„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 11. novembris
Pirmdiena
Nellija, Ojārs, Rainers
+2.0 °C
apmācies

Vētra Latvijā: plaši postījumi un cietušie

Gandrīz diennakti Latvijā plosījās vētra, nodarot milzīgus postījumus vairākām mūsu valsts pilsētām un novadiem. Īpaši cietusi Latvijas centrālā daļa: Jūrmala, Rīga, kā arī Jelgavas, Tukuma un Bauskas novads. Diemžēl ir cietuši arī cilvēki.

Pagājušās nedēļas beigās meteorologi mūs šokēja ar ziņām par gaidāmo vētru. "Svētdienas vakarā Latvijā sāksies vētra, kas līdz pirmdienai var sasniegt tādu spēku, ka tā būs viena no spēcīgākajām visā novērojumu vēsturē, turklāt gaidāmas ārkārtīgi spēcīgas lietusgāzes," iedzīvotājus informēja speciālisti. Daži šīs ziņas uztvēra nopietni, bet citi tikai pasmējās, sakot, ka sinoptiķi pastāvīgi kļūdās. Svētdien laikapstākļi tik tiešām pasliktinājās visā valsts teritorijā. Tie, kas lasa tikai ziņu virsrakstus, sociālajos tīklos rakstīja, ka vētras nav, līst vien vasarīgs lietutiņš. Tik tiešām, pa dienu, kā bija prognozējuši sinoptiķi, tikai lija, taču vēlu vakarā, kā meteorologi solīja jau sākumā, situācija valsts centrālajā daļā būtiski pasliktinājās.

Lai cik skumji tas izklausās, pēdējā laikā esam pieraduši pie tā, ka var uznākt spēcīgs negaiss un vētra, bet parasti stihija plosās dažas minūtes. Un ik reizi sekas ir pagalam bēdīgas. Šoreiz Latvijā vētra plosījās vairākas stundas, aptuveni līdz pirmdienas pēcpusdienai. Cilvēki publicēja internetā apokaliptiskus skatus. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki saņēma milzumdaudz izsaukumu. Līdz pirmdienas pl. 6 dienests bija saņēmis gandrīz 400 izsaukumus uz spēcīgā vēja un lietus radīto postījumu likvidēšanu. Visvairāk šādu izsaukumu saņemts no Jūrmalas (vairāk nekā 160), kā arī no Zemgales -- uz Jelgavu un Jelgavas novadu, Tukuma un Dobeles novadu, no kuriem kopumā saņemti vairāk nekā 100 izsaukumi.

Vētra nesaudzēja arī vienu no Latvijas simboliem – Doma katedrāli. Spēcīgais vējš sabojāja tās jumtu, un līdz briesmu novēršanai Doma laukums publikai bija slēgts. Spēcīgais vējš nodarīja neatgriezeniskus postījumus Kauguru parkam, kur tika nolauzti un pat izgāzti daudzi koki. Tika veikta arī evakuācija. Pamatīgi cieta Jelgavas novads. Turklāt stihijā cieta divi cilvēki, kuriem uzkrita koki. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Aleksejs Višņakovs pastāstīja, ka viena no pacientēm, 44 gadus veca sieviete, nogādāta slimnīcā ar vairākiem mugurkaula skriemeļu lūzumiem, savukārt otrs pacients, 62 gadus vecs vīrietis, -- ar vairākiem ribu, lāpstiņas, gurna, mugurkaula skriemeļu lūzumiem. Abi cietušie vētras laikā gāja pa ielu.

Savukārt lidostā „Rīga” tika atcelti daudzi reisi, atsevišķos maršrutos nokritušo koku dēļ nekursēja elektrovilcieni un cits sabiedriskais transports. Bez elektrības bija palikuši vairāk nekā 37 tūkstoši klientu.

Tajā pašā dienā, 29. jūlijā, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa sasauca Krīzes vadības padomi saistībā ar vētras radītajiem postījumiem, kuras sapulce notika 30. jūlijā. Ar paziņojumu nāca klajā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, paziņojot, ka pašvaldības varēs pieprasīt līdzekļus no valsts budžeta viesuļvētras seku likvidēšanai. Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva ministrijas ekspertiem operatīvi noteikt vētras un lietusgāžu radīto postījumu apmērus zemniekiem un meža īpašniekiem.