Pirmais anomālā aukstuma vilnis mūs pārsteidza nesagatavotus, jo pagājušajā ziemā tik liela sala -- gandrīz -30 grādi -- nebija. Rezultātā šoreiz tika reģistrēti daudzi apsaldēšanās gadījumi. Turklāt sinoptiķi sola, ka šādi laikapstākļi pie mums šoziem vēl atgriezīsies, un ne reizi vien. Kā izdzīvot aukstumā? Par to laikrakstam „Latgales Laiks” pastāstīja Latgales medicīnas centra un Daugavpils reģionālās slimnīcas traumatologs Pēteris Ļoļāns.
– Sinoptiķu prognozes pēdējā laikā neiepriecina -- tiek solīts liels sals un barga ziema. Vienu ļoti aukstu periodu jau esam piedzīvojuši, taču, spriežot pēc jaunākajām prognozēm, mūs sagaida ne mazāk auksts laiks. Kā izdzīvot šajā aukstumā un nenosalt?
-- Tas ir vienkārši: jo mazāk mēs uzturēsimies ārā, jo labāk. Un, protams, ja tomēr ir jāpamet siltais mājoklis un jādodas ārā, ir jāsaģērbjas pēc iespējas siltāk. Arī rokām ir jābūt siltumā. Šajā gadījumā vislabāk ir izmantot nevis pirkstaiņus, kā mums patīk, bet gan dūraiņus. Jo tad, ja pirksti ir kopā, nevis atsevišķi, tie labāk sasilst. Protams, arī kājām jābūt siltumā. Jāvelk silti apavi, taču tiem jābūt pietiekami vaļīgiem, lai varētu uzvilkt vienu papildu, vēlams -- vilnas zeķu pāri. Apavus varat siltināt arī ar vilnas iekšzolēm. Tās pārdod tirgū. Tādējādi jūsu kājām būs vēl siltāk.
Savukārt apģērbam jābūt kvalitatīvām, siltam, bet tādam, kas neierobežo kustības. Ja apģērbs ir pārāk apspīlēts un ierobežo kustības, pasliktinās asinsrite un jūs ātrāk sākat salt.
Vēl viena svarīga lieta, kam jāpievērš uzmanība. Ja tomēr ir jādodas ārā stiprā salā un jāuzturas tur kādu laiku, lūdzu, pārliecinieties, ka jūsu drēbes un apavi ir sausi. Mitrs apģērbs ātrāk aizvada prom siltumu un ātrāk sākas atdzišana.
– Kā pasargāt gan bērnudārza, gan skolas vecuma bērnus?
– Bērniem termoregulācijas sistēma darbojas citādi. Aukstā laikā viņus vēlams atstāt mājās un nevest ārā. Ja nav citas iespējas un jums ar bērniem ir jādodas ārā aukstumā, ievērojiet tos pašus ieteikumus, ko sniedzu pieaugušajiem. Silts, sauss un kustības netraucējošs apģērbs, brīvi un silti dūraiņi un apavi, neaizmirstiet par papildu vilnas zeķēm un iekšzolītēm. Tāpat nepieciešams, lai ārā jūs nestāvētu uz vietas, bet kustētos. Tādējādi uzlabojas asinsrite ekstremitātēs, kas nozīmē, ka siltums tiek labāk vadīts un ir mazāka iespēja apsaldēt rokas un kājas.
-- Daži cilvēki lieto alkoholu, lai sasildītos. Vai tas tiešām var palīdzēt aukstā laikā?
– Alkohols ir viltīgs. Protams, tas palīdzēs uz īsu brīdi sasildīties, bet tajā pašā laikā izraisīs ātrāku hipotermijas iestāšanos. Ja esat to lietojuši mājās, tad šajā dienā nedodieties ārā. Es kategoriski neiesaku aukstā laikā lietot alkoholu ārā. Pat iedzerot pavisam nedaudz, mūsu ķermenis ātrāk atdzisīs. Labāk ir izdzert krūzi siltas tējas vai kafijas -- kas nu kuram labāk garšo. Šeit nav lielas atšķirības.
– Kādus veidus jūs varat ieteikt?
-- Dzīvība ir kustībā. Tāpēc iesaku aukstumā atrodoties ārā, vairāk kustēties. Šajā gadījumā mūsu ķermenis ražo siltumu. Otra iespēja ir karsti dzērieni: tēja, augļu dzēriens, kafija, sula. Galvenais, lai ir silts ūdens.
– Vai tā ir taisnība, ka var saslimt, ja ir cilvēks ir pārsalis? Piemēram, ja nosalušas kājas?
-- Jā. Ja jums ir hipotermija, tad, pirmkārt, cieš mīkstie audi, pasliktinās vielmaiņa, kas noved pie imūnsistēmas darbības pasliktināšanās. Tāpēc mums var uzbrukt baktērijas vai vīrusi. Attiecīgi var saslimt daudz ātrāk nekā tad, ja cilvēks nav pārsalis.
-- Kādas ir pirmās apsaldējuma pazīmes?
– Pirmā pazīme ir jutīguma trūkums. Tas ir, jūs nejūtat roku vai kāju pirkstus, tie kļuvuši balti. Smagākos gadījumos uz ekstremitātēm parādās tulznas, un tādā gadījumā pirksti var kļūt zili vai melni. Sniedzot pirmo palīdzību, ņemiet vērā, ka nekādā gadījumā nedrīkst:
* bojātās vietas rīvēt ar sniegu. Tas ne tikai pastiprinās apsaldējumus, bet arī var izraisīt audu bojājumus un infekciju;
* sildīties ar sausu siltumu, piemēram, pie atklātas uguns, karstas krāsns vai apkures radiatora, jo šāda veida sildīšanās rada lielu neatgriezenisku bojājumu risku;
* lietot lielu daudzumu alkohola vai kafijas, jo asinsvadi var neizturēt šādu “triecienu”;
* atplēst tulznas apsaldētajās vietās.
Ja ir apsaldējuma pazīmes, vislabākais risinājums ir vērsties pie ārsta.
– Vai ir vērts norūdīties?
– Tas jāizlemj katram pašam. Šeit var izdarīt analoģiju. Tas, ka esat sacīkšu braucējs, nenozīmē, ka nenokļūsiet avārijā. Tāpat ir ar norūdīšanos. Tas, ka regulāri norūdāties, nenozīmē, ka jums nedraud apsaldēšanās.
Ja patīk norūdīties, tad dariet to, taču tas negarantē, ka nepārsalsiet un nesaslimsiet.
-- Paldies par sarunu.
