Cigarešu smēķēšana ir nopients drauds gan pašiem to lietotājiem, gan arī apkārtējo cilvēku veselībai. Diemžēl, neskatoties uz arvien plašākiem smēķēšanas ierobežojumiem, daļa cigarešu smēķētāju joprojām izturas visai vieglprātīgi un smēķē, publiskā transporta pieturvietās, pie ēku durvīm un automašīnās, tādejādi kaitējot ne vien sev, bet arī apkārtējiem.
Pasīvā smēķēšana šaurākā nozīmē apzīmē citu cilvēku izsmēķēto dūmu ieelpošanu, bet plašākā nozīmē ar to mēdz saprast jebkādu cigarešu radīto dūmu un to saturošo ķīmisko vielu, kas pēc cigaretes aizdedzināšanas nonāk apkārtējā vidē, uzņemšanu
Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka, aizdedzinot cigareti, pats smēķētājs ieelpo tikai aptuveni 15 % dūmu, bet pārējie 85 % nonāk apkārtējā vidē. Tāpat kā gaisa piesārņojums, arī tabakas dūmi ne vienmēr ir redzami, taču telpās tie saglabājas stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā tie, kurus redzam. Cigarešu dūmi satur vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku vielu, no kurām vairāk nekā 100 ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi.
Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķētas cigaretes. Arī smēķējot mājoklī pie tvaika nosūcēja, jātceras, ka no cigarešu radītajiem dūmiem neizdosies pilnībā izvairīties un tos tāpat ieelpos gan pats smēķētājs, gan arī pārējie ģimenes locekļi vai viesi. Interesanti, ka arī pēc smēķēšanas 3–8 minūtes smēķētājs turpina izelpot kaitīgās vielas, kas var kaitēt ikvienam, kurš atrodas vienā telpā ar smēķētāju.
Risks saslimt ar pasīvās smēķēšanas izraisītajām slimībām palielinās līdz ar ieelpoto dūmu koncetrācijas paaugstināšanos un ieelpošanas perioda ilguma pagarināšanos. Jo vairāk un ilgāk cigarešu dūmi tiek elpoti, jo lielāks kaitējums veselībai tiek nodarīts.
Eiropas Komisijas apkopotie dati par 25 dalībvalstīm liecina, ka vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Tostarp pasīvā smēķēšana visbiežāk izraisa tādas slimības kā plaušu vēzi, sirds slimības, insultu, astmu u. c.
1. Plaušu vēzis
Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem vēža veidiem gan Latvijā, gan pasaulē kopumā, un pasīvā smēķēšana to veicina. Ik gadu Latvijā ar plaušu vēzi saslimst līdz pat 1200 cilvēkiem, bet no tā nomirst apmēram 1000 cilvēku. Viens no augstās mirstības galvenajiem iemesliem ir vēlīnā plaušu vēža atklāšana, jo gandrīz divām trešdaļām slimnieku tas tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, kad izārstēšanās iespējas ir salīdzinoši mazas.
2. Sirds un asinsvadu slimības
Cigarešu dūmos esošās vielas rada izmaiņas asinsvadu sieniņās. Asinsvadi kļūst šaurāki un var atslēgties pavisam. Tā rezultātā atsevišķām ķermeņa daļām pietiekamā daudzumā var nepieplūst asinis. Savukārt pārtrūkstot asins piegādei, audi pakāpeniski sāk atmirt.
3. Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms
Pēkšņās nāves sindroms tiek attiecināts uz to bērnu bojāeju (visbiežāk no 3–9 mēnešiem), kuriem netiek atrasts konkrēts nāves iemesls. Bieži tas ir vides dēļ – tā var būt nedroša gultiņa, kā arī pasīvā smēķēšana. Bieži vien šī nāve iestājas miegā. Līdz ar to vecākiem jānodrošina, lai miega apstākļi būtu droši un risku būtu mazāk.
4. Insults
Insults attīstās galvas smadzeņu apasiņošanas traucējumu rezultātā, izveidojoties asins receklim jeb trombam, vai smadzeņu asinsvadu asiņošanas gadījumā. Nesmēķētājam, kurš dzīvo kopā ar smēķētāju, ir divreiz lielāks insulta risks.
5. Astma
Astma pamatā ir iedzimta, tomēr tā var attīstīties arī apkārtējās vides faktoru ietekmē. Cigarešu dūmi var izraisīt astmu arī veseliem cilvēkiem. Ikvienam astmas slimniekam ir pastiprināts jutīgums pret cigarešu dūmiem, jo tie var pastiprināt astmas simptomus, izraisot saasinājumus un pat lēkmes.
6. Vidusauss iekaisums bērniem
Ir novērots, ka ģimenēs, kurās kāds no vecākiem smēķē, bērni biežāk slimo ar akūtu vidusauss iekaisumu. Ārējās auss eja bērniem ir īsāka un platāka nekā pieaugušajiem, tāpēc anatomiski bērniem ir labvēlīgāki apstākļi mikroorganismu nokļūšanai vidusausī. Bērniem imūnsistēma nav tik efektīva kā pieaugušajiem, tā joprojām attīstās un organismam cīnīties ar infekcijām ir grūtāk. Līdz ar to bērniem akūts vidusauss iekaisums rodas daudz biežāk nekā pieaugušajiem.
7. Nesimetriska plaušu veidošanās
Pasīvā smēķēšana var ietekmēt to, ka bērna plaušas, kuras vēl ir attīstības procesā, var tā arī līdz galam neattīstīties. Bērnam augot, plaušu ietilpība var atbilstoši nepalielināties, un tas var ietekmēt skābekļa piegādi tādiem cilvēka funkcionēšanai būtiskiem orgāniem kā sirds un smadzenes.
Ņemot vērā to, ka cigarešu dūmos esošās vielas ir galvenais iemesls dažādām ar smēķēšanu saistītām saslimšanām, pēdējos gados paplašinās dažādu bezdūmu alternatīvu klāsts, kurās nenotiek tabakas dedzināšana, un tās arī nerada dūmus. Pētījumi apliecina, ka bezdūmu alternatīvas izdala mazāk ķīmisko vielu, tomēr arī tās izraisa atkarību, jo satur nikotīnu.
