Par cigarešu smēķēšanas kaitīgumu mūsdienās šķēpi vairs netiek lauzti, un tā tiek ierindota pie sliktākajiem ieradumiem, ko cilvēks savas dzīves laikā var piekopt. Tomēr cigaretes un to smēķēšanu vēl joprojām apvij dažādi mīti, ar kuriem nākas cīnīties zinātniekiem un medicīnas darbiniekiem.
Mīts par “vieglajām” cigaretēm
Joprojām dzīvs ir mīts par “vieglajām” cigaretēm, kas satur mazāk darvas un esot mazāk kaitīgas veselībai. Fakts tomēr ir tas, ka nav tādu drošu un mazāk kaitīgu cigarešu. Veselībai bīstama ir ikviena izsmēķēta cigarete, jo cigarešu dūmi satur vairāk nekā 7000 ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 100 ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Pie tam cilvēki, kuri smēķē tā dēvētās “vieglās” cigaretes, parasti smēķē biežāk, bet dūmus ieelpo dziļāk. Rezultāts ir tāds, ka smēķētājs uzņem vairāk kaitīgo vielu, tostarp arī darvu, benzopirēnu, tvana gāzi, arsēnu u. c.
Cigaretes un stress
Ir cilvēki, kas joprojām ir pārliecināti, ka cigaretes maģiskā veidā spēj atbrīvot no stresa. Realitāte gan ir pilnīgi pretēja – smēķējot cigaretes un ieelpojot dūmos esošās vielas, tiek traucēta elpošanas orgānu darbība, palielinās sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens. Katra izsmēķētā cigarete gan var radīt īslaicīgu apmierinājuma ilūziju, ko izraisa uzņemtais nikotīns.
Nikotīns un smēķēšana
Cilvēki mēdz uzsākt cigarešu smēķēšanu dažādu iemeslu dēļ un ne vienmēr, lai to turpinātu ilgstoši. Kāds to iesāk izklaides pasākumos, vēl kāds cenšas tādejādi parādīt savu piederību grupai, bet citiem iemesls var būt stress darbā utt. Nikotīns, līdzīgi kā citas narkotiskas vielas, visai ātri izraisa atkarību, tomēr tas nav galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību cēlonis. Tagad jau ir zināms, ka cigarešu smēķēšana ir viskaitīgākais no cilvēku izdomātajiem nikotīna uzņemšanas veidiem, tāpēc mūsdienās tiek radītas arvien jaunas alternatīvas, lai uzņemtu nikotīnu mazāk riskantā veidā. Pašam nikotīnam nav ne krāsas, ne smaržas, un nelielās devās ar to varam sastapties arī tādos ikdienā lietojamos pārtikas produktos kā kartupeļi, tomāti un baklažāni.
Var palīdzēt atmest
Nikotīna samazināta uzņemšana var palīdzēt atbrīvoties no cigarešu smēķēšanas atkarības. Piemērs, kā atbrīvoties no smēķēšanas atkarības, ir dažādas nikotīna aizstājterapijas (plāksteri, košļājamās gumijas, ledenes, inhalatori un deguna aerosoli). Aizvietojošās terapijas līdzekļi palīdz mazināt smēķēšanas atmešanas simptomus. Lietot šos līdzekļus ir mazāk riskanti nekā turpināt smēķēt, jo galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību cēlonis ir dūmos esošās ķīmiskās vielas, kas ieelpojot nonāk cilvēka organismā.
Nekad nav par vēlu atmest
Vēl joprojām tiek maldīgi uzskatīts, ka smēķētājam palīdzēt nav iespējams, jo viņš sev tāpat jau ir nodarījis pārāk lielu kaitējumu. Tomēr pētījumi parāda, ka cilvēki, kuri izvēlas atmest smēķēšanu, pēc pāris gadiem var sasniegt tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem, īpaši, ja smēķēšanu izdodas atmest jau jaunībā. Lai gan dažas plaušu slimības var nebūt pilnībā izārstējamas, arī ilggadējiem smēķētājiem atmešana var sniegt lielu labumu veselībai. Atmetot smēķēšanu, pēc 5 gadiem uz pusi samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi, bet pēc 10 gadiem risks nomirt ar plaušu vēzi jau ir tāds pats kā cilvēkam, kurš nekad nav smēķējis.
Mazākā kaitējuma princips
Prakse un pētījumi parāda, ka smēķēšanas atmešana ir ļoti grūts process un daudziem tas neizdodas arī pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Tāpat ir arī cilvēki, kuri nemaz nevēlas atmest nikotīna lietošanu, bet meklē risinājumus, kas ir mazāk riskanti nekā parastās cigaretes. Tāpēc tehnoloģiju jomā viens no perspektīviem virzieniem ir meklēt dažādas tabakas un nikotīna alternatīvas, kas ļautu lietot nikotīnu un tabaku veidā, kurš būtu pēc iespējas mazāk kaitīgs cilvēka veselībai. Piemēram, Zviedrijā kā šāda alternatīva plaši tiek izmantots pulverveida tabakas produkts maisiņos, ko tur sauc par snus. Tas netiek dedzināts un nerada kaitīgos dūmus. Pateicoties tabakas patērētāju ieradumu izmaiņām, Zviedrija ir kļuvusi par pirmo valsti Eiropā, kurā smēķētāju skaits ir samazinājies gandrīz līdz 5 %. Tas arī pozitīvi atspoguļojas smēķēšanas izraisīto slimību skaita samazinājumā.
