Par to pārliecinājās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, apmeklējot Latvijas un Krievijas robežu. Tā bija viņa otrā vizīte šajā objektā gada laikā. Un, ja pirms gada situācija izskatījās visai nomācoša, tad tagad būvniecība rit straujos tempos.
Būvēja, bet neuzbūvēja
Tiem, kas nezina, pastāstīsim, ka žogu uz Latvijas--Krievijas robežas sāka būvēt jau ilgi pirms kara sākuma Ukrainā. Lēmums, ka tas ir nepieciešams, tika pieņemts gandrīz pirms desmit gadiem, 2015. gadā. Toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis skaidroja, ka žogam jāpalīdz cīnīties ar nelegālajiem migrantiem. Projekts paredzēja visas Latvijas--Krievijas robežas nostiprināšanu un modernizāciju 282,6 km garumā. Kopējās būvniecības izmaksas tobrīd pārsniedza 21,1 miljonu eiro. Bija plānots, ka visi darbi tiks pabeigti līdz 2020. gadam.
2019. gadā tika uzbūvēti 93 kilometri. Žoga augstums dažos posmos sasniedz 2,7 metrus. Un tajā pašā laikā darbs tika apturēts. Sekoja skandāli. Kā vēstīja ziņu portāli, tas notika pēc tam, kad Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par iespējamiem pārkāpumiem Latvijas un Krievijas robežas izbūvē aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru. Izmeklēšanas laikā birojs aizdomās turamo statusu krimināllietā piešķīra četrām personām, tostarp SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „Igate”” valdes priekšsēdētājam Mārim Peilānam. Tieši ar šo uzņēmumu bija noslēgts līgums par infrastruktūras izbūvi pierobežā. Būvniecības procesā tika konstatētas iespējamās neatbilstības tehniskajai specifikācijai. Turklāt pierobežas zonā tika pieļauta patvaļīga koku izciršana. Savu izmeklēšanu veica arī Valsts kontroles speciālisti. 2020. gadā viņi sniedza slēdzienu, ka infrastruktūras izveidē gar robežlīniju pieļauti daudzi pārkāpumi, kā rezultātā nelikumīgi iztērēti vairāk nekā 7 miljoni eiro budžeta līdzekļu.
Kamēr norisinājās tiesvedība un tika atklāti pārkāpumi, par būvniecību nevarēja būt ne runas. Un tikai pagājušajā gadā projekta īstenošana izkustējās no vietas -- tika nolemts atsākt darbus. Savukārt celtniecība atsākās tikai šī gada aprīlī. Uzņēmums "Valsts nekustamie īpašumi" noslēdza 16 līgumus ar sešām būvfirmām, lai visā robežas garumā veiktu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvi. Tagad darbi rit pilnā sparā, lai iekļautos termiņos. Un, lai pārbaudītu, kā šis process norit, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja Latvijas un Krievijas robežu.
Žogs kā palīgs robežsargiem
Pašlaik žogs ir uzcelts 130 kilometru garumā, kas ir aptuveni 46% no nepieciešamā apjoma. Kopumā sauszemes robežas garums, uz kuras tiks būvēts žogs, ir nedaudz vairāk par 280 kilometriem.
“Tagad mēs redzam, manuprāt, labu, es pat teiktu iespaidīgu progresu. Par to, protams, jāsaka paldies visiem šajā procesā iesaistītajiem: Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), uzņēmumam „Valsts nekustamie īpašumi”, Valsts robežsardzei. Šobrīd viņi ir darījuši visu iespējamo, lai pirmā kārta virzītos uz priekšu. Jā, tas prasa laiku, praktiskus un juridiskus lēmumus. Darbs notiek. Galvenais, kā jau es mazliet pa jokam izteicos, lai nav 101 kontrolētājs ar gudriem padomiem, kad viss jau izdarīts,” Edgars Rinkēvičs dalījās iespaidos pēc paveiktā darba apskates uz robežas.
Tajā pašā laikā situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir daudz labāka. Kā atzīmēja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts, šajā teritorijā jau ir uzcelti aptuveni 90% žoga, projekts ir noslēguma stadijā. Vienlaikus kārtējo reizi tika atzīmēts, ka žogs tiek būvēts, lai palīdzētu robežsargiem tikt galā ar nelegālo migrantu plūsmu. Daži propagandas mediji mēģina diskreditēt Latvijas valdību, sakot, ka šis režģis tiek uzstādīts, lai it kā apturētu militāros spēkus. Taču gan Edgars Rinkēvičs, gan iekšlietu ministrs vairākkārt ir paziņojuši, ka tas tā nav. Žogs nespēs apturēt armiju iebrukuma gadījumā mūsu teritorijā, taču tas palīdzēs apturēt nelegālos migrantus, kas pēdējos gados aktīvi uzbrūk mūsu robežām. Vienlaikus pēdējā laikā fiksēti pret valsts robežsargiem vērsti migrantu agresijas gadījumi.
“Bija dienas, kad fiksējām vairāk nekā 70 valsts robežas pārkāpumus diennaktī. Šajā sakarā es nevaru teikt, ka Latvijā ir kļuvis pavisam mierīgi un mēs varam pāriet uz citu režīmu. Esam gatavi tam, ka var pieaugt provokāciju skaits. Jau fiksēti gadījumi, kad migranti uzbrukuši robežsargiem, kā rezultātā nācās pielietot fizisku spēku, lai viņus apturētu. Mēs visi zinām par regulāriem uzbrukumiem Polijas robežsargiem un ņemam vērā arī šos riskus. Bet jāteic, ka šī infrastruktūra, šis žogs ļauj justies drošāk.
Žogs ir diezgan blīvs un caur to nevar padot nevienu priekšmetu. Mūsu prioritāte ir darbinieku drošība, tāpēc tagad robežsargu ekipējumā ir bruņuvestes, speciālas ķiveres, pistoles, ir arī citi ieroči. Tāpēc mēs esam gatavi dažādiem izaicinājumiem,” G. Pujāts sacīja žurnālistiem.
Drošība un aizsardzība -- galvenās prioritātes
Žurnālisti uzdeva jautājumus arī par mūsu valsts drošības tēmu. Neviens nešaubās, ka robežas ir jānostiprina, un šajā gadījumā nav runa par žogu. Runa ir par militārās infrastruktūras izbūvi pierobežā. Pēc Edgara Rinkēviča teiktā, šo jautājumu pašlaik jau risina gan Aizsardzības ministrija, gan Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar citām valsts organizācijām. Būs arī dažādas prettanku ierīces, un tā sauktie “pūķa zobi”, kuriem militāra iebrukuma gadījumā būs jābremzē bruņutehnikas kustība. Taču prezidents atteicās runāt konkrētāk, arī neviena amatpersona nekomentēs sīkāk šo jautājumu, un tas ir pašsaprotami.
Turklāt visā tajā jābūt ieinteresētai arī Eiropas Savienībai (ES), jo Latvijas--Krievijas un Latvijas--Baltkrievijas robežas ir ES ārējā robeža.
“Eiropas Savienība šobrīd finansē diezgan daudz dažādu lietu, kas saistītas ar robežapsardzību, bet ne tik daudz ar aizsardzību. Šīs divas lietas ir jānodala. Un pašlaik svarīgas ir ES komisāra vēlēšanas, kas nodarbosies ar aizsardzības jautājumiem, kā arī jaunas Eiropas Komisijas izveide. Un es gribu cerēt, ka nepieciešamais ES finansējums tiks piešķirts gan robežu drošībai un kapacitātes stiprināšanai aizsardzības nozarē, gan dažādu jautājumu risināšanai, kas skar mūsu aizsardzību. Bet, protams, tamdēļ mums būs smagi jāstrādā, jo neviens naudu tāpat vien nedos. Līdzekļi tiks piešķirti, ja būs konkrēts projekts. Un, protams, šajā gadījumā jāmeklē līdzīgi domājošas valstis, jo šobrīd migrācijas jautājums ir viens no aktuālākajiem Eiropā, tāpēc par līdzekļu sadali šo problēmu risināšanai notiks asas diskusijas,” norādīja Latvijas Valsts prezidents.
Militāro struktūru iesaiste
Pašlaik ir svarīgi pabeigt žogu uz abām robežām, bet pēc tam arī pabeigt nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. Tas ir jāpaveic līdz nākamā gada beigām. Tikmēr šajā procesā aktīvi iesaistījušies arī Nacionālie bruņotie spēki. NBS paredzēti 19 kilometri 588 metri robežas žoga izbūvei. “Līdz šim mūsu spēki uzbūvējuši 12 272 metrus. Tas nozīmē, ka esam jau paveikuši trešdaļu darba, bet tas turpināsies. Mēs sākām strādāt šī gada aprīlī, un līdz septembra beigām plānots pabeigt visus darbus, kas bija paredzēti militārajām struktūrām. Šeit strādā ne tikai zemessargi, darbos objektā ir iesaistīti visu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji,” sacīja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsnieks Andris Rieksts.
Savukārt Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka saistībā ar šo projektu turēs „roku uz pulsa”, tāpēc plāno regulāri apmeklēt valsts robežu. Pilnīgi iespējams, ka viņš drīzumā atkal dosies uz Latgali, lai pārbaudītu, kā projekts tiek īstenots uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Turklāt Valsts prezidents norādīja, ka ir svarīgi stabili palielināt algas iekšlietu sektora darbiniekiem, jo īpaši robežsargiem.
