Tikai pirms mēneša, 8. jūlijā, Edgars Rinkevičs sāka īstenot savas jaunās Valsts prezidenta pilnvaras, bet šajā īsajā laika posmā jau otro reizi viesojās Latgalē. Šoreiz viņa vizītes mērķis bija Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robeža, Eiropas Savienības ārējā robeža, stratēģiski ļoti nozīmīgs objekts.
Pēdējā laikā, īpaši kopš Ukrainas kara sākuma, īpaša uzmanība tiek pievērsta Latvijas valsts robežai. Un tajā nav nekā pārsteidzoša, jo mūsu valsts robežojas ar agresorvalsti Krieviju un Baltkrieviju, kas visā atbalsta Vladimira Putina politiku.
Vēl pirms liktenīgā datuma, 2022. gada 24. februāra, sākās milzīgs nelegālo imigrantu pieplūdums no Baltkrievijas puses. Irākas un Irānas pilsoņi steidzās uz Eiropu, pārkāpjot neatkarīgas ES valsts robežu. Valsts robežsardzes darbiniekiem sākās šausmīgs un ļoti grūts laiks, kas turpinās līdz pat šai dienai.
“Katru dienu uz robežas tiek fiksēti pārkāpumi. Aizvadītajā diennaktī vien reģistrēti 50 pārkāpumi, no kuriem tikai trīs bijuši humanu apsvērumu dēļ. Faktiski, aptuveni 10 nelegālie imigranti dienā nelegāli šķērso valsts robežu, dažkārt sabojājot infrastruktūru. Ja runājam par statistiku, tad pārkāpumu skaits pieaug, pat salīdzinot ar pagājušo gadu. Spriediet paši, šā gada septiņos mēnešos šādu pārkāpumu esam reģistrējuši vairāk nekā visa pērnā gada laikā,” situāciju uz robežas laikrakstam “Latgales laiks” komentēja Latvijas robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.
Šogad, mēģinot nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu, kopumā aizturēts 5461 cilvēks, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā ielaistas 279 personas. Pagājušajā gadā Latvijas un Baltkrievijas robežas nelikumīga šķērsošana kopumā tika novērsta 5286 cilvēkiem, bet 217 cilvēki tika izlaisti humānu apsvērumu dēļ. Vienlaikus viņš norādīja, ka valdība dara visu iespējamo, lai cīnītos ar nelegālajiem imigrantiem. 2021. gada 10. augustā valdība nolēma ieviest ārkārtas stāvokli Ludzas un Krāslavas novadā, kā arī Daugavpilī. Ārkārtas laiks vairākkārt pagarināts, pēdējo reizi - līdz 10. augustam. Tomēr, tagad situācija ir mainījusies. No šodienas, 11. augusta, līdz nākamā gada 10. februārim uz robežas darbosies pastiprināts drošības režīms. Ko tas nozīmē?
Robežsardze turpinās pastiprinātu Latvijas un Baltkrievijas robežas uzraudzību. Robežsargiem palīdzēs Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija. Lai atklātu robežu nelikumīgi šķērsojušo personu slēptuves vai valsts robežu šķērsojošo preču slēpšanas vietas ārpus kontrolpunktiem, robežsargiem un policijas darbiniekiem būs tiesības iekļūt neapdzīvojamās telpās un zemesgabalu teritorijās, pat, ja nav iespējams saņemt zemes īpašnieka atļauju. Līdzīga atļauja tiek dota ieejai dzīvojamās telpās, ja nav iespējams saņemt zemes īrnieka vai īpašnieka atļauju. Tātad, ja robežsargiem radīsies aizdomas, ka jūsu mājā slēpjas nelegālais imigrants, viņi būs tiesīgi veikt attiecīgo pārbaudi. Iedzīvotāju interesēs ir neveikt šādas nelikumīgas darbības, jo runa ir ne tikai par pārbaudi jūsu privātīpašumā, bet arī par kriminālatbildību. Lai nodrošinātu valsts drošības aizsardzību, robežsardze, nepieciešamības gadījumā, ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm varēs nodrošināt personas, kas mēģinās šķērsot robežu ārpus legālai ieceļošanai izveidotajiem kontrolpunktiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes sniegs arī nepieciešamo medicīnisko palīdzību personām pēc robežsardzes lūguma. Pastiprināts robežapsardzes režīms tiks ieviests Ludzas novada Briģu, Istras, Lauderu, Nirzas, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Zaļesjes pagastā, kā arī Zilupes pilsētā.
Turklāt, pastiprinātais režīms tiek ieviests šādās pašvaldībās: Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas pagastā un Dagdas pilsētā, kā arī Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas pagastā, Krāslavā, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svarinsku, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastā Kraslavas novadā, kā arī Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Kalkūnes, Lauceses, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šederes, Tabores, Vecsalienas, Višķu pagastā Augšdaugavas novadā un otrajā Latvijas lielākajā pilsētā — Daugavpilī.
Valsts prezidents Edgars Rinkevičs ieradās uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas, lai iepazītos ar robežsargu darbu stratēģiski nozīmīgos objektos. Vizītes laikā valsts vadītājs iepazinās ar situāciju uz robežas, robežsargu darbu un robežas infrastruktūru, kā arī pārrunāja ar valsts un reģionālo drošību un robežu stiprināšanu saistītos jautājumus. Viņš apmeklēja robežsardzes Krivanska, Opolska un Robežnieku nodaļas. Viņš ne tikai runāja ar robežsargiem un noskaidroja, kā viņi tiek galā ar ievērojami palielinājušos nelegālo imigrantu skaitu, bet arī aplūkoja, kā tiek būvēts žogs uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Daļa iedzīvotāju, diemžēl, joprojām nesaprot, kādam nolūkam šis žogs tiek būvēts no stabiem, sieta un stieplēm, sarkastiski norādot, ka pret militārpersonām tas nenostāvēs. Žoga būvēšanas mērķis nav novērst militāru iebrukumu.
“Ja mēs runājam par PMC Vāgnera provokācijām, tad šajā gadījumā mēs nerunājam par žogu, mēs runāsim par pavisam citu aizsardzības plānu. Mums ir jāsaprot, ka dažāda veida draudi ir dažāda veida riski. Tagad runa ir tikai par nelegālajiem imigrantiem. Protams, šis žogs visus pilnībā neapturēs, daudzi tomēr darīs visu iespējamo, lai pie mums nokļūtu, taču lielai daļai tas tomēr kļūs par būtisku šķērsli. Ja runājam par bruņotām provokācijām, kuru laikā var tikt pielietoti nopietni ieroči, tad tas ir cits stāsts. Esmu daudzkārt runājis ar aizsardzības ministru, iekšlietu ministru, kā arī ar bruņoto spēku un robežsardzes pārstāvjiem, kā reaģēt uz šīm provokācijām, jārīkojas pēc noteikta mehānisma. Un žogs mums nepalīdzēs visos gadījumos, neglābs no visām nepatikšanām. Tāpēc svarīga ir bruņoto spēku un robežsardzes sadarbība, nepieciešamas mācības, lai mēs būtu gatavi jebkurai situācijai. Iespējamas dažādas provokācijas, arī hibrīdkarš. Mums jābūt gataviem uz jebkuriem "pārsteigumiem", - žoga būvniecību uz robežas komentēja Valsts prezidents Edgars Rinkevičs.
Vienlaikus valsts vadītājs pauda neapmierinātību ar veidu, kā tiek uzturēta valsts robeža. "Man nav ko pārmest robežsargiem, kuri savu darbu dara godprātīgi, taču ir daudzas lietas, pkuras es gatavojos apspriest ar atbildīgajiem kolēģiem." Kas attiecas uz PMC "Vāgner", tad, pēc ģenerāļa Pujata teiktā, Latvijas robežsargi ar tiem vēl nav saskārušies. Tie atrodas pietiekamā attālumā no Latvijas un Baltkrievijas robežas. "Mēs runājam par vairāku simtiu kilometru attālumu no mūsu robežām. Protams, mēs neizslēdzam, ka trīs cilvēki var ļoti ātri iekāpt automašīnā un nokļūt līdz mūsu robežai, taču kopumā viņi nav izvietoti netālu uz Latvijas robežas,” ar informāciju dalījās robežsardzes priekšnieks. Žurnālisti apsprieda tēmu par pierobežas zonas iedzīvotāju drošību. “Mēs darām visu iespējamo, lai cilvēki justos droši. Mēs atrodamies hibrīdkara apstākļos, un es nemaldināšu cilvēkus, sakot, ka provokācijas nevar būt. Droši apstākļi var mainīties vienā mirklī. Esmu runājis gan ar aizsardzības un iekšlietu ministriem, gan ar Latvijas bruņoto spēku štāba vadību, robežsardzes priekšnieku, un varu teikt, ka tiek darīts maksimāli daudz drošības labā, lai izvairītos no dažādām provokācijām. Mani šajā gadījumā patiešām nepatīkami pārsteidza tas, ka migrācijas organizētāji saņem pārāk maigus sodus. Tas nav likuma dēļ. Likums par šādiem noziegumiem paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no 4 līdz 5 gadiem.
Un tas, manuprāt, ir adekvāts sods, bet 30 dienas, manuprāt, nav adekvāti,” sacīja prezidents. Līdz septembrim valsts vadītājs gaida konkrētas darbības šo problēmu novēršanai. Viņš cer, ka situācija šajā ziņā uzlabosies.
Uzreiz pēc robežas apsekošanas Robežniekos valsts vadītājs, šoreiz izmantojot helikopteru, devās uz Dobeli, kur viņu gaidīja no stihijas postošā spēka cietušie iedzīvotāji. Kā jūs saprotat, šādas distances vienā dienā ar automašīnu ir ļoti grūti pieveikt. Un jāsaka, ka, ieradies Dobeles novadā, Edgars Rinkevičs neslēpās pašvaldības kabinetos, bet vairākas stundas komunicēja ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri pastāstīja par visām savām nepatikšanām, ko radījis negaiss un krusa. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neapmierināts ar krīzes vadību pēc notikušajiem postošajiem negaisiem. Viņš aicināja atbildīgās iestādes nevilcināties ar kompensāciju izmaksu cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem.
