„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 13. jūlijs
Sestdiena
Margarita, Margrieta
+20.9 °C
skaidrs laiks

Krāslavā dokumentē strauji izzūdošās koka arhitektūras vērtības

Ivars Soikāns

Viena no lielākajām koka arhitektūras vērtībām Latgales kultūrtelpā ir vēsturiskie koka logi ar ornamentālo griezumu. Diemžēl laika gaitā šie senie laika zoba skartie vēstures liecinieki strauji izzūd. Visbiežāk tos aizstāj ar mūsdienīgajiem, lakoniskajiem plastikāta logiem.

Apzinoties to, ka pēc dažiem gadiem šīs senās koka arhitektūras vērtības var izzust pavisam, Krāslavas novada bērnu mūzikas un mākslas skolas audzēkņi kopā ar saviem pasniedzējiem ir veikuši lielu darbu šo aizejošo koka arhitektūras vērtību apzināšanā, fiksēšanā un savāktās informācijas saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

Šī darba rezultātā no Krāslavas novada mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izlaiduma darbiem ir tapusi izstāde “Atver logu Pasaulei”. Savu “pirmizrādi” izstāde piedzīvoja Krāslavas simtgades pasākumu ietvaros. Savukārt patlaban tā ir sākusi apceļot Latgali un ir skatāma Vienības nama skatlogos Daugavpilī.

Anastasijas loga rāmis tapis no linu virvēm

Anastasija Smirnova mācās Dagdā un par pamatu savam noslēguma darbam ir izvēlējusies Krāslavā, Parka ielā 9, esošās mājas loga rāmi. To viņa darinājusi no linu auklām.

Līmēju auklas pie kartona pamatnes vajadzīgajā apjomā. Augstuma panākšanai izmantoju dažāda diametra auklas, tās satamborējot pīnēs vai vienkārši pielīmējot. Lai iegūtu vēlamo rezultātu, darba veidošanā izmantoja arī korķus, dēlīšus un putuplastu. Darbs nebija viegls, taču rezultāts iepriecina, jo rāmis izskatās ļoti dekoratīvs,” stāsta Anastasija.

Logā ir uzgleznota arī vāze ar ziediem, kura atrodas aiz aizkariem, un koka atspīdums. Dateļu gleznošanai autore izmantojusi akrila krāsas.

Sintijas savam logam izmantojusi koka dēlīšus

Dagdā mācās arī Sintija Mihailovska. Savam noslēguma darbam viņa izvēlējās ēkas loga rāmi Krāslavā, Augusta ielā 49. Šis loga rāmis jaunās mākslinieces uzmanību piesaistījis, jo tajā ir dekoratīvie rotājošie elementi.

Noslēguma darba projektā tika izmēģināti tādi materiāli kā koka korķīši, linu auklas, koka dēlīši un papjē mašē tehnika. Rezultātā izvēlējos koka dēlīšus, jo tie vislabāk piešķir logam dekoratīvo izskatu un interesantu faktūru. Rāmis tika noklāts ar fasādes krāsu, toni piemeklējot tuvu oriģinālam,” stāsta Sintija.

Logā darba autore uzgleznoju ziedus puķu podos, jo tie, viņasprāt, piešķir mājīguma sajūtu. Ar paveikto darbu Sintija ir ļoti apmierināta.

Nikas veidojums līdzinās vecmammas mājas loga rāmim

Krāslavas novada bērnu mūzikas un mākslas skolas audzēkne Nika Maļinovska savam noslēguma darbam izvēlējusies loga rāmi, kas viņai šķitis līdzīgs loga rāmjiem viņas vecmāmiņas mājās.

Māja, kuras loga rāmi centos atveidot savā darbā, atrodas Krāslavā, Lāčplēša ielā 3. Strādāju ar korķi. Lai panāktu dažādas faktūras, korķi tika griezti un līmēti pie rāmja, kā arī smalki sadrupināti. Rāmi un atspīdumu logā uzgleznoju ar fasādes krāsām. Atspīdumā ir redzams koks, kas aug blakus mājai,” stāsta Nika.

Arī Nika ir gandarīta par savu veikumu un rezultāts viņu iepriecina.

Izstāde “Atver logu Pasaulei” atklāj Krāslavas raksturu

Atver logu Pasaulei” kurators, Krāslavas novada bērnu mūzikas un mākslas skolas pedagogs Māris Susejs norāda, ka izstāde atklāj Krāslavas raksturu, tās daudzšķautņaino kultūrtelpu, kā arī parāda pilsētas unikālo koka arhitektūru.

Gatavošanās izstādei Krāslavas novada bērnu mūzikas un mākslas skolas vecāko kursu audzēkņiem ļāvusi labāk apzināties koka logu ornamentālo vērtību. Tāpēc gada diplomdarbu tēma ir „Logs, kas atdzimst tevī”.

Ar savu darbu palīdzību mūzikas un mākslas skolas audzēkņi vēlas iezīmēt kultūrtelpas identitāti, akcentēt piederību Latgalei, kā arī saglabāt šo unikālo vēstures liecību -- ornamentālo koka logu griezumu kā Krāslavas vizītkarti.

Krāslavas novada pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestāde “Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skola” izveidota 2022. gada 1. septembri, apvienojot Krāslavas Mūzikas un mākslas skolu, Indras Mākslas un mūzikas skolu un Dagdas Mūzikas un mākslas skolu. Patlaban mūzikas un mākslas programmas tajā apgūst teju 300 audzēkņi.

Logu ornamentālo griezumu tradīcijas Latgalē ienāca kopā ar vecticībniekiem

Logi ir tie, kas skatījušies uz pasauli caur gadsimtiem. Koka logu ornamentālo griezumu tradīcijas Latvijā lielākoties ir sastopamas Latgales teritorijā un nedaudz arī Lietuvas pusē. Tās šeit plašāk ienāca kopā ar vecticībniekiem, kas te apmetās uz dzīvi.

Mēs joprojām mēdzam meklēt Latgales identitāti, apgalvojot, ka tā viscaur dominē viesu namos, šmakovkas garšā u. tml. Taču koka logu arhitektūra, kura ir izgājusi caur gadsimtiem, faktiski ir apliecinājusi, ka ir Latgales sejas vaibsti. Diemžēl mūsdienās šie vaibsti izzūd ļoti ātri. Skaties Latgales sejā, tās acīs un saproti, ka krīt vai pazūd viens no būtiskākajiem akcentiem, kas padara Latgales seju neatkārtojamu pasaules kontekstā,” norāda izstādes kurators M. Susejs.

Izstādes veidotāji iestājas par to, lai uzturētu Latgales sejas vaibstus tieši tādus, kādi tie te ir bijuši izsenis -- ar savu rokrakstu, ar savu šarmu.

Koka logi ar ornamentālo griezumu izsenis bijis mājas komforta iemiesojums

Mūsdienu arhitektūra pakāpeniski izspiež senās “vecmāmiņas” mājas. Reāli koka ēku paraugi ar vēsturiskiem koka logiem ar ornamentālo griezumu vairs sastopami galvenokārt ciemos un mazpilsētās. Tieši guļbūves ar koka logiem ar ornamentālo griezumu izsenis ir bijis mājas komforta iemiesojums, stipras ģimenes simbols un talismans pret ļaunajiem spēkiem.

Kopš pagānisma laikiem jebkurai zīmei vai iecirtumam, ko cilvēks atstājis kokā, bija sava nozīme, kas pakāpeniski pārvērtas par īpašām zīmēm -- amuletiem. Arī koka logos ar ornamentālo griezumu ir ietverta tā pati simbolika, kas nākusi no mūsu senčiem. Turklāt tas ir arī brīnišķīgs skaistums, kas liek mums apbrīnot cilvēku darbu.

Ar ornamentālo griezumu koka māju logi tika dekorēti līdz pat 20. gadsimta 40. gadiem. Arī mūsdienās šad tad ir sastopamas privātas ēkas ar līdzīgiem dekoriem.

Koka logi ar ornamentālo griezumu ir saistīti ar cilvēku pagāniskajiem priekšstatiem un saglabājušies viņu māju iekārtojumā. Tika uzskatīts, ka loga stiklotā daļa bija vispieejamākā ļaunajiem gariem, tādēļ kopš seniem laikiem loga augšdaļa bija visprasmīgāk dekorēta ar dažādiem simboliem, kam māja bija jāpasargā no ļaunajiem gariem.

Koka logu dekoratīvo elementu pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā

Pieejamā informācija liecina, ka dekoratīvie elementi koka logos sāka parādīties kopš 16. gadsimta, kad Latvija bija Livonijas ordeņa sastāvā. Vācu un zviedru arhitektūras ietekmē parādās sarežģītāki raksti un formas.

18. un 19. gadsimtā, Latvijai atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, koka arhitektūra un māju dekorācijas turpināja attīstīties. Koka logu ornamentālajos griezumos kļuva pamanāma krievu arhitektūras ietekme.

Kopš 20. gadsimta sākuma, īpaši laikposmā starp diviem pasaules kariem, arhitektūrā pieauga interese par nacionālo latviešu stilu. Šajā laikā rāmjus bieži rotāja tradicionāli latviešu raksti.

Padomju laikā, no 20. gadsimta 40. līdz 90. gadiem, kokgriešanas un apdares dizaina tradīcijas nedaudz vājinājās industrializācijas un betona un ķieģeļu tipveida māju masveida būvniecības dēļ. Taču laukos un atsevišķu amatnieku vidū tradīcija tika saglabāta.

Līdz ar neatkarības atgūšanu 1991. gadā Latvijā sāka atdzimt interese par tradicionālo arhitektūru un tautas amatniecību. Koka logu ornamentālo griezumu vēsture Latvijā ir tautas tradīciju saglabāšanas un transformācijas vēsture, kas atspoguļo bagātīgo kultūras mantojumu un ietekmju daudzveidību Latvijas arhitektūrā.

Brauciet, skatieties un izjūtiet!

Izstādes veidotāji iestājas par to, lai Latgales sejas vaibsti tiktu uzturēti tieši tādi paši, kādi tie te ir bijuši pirms kāda laika, ar savu rokrakstu un šarmu.

Brauciet, skatieties un izjūtiet! Latgalē vēl Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils vaibstiem nav sveši koka logi ar ornamentāliem griezumiem, kas pēc kāda laika, visdrīzāk, aizies nebūtībā. Varbūt kādam interesentam būs drosme pašam  atjaunot tieši šos logus, piemēram, jūsu vectēvu mājās,“ aicina M. Susejs.

Autora un publicitātes foto

Anastasijas logs (virves)

Sintijas logs (dēlīši)

Nikas logs (korķis)

Krāslavas novada bērnu mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbi Vienības nama skatlogos

Darbi piesaista garāmgājēju uzmanību

Logi interesē gan lielus, gan mazus

Jauni logi Daugavpils centrā

Logs, kas staro

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Krāslavā dokumentē strauji izzūdošās koka arhitektūras vērtības" saturu atbild  ''Latgales Laiks'".


Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.