„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+4.0 °C
apmācies

Izloze notikusi, kandidāti aizstāv savas pozīcijas

Publicitātes bildes

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiks 8. jūnijā, un priekšvēlēšanu kampaņa jau ir sākusies. Šoreiz līdzšinējo astoņu vietā no Latvijas tiks ievēlēti deviņi deputāti, uz šīm vietām pretendē 272 kandidāti no 16 partijām. Visā valstī tiek organizētas priekšvēlēšanu debates, kurās partiju pārstāvji stāsta savu redzējumu par Eiropas Parlamenta funkcijām un to, kā viņi ir gatavi aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses.

Saraksti tika iesniegti, un otrdien, 13. februārī, Saeimā notika izloze. Oficiālā informācija liecina, ka ar pirmo numuru startēs partija „Saskaņa”, ar otro – „Jaunā konservatīvā partija”, ar trešo – „Nacionālā apvienība”. Tālāk seko „Latvija pirmajā vietā”, “Latvijas attīstībai”, “Centra partija”, „Apvienība Jaunlatvieši”, “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie”, “Tautas varas spēks”, “Kustība „Par!””, “Suverēnā vara”, “Tauta. Zeme. Valsts", "Zaļo un zemnieku savienība", "Jaunā Vienotība" un "Stabilitātei!"

Jāatzīmē, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) neakceptēja vienu sarakstu, kura kandidāti gatavojās startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Runa ir par partiju apvienības “Pamats-LV” kandidāti. Vairākums tajā pārstāvēto politiķu ir Latvijas Krievu savienības (LKS) pārstāvji, tostarp Tatjana Ždanoka. Iemesls ir nepareizi iemaksāta drošības nauda 8000 eiro apmērā. Šo naudu iemaksāja Tatjana Ždanoka no sava konta, taču tas bija jādara no partijas konta, kā arī jāiesniedz konta izraksts. Šķiet, kas var būt vēl vienkāršāk. Noziedo šos līdzekļus partijai, kas pēc tam iemaksās nepieciešamo drošības naudu. Taču nelaime ir tā, ka neviena no Latvijas bankām neatver šai partijai kontu. Un, acīmredzot, tam ir iemesli.

No 272 kandidātiem 164 ir vīrieši un 108 sievietes: 20 kandidāti ir vecumā no 21 līdz 30 gadiem, 69 cilvēki -- no 31 līdz 40 gadiem, 89 -- no 41 līdz 50 gadiem, 57 kandidāti ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem, 26 cilvēki -- no 61 līdz 70 gadiem, 9 kandidāti ir vecumā no 71 līdz 80 gadiem. Ir arī divi Latvijas pilsoņi vecumā virs 80 gadiem, kuri vēlas strādāt Eiropas Parlamentā. Visjaunākajam kandidātam ir 21 gads, visvecākajam -- 86 gadi. Savukārt kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi.

Ne reizi vien ir aktualizēts jautājums par dažādu mūsu ievēlēto valsts institūciju deputātu kandidātu izglītību, vai tas būtu Eiropas Parlaments vai pašvaldība. Es īsti nesaprotu, bet tas ir tikai mans personīgais viedoklis, kā cilvēki, kuriem nav vismaz vidējās izglītības, var pieņemt pilsētai, valstij, Eiropas Savienībai svarīgus lēmumus. Taču šī iniciatīva tā arī neguva atbalstu, līdz ar to joprojām kandidēt vēlēšanas drīkst ikviens, kurš vien vēlas. Arī šoreiz partiju sarakstos ir septiņi kandidāti, kuriem ir tikai pamatizglītība. Vidējā izglītība ir 31 politiķim, taču joprojām pārsvarā ir partiju pārstāvji ar augstāko izglītību – tādi ir 234 cilvēki.

Ja runājam par kandidātu dzīvesvietu, tad lielākā daļa dzīvo Rīgā (128 cilvēki). Bet mūs interesē Latgale, vai ne? Šoreiz ir 6 kandidāti no Daugavpils, 2 no Augšdaugavas novada, 6 no Rēzeknes novada, 1 no Balvu novada, 4 no Krāslavas novada, 1 no Līvānu novada, 1 no Preiļu novada un 2 no Rēzeknes novada.

61 Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts nav norādījis savu tautību. Lielākā daļa sarakstos iekļauto ir latvieši (184), 20 -- krievi, diviem cilvēkiem ir poļu, ukraiņu un lietuviešu tautība, bet viens ir tatārs.

Savukārt pirms nedēļas, 9. februārī, Daugavpilī notika politiskās debates. Kā informē organizatori, Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāvji, bija uzaicināti visu partiju pārstāvji, izņemot tās, kuras iesniedza sarakstus tikai pāris dienas pirms pasākuma. Turklāt no dalības atteicās politiskās partijas “Stabilitātei!” un „Saskaņas” EP deputātu kandidāti, bet, tajā pašā laikā, šo politisko spēku pārstāvji bija klāt un uzklausīja savu oponentu komentārus, sēžot zālē.

Diskusijā piedalījās Līga Kļaviņa (“Zaļo un zemnieku savienība”), Ērika Teirumnieka (“Nacionālā apvienība”), Vjačeslavs Dombrovskis (“Latvijas attīstībai”), Reinis Pozņaks (“Apvienotais saraksts”), Vladimirs Keidāns (“Latvija pirmajā vietā”), Anna Rancāne (“Jaunā Vienotība”), Linda Curika (“Kustība Par!”), Tālis Linkaits (“Jaunā konservatīvā partija”) un Justīne Panteļējeva (“Progresīvie”).

Pirms debašu sākuma pasākuma vadītāja pastāstīja par to, kādas funkcijas veic Eiropas Parlaments, kā arī paziņoja neiepriecinošu informāciju – EP vēlēšanās piedalās rekordzems Latvijas pilsoņu skaits. Pirms pieciem gadiem valstī nobalsoja tikai 34% vēlētāju, Daugavpilī šis skaitlis bija vēl mazāks -- 24% no kopējā balsstiesīgo skaita. Un vispirms debašu dalībnieki apsprieda vēlētāju zemās aktivitātes tēmu.

“Manuprāt, šīs ir svarīgākās Eiropas Parlamenta vēlēšanas kopš Latvijas iestāšanās ES. Mēs tikko uzzinājām, ka prokremliskā aģente, kura ievēlēta no Latvijas, sēž Briselē, arī citas valstis pārstāv nesaprotami personāži. Ukrainā turpinās karš. Un, ja Ukraina tajā neuzvarēs, tostarp arī ar Eiropas Savienības palīdzību, karš ienāks mūsu mājās. Tā ir realitāte, ar kuru mums šodien jārēķinās. Tāpēc nepiedalīties vēlēšanās un pēcāk brīnīties par to, kas tur runā no EP tribīnes, ir absolūta bezatbildība,” klātesošajiem sacīja Linda Curika. Viņa arī uzskata, ka zemā aktivitāte šajās vēlēšanās ir saistīta ar to, ka Latvijas iedzīvotāji nejūtas piederīgi Eiropas Savienībai un nesaprot, kā ievēlētie deputāti var palīdzēt Latvijai, kādas funkcijas viņi veic.

Reinis Pozņaks runāja par zemo vēlētāju aktivitāti ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs. Un kā iemeslu viņš minēja EP deputātu bezdarbību. Cilvēki nesaprot, kāpēc darbojas šis parlaments. “Protams, kad mums visu laiku stāsta, ka viņi nevar izdarīt to un nevar izdarīt šo, nevar rīkot referendumu, tad šāda iedzīvotāju reakcija ir pilnīgi saprotama, kāpēc gan viņiem iet un balsot par kaut ko?"

Savukārt Tālis Linkaits norādīja, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pametuši Latviju un dzīvo citās valstīs, lai gan skaitās, ka atrodas dzimtenē. Viņi neiet uz vēlēšanām. “Viņi strādā un dzīvo citās valstīs un vairs nejūtas piederīgi Latvijai. Viņus neinteresē, kas notiek dzimtenē. Tāpat cilvēki, un tas ir raksturīgi visai Eiropai, neizprot Eiropas Parlamenta vēlēšanu svarīgumu, atšķirībā, piemēram, no pašvaldību vēlēšanām. Tāpēc vēlētāju aktivitāte ir tik zema.

"Mums ir labs piemērs tam, kā vienā naktī var nogulēt savu valsti. Es tagad runāju par Lielbritāniju un breksitu. Jaunieši no rīta pamodās un saprata, ka viņu ierastās dzīves vairs nav, ka kaut kas nav kārtībā. Es saprotu, ka seniori daudz ko izšķir, jo viņi ir aktīvi šajos jautājumos, savukārt jaunieši, gluži pretēji, ir pasīvāki. Lai gan patiesībā vajadzētu būt otrādi. Jauniešiem ir jāizlemj, kur viņi vēlas dzīvot. Un, ja tas nenotiks, tad būs tāpat kā Apvienotās Karalistes jauniešiem. Mēs kādu rītu pamodīsimies un jutīsimies tāpat kā briti pēc breksita,” savā redzējumā dalījās Anna Rancāne. Un tā tik tiešām ir patiesība, ka Apvienotajā Karalistē par izstāšanos no Eiropas Savienības balsoja galvenokārt gados vecāki cilvēki, savukārt jaunieši lielākoties ignorēja referendumu. Rezultātā 51,9% nobalsoja “par” un 48,1% nobalsoja “pret”. Un pašlaik jaunākās paaudzes pārstāvji nožēlo savu lēmumu, saskaroties ar būtiskām problēmām.

“Jaunieši, ja jūs domājat, ka politika jūs neskar, tad jūs ļoti maldāties. Politika jūs ietekmē pat tad, ja jūs tā neinteresē. Tāpēc labāk būt tajā visā iekšā, nevis stāvēt malā!” ar šādu aicinājumu pie jauniešiem vērsās Līga Kļaviņa.

Justīna Panteļējeva diskusijā runāja par jauniešu dalību vēlēšanās un EP darbu. “Jaunieši ir tie, kuru rokās ir Eiropas nākotne. Pēcāk viņi strādās Eiropas Parlamentā. Es redzēju Teilores Sviftas video, kurā viņa mudināja jauniešus balsot. Un es pilnībā atbalstu Teilori Sviftu un arī aicinu mūsu jauniešus piedalīties vēlēšanās."

Arī Vjačeslavs Dombrovskis runāja par vēlēšanām un zemo aktivitāti: “Jāatzīst, esmu pat pārsteigts par tik augstu vēlētāju aktivitāti – 34%. Un vai zināt, kāpēc? Jo, pirmkārt, cilvēki īsti nesaprot, kas notiek EP un kā mēs to varam ietekmēt. Turklāt daudzi pieredzējuši politiķi labi zina, kāda bija dažu politiķu reakciju pret Eiropas Parlamentu. Bija tādi, kas gāja, lai nopelnītu labu pensiju, un tā tālāk. Tagad viss mainās. Mēs daudzus gadus dzīvojām tādā liberālā telpā, mēs neizjutām bailes, nejutāmies apdraudēti. Bet tagad viss ir mainījies,” sacīja V. Dombrovskis.

“Šie skaitļi parāda, cik lielā mērā mēs uzticamies politiķiem Latvijā un cik aktīvi mums ir iedzīvotāji, tostarp jaunieši, kuriem ir jābalso. Vēl viena būtiska lieta ir masu mediji. Un diezgan bieži, sekojot tam, ko vēsta mūsu plašsaziņas līdzekļi, es nespēju saprast to negatīvismu, ko tie izplata. Ir jāsaprot, cik daudz priekšrocību mums dod ES. Mēs varam brīvi ceļot pa visu Eiropu, esam uzlabojuši daudzas infrastruktūras, par ko liecina visā valstī uzstādītie logotipi. Patiesībā šajos 20 gados ir paveikts milzīgs darbs,” klātesošos uzrunāja Ērika Teirumnieka. Viņa gan atzina, ka ir iedzīvotāji, kurus neinteresē pozitīvas ziņas. Un šajā gadījumā, viņasprāt, Latvijas varas iestādēm ir jāpalīdz masu medijiem, lai mēs visi strādātu vienā virzienā.

“Iepriekš politiķi strādāja senioriem, bet tagad daudzi pievērsušies sociālajiem tīkliem, kur aktīvāki ir jaunieši. Un tas ir labi, ka tieši jūs izlemsiet, kāda būs Eiropa, bet pēc gada lemsiet, kāda būs jūsu pašvaldība, un tad -- Latvijas parlaments un mūsu valsts. Un tie ir tikai jūsu pirmie soļi,” diskusijā sacīja Vladimirs Keidāns.

Neizpalika arī strīdi un nepamatoti pārmetumi medijiem, kurus izteica atsevišķu politisko spēku pārstāvji. Tomēr visi bija vienisprātis – ir jāiet uz vēlēšanām, no to rezultātiem būs atkarīgs daudz.

Ar sarakstiem un partiju programmām var iepazīties mājaslapā: epv2024.cvk.lv







Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.