“Izpārdots” -- šāds uzraksts pie kasēm sagaidīja ikvienu apmeklētāju marta pirmajā sestdienā, kad Latgales vēstniecībā GORS notika Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2023” pasniegšanas ceremonija. Tā bija sešpadsmitā reize, kad mālā iemūžinātais puisēns Boņuks ar sunīti Žiku no Jāņa Streiča filmas „Cilvēka bērns” tika piešķirts cilvēkiem, kas ienesuši latgaliskuma kvalitātes zīmi kultūras laukā ne tikai novadā un valstī, bet arī tālu aiz tās robežām.
Latgale... Šajā novadā esmu sastapis visdrošsirdīgākos cilvēkus. Un ne jau tāpēc, ka šeit cilvēki staigātu ar zobenu pie sāniem vai izcili prastu kaujas mākslu. Nē, šī īpašība izpaužas latgaliešiem tik raksturīgajā sirsnībā un labestībā. Nezinu, vai pārnovados katrs spētu ar laipnu sirdi un smaidu sejā mājās uzņemt svešinieku. Un vai katrs, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, spētu skaļi paust savu patriotismu un skaļi teikt: “Esmu latgalietis!”, tā izsakot gatavību vienmēr aizstāvēt savu valsti. Tas ir drošsirdīgums, kurš nav viltots un kuru es vienmēr apbrīnoju Latgales puses cilvēkos.
Arī tajā vakarā, kas pārsteidza ar prasmi parādīt gan Latgali, gan ar neviltotu lepnumu un mīlestību cildināt tās cilvēkus par viņu ieguldīto darbu. Par latgaliešu čaklumu var spriest arī pēc šogad iesniegtajiem 106 pretendentu pieteikumiem. No tiem žūrija atlasīja 30 finālistus un noslēgumā 11 no viņiem saņēma balvu. Iespaidīgi, vai ne? Un, vērojot visus notikumus un pretendentus uz skatuves, nevilšus izkristalizējās doma, ka šajā vakarā latgaliskais iet kopā ar kandidātu vērtēto darbu kvalitāti un ilgtspēju. Šogad starp šiem diviem vērtējumiem varēja likt vienlīdzības zīmi.
Savukārt lasītāju iepazīstināšanu ar 2023. gada laureātiem gribu sākt ar pasākuma finālu, kad skatītājiem stāvot kājās un skanot aplausu vētrai, kultūras ministre Agnese Logina pasniedza balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā Jāzepam Dobkevičam, kura darba mūžs ir veltīts dzimtās Latgales un it īpaši Krāslavas puses ļaudīm. Pēc pirmās darba pieredzes Andrupenes Tautas namā, viņš 40 gadus (1978– 2018) nostrādāja Krāslavas pusē, organizējot, vadot pasākumus, rūpējoties par Krāslavas novada māksliniecisko kolektīvu ikdienas vajadzībām un svētku norisēm, veicot apjomīgu, emocionāli sarežģītu un citiem bieži vien neredzamu darbu. Laikraksta “Latgales laiks” lasītāji pievienojas daudzskaitlīgajam apsveicēju pulkam, vēlot Jāzepam sirdsdegsmi un veselību arī turpmāk. Bet pirms tam kopā ar ceremonijas vadītājiem, atraktīvajiem brāļiem Kozlovskiem -- Oskaru, Juri, Jāni un Mārtiņu jeb Kozmenu, kuri plašākai publikai pazīstami kā humora šova “Četru brāļu šovs” dalībnieki, tika paziņoti balvas “Boņuks 2023” laureāti.
DZIESMUSPĒLE "TRASUNS. FABULAS" – Latgales vēstniecība GORS savu jubileju sāka svinēt 29. aprīlī, kad notika ievērojamā garīdznieka un Latgales sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna pierakstītajām fabulām veltītā dziesmuspēle. Ar izrādes mūzikas materiālu strādāja pieci komponisti -- Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa un Ernests Mediņš, kuri "tapa redzami", jo viņi reizē bija arī savu jaundarbu izpildītāji. Jaundarbu atskaņojumā piedalījās arī Rēzeknes kamerorķestra mūziķi, Trasuna dzejas tekstus izspēlēja aktieri, muzikāli teatrālo darbību vadīja diriģents Jānis Stafeckis un režisore Inese Mičule.
FOLKLORAS KOPA "CEIDARI" AR ALBUMU "DZĪDUOTUMI, ĻUSTĀTUMI" – folkloras kopa “Ceidari”, kura darbojas Rīgā un ir vienīgā tik regulāra aktivitāte un radošais latgaliešu kolektīvs Rīgā, svinēja 10 gadu dzimšanas dienu. Par godu svētkiem folkloras kopa izdeva Bērzpils puses dziedājumiem un dziesmām veltītu tautas mūzikas albumu “Dzīduotumi, ļustātumi”. Albuma mērķis un uzdevums – godināt un popularizēt Latgales nemateriālo kultūras mantojumu, kas ar albumu, ierakstiem, video materiāliem un izstādi veiksmīgi izdarīts, izceļot tieši Balvu novada Bērzpils puses tradīcijas un ļaudis.
GALDA SPĒLE LATGALISKI "ČIPIERKSTNEITS" – gada sākumā latgaliešu kultūras kustība “Volūda” sadarbībā ar folkloras kopu “Upīte” izdevusi Jolantas Keišas taisīto galda spēli “Čipierkstneits”. Jaunā galda spēle “Čipierkstneits” ir pirmā zināšanu, uzdevumu, atjautības un arī veiksmes spēle latgaliski. Spēles nosaukuma “Čipierkstneits” ideja ņemta no Ontona Slišāna daiļrades – tas ir četros pirkstos paņemams lielums jeb šķipsniņa. Tāda ir arī spēles ideja – šķipsniņa latgaliskuma, zināšanu, informācijas un sajūtas kopā ar spēles biedriem.
GRUPYS "BEZ PVN" ALBUMS "PARALELI HORIZONTI" I PREZENTACEJIS KONCERTI – 2023. gadā noslēdzās grupas "Bez PVN" vairāk kā gada garumā aktivitātēm pilnā albuma "PARALELI HORIZONTI" atrādīšana. Jau 2022. gadā grupa rādīja un iesāka vēl nebijušu izaicinājumu – reizi mēnesī publicēt jaunu dziesmu un video. 2023. gadā “Bez PVN” turpināja un noslēdza šo izaicinājumu, kopumā tika publicētas visas 10 albuma dziesmas. Vislielākais gandarījums ir par abiem lielajiem koncertiem, kur “Bez PVN” organizēja albuma dzīvo prezentāciju – Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, un Rīgā, koncertzālē „Palladium”.
INTA PUJĀTA VIDES OBJEKTI "ODUMA MEITYS" — arhitekts Ints Pujāts ir izveidojis vides objektus “Oduma meitys” (Ādama meitas), kas ir vairāk nekā piecus metrus augsti. Objektu nosaukums “Oduma meitys” ir iedvesmots no senas Adamovas ezera teikas, kas stāsta par māsām, kuras, turēdamas izgaismotu elementu, ir palīdzējušas brālim neapmaldīties pasaulē. Šis objekts ir daudz vairāk nekā tikai māksla. Tas ir Pujāta veltījums Latgalei un tiem, kas devušies pasaulē laimes meklējumos.
KOMIKSS BĒRNIEM LATGALISKI "SUNĀNS BREIVEIBĀ" – latgaliešu kultūras kustība "Volūda" izdevusi Lauras Melnes un latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda" izdavuse Laurys Melnes un mākslinieces Viviannas Maria Stanislavskas kopdarbu – pirmais komikss latgaliešu valodā. "Sunāns breiveibā" ir stāsts par kādu suni vārdā Sunāns, kurš ar saviem saimniekiem, jaunu pāri, dzīvo Rīgā, bet viņiem nākas pārcelties uz dzīvi Latgales laukos. Komikss ir pirmais tāda veida izdevums bērniem latgaliski un 2023. gada laikā ieguva kā profesionāļu, tā arī mazo skatītāju atzinību.
LATGALES KAROGA APSTIPRINĀŠANA — 2023. gada 19. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits apstiprināja latviešu vēsturiskās zemes – Latgales – karogu. Latgales karoga apstiprināšana ir vēsturisks brīdis, jo šis pēc sarkanbaltsarkanā ir otrais oficiāli apstiprinātais karogs. Līdz ar karoga oficiālu apstiprināšanu tas ir kļuvis par vienu no valsts simboliem. Latgales karoga oficiāla apstiprināšana izbeigs pastāvošo diskusiju un nevienprātību pašu latgaliešu vidū, kāds karogs būtu lietojams kā Latgales novada simbols.
PROJEKTS "BOLSU TOLKA" — “Balsu talka” ir projekts latviešu valodas nākotnei. Tā mērķis ir iemūžināt mūsdienās runāto latviešu valodu un nodrošināt latviešu valodas pieejamību tehnoloģiju attīstībai. Šo mērķi varam sasniegt tikai kopīgiem spēkiem, tāpēc aicinām katru ierunāt vismaz piecus teikumus, lai savāktu pēc iespējas vairāk runas paraugu un izveidotu daudzveidīgu, atvērtu un ikvienam pieejamu latviešu runas datu kopu.
RADIO IESTUDĒJUMS "BRUOLI" — no 21. līdz 25. martam Latvijas Radio 1 ēterā izskanēja pirmā kriminālromāna latgaliski "Bruoli" radio iestudējums. Jaunajā iestudējumā, kura mākslinieciskais vadītājs ir Kristaps Rasims, piedalījās 25 Latvijas profesionālo un amatierteātru aktieri, kā arī sabiedrībā pazīstamas personības. Iestudējumā skanēs profesionālo aktieru Jāņa Kroņa, Katrīnas Grigas, Ingas Misānes-Grasbergas, Kristapa Rasima balsis, kurām pievienojušies Baltinavas dramatiskā kolektīva "Palādas" un Rēzeknes Tautas teātra aktieri – Anita Ločmele, Jāzeps Jermacāns, Imants Slišāns, Aldis Leidums, Ilmārs Dreļs, Jānis Pampe un citi. Tāpat iestudējumā ieskanēsies arī sabiedrībā pazīstamu personību – aktiera un komiķa Jāņa Skuteļa, radio personības un influencera Laura Zalāna, mūziķa Renāra Kaupera, pasākumu un raidījumu vadītāja Mārtiņa Kozlovska jeb Kozmena, priestera Guntara Skutela un citu balsis.
VĪRU KORIS "GRAIDI" — XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru konkursa finālā “Koru kari”, kurā sacenšas labākie kori Latvijā, augstāko apbalvojumu vīru koru grupā ieguva Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" vīru koris "Graidi" Jāņa Mežinska vadībā.
Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, ikviens gribētājs varēja balsot arī par savu simpātiju. Un 2023. gadā sabiedrība ir lēmusi, ka skatītāju simpātijas balvas – “Žyks” – saņēmējs ir Baltinavas teātris “Palādas”, kas šogad svin 25 gadu jubileju. Paldies dramaturģei Danskovitei, kas ar savu aizrautību un dzīvesprieku ir padarījusi šo kolektīvu par populāru un labi pazīstamu visā Latvijā un ir neatņemama Baltinavas pagasta, Balvu novada, kā arī Latgales vizītkarte. Tajā ir iesaistījušies Baltinavas un Briežciema pagasta ļaudis. „Palādas” ar savu darbošanos atjaunoja teātra tradīcijas Baltinavas pusē, popularizējot latgalisko vidi un valodu, kas piešķir katrai izrādei īpašu šarmu, paužot vienkāršu lauku cilvēku sirsnību un labsirdību ar latgaliešu humora pieskaņu.
2023. gada balvas ir pasniegtas. Un man ļoti patika doma, ko apsveikuma runā, pasniedzot balvu, teica komponiste Ilona Rupaine: ”Latviešu Dziesmu svētki ir sapnis par ideālu Latviju. Tad „Boņuks” varētu būt sapnis par ideālu Latgali”.
Komentāri