7 Daugavpils–Grīvas tilta atklāšana 23. novembrī // „Valdības Vēstnesis”, 25.11.1935.
8 Arkadeja bruoļadāls, Daugovpilī pīdzymušais Ilmārs Rumpēters beja trymdā pazeistams muokslinīks (juo sīva beja dzejneica Baiba Bičole).
9 Tys beja vīns nu pyrmajim, a piec cytim datim pats pyrmais tārauda tylts Latvejā.
10 Viers obim juo malejim bolstim.
11 Barovskis V. Atskats Garkalnu kaujas vēsturē // „Rēzeknes Vēstis”, 05.07.2022 i c.
12 Daugavpils tilti // „Padomju Daugava", 27.06.1958.
13 Rube A. Tas notika Latgalē 15. novembrī // „Latgales Laiks”, 15.11.2019.
