Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijai kā valstij, kas robežojas ar divām agresorvalstīm, ir svarīgi risināt ne tikai valsts robežu apsardzības, bet arī aizsardzības jautājumus. Tieši par to pašlaik rūpējas Latvijas valdība un Saeima, īstenojot vairākus nozīmīgus projektus austrumu pierobežas stiprināšanai. Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds pagājušajā piektdienā žurnālistus iepazīstināja ar šī darba rezultātiem.
Ministrs prezentēja “pūķa zobus”
Piektdien žurnālistu delegācija pēc Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas ielūguma devās uz Latvijas un Krievijas robežu Ludzas un Balvu novadā. Pirmais pieturas punkts bija Kārsava, kur ministrs Andris Sprūds tikās ar visiem klātesošajiem. Netālu no dzelzceļa stacijas mēs ieraudzījām lauku ar "pūķa zobiem". Tās ir piramīdas formas betona bloku rindas, kurām jābloķē tanku un citas militārās tehnikas pārvietošanās ceļš. Vienas piramīdas augstums ir nedaudz vairāk par metru. Protams, no viena vai pat desmit šādiem blokiem nebūs labuma, taču šoreiz ir runa par ievērojamu to skaitu, kuri atradīsies gar Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu. Kur? To izlemj bruņoto spēku speciālisti, kuri precīzi zina, kur tos vislabāk izvietot. Žurnālisti varēja apskatīt arī citus aizsardzības objektus, kuri drīzumā atradīs savu vietu gar Latvijas--Krievijas un Latvijas--Baltkrievijas robežu. Šoreiz runa ir par prettanku “ežiem”, kas ir izgatavoti no metāla, kā arī tā sauktajiem “lego blokiem”.
Prettanku „ezis” jeb t.s. „čehu ezis”, iespējams, ir vienkāršākais prettanku šķērslis. Pēc formas tas ir trīsdimensiju sešstaru krusts, kura mērķis ir palēnināt tanku virzību pa teritoriju. Kaut kādā ziņā tie atgādina eža adatas.
Tiem blakus atrodas betona bloki, kas atgādina bērnu Lego konstruktoru. Tie tā arī saucas – betona lego bloki. Tiem ir vairākas funkcijas, galvenokārt būvniecībā. Bloku sistēma piedāvā dažādu moduļu betona bloku celtniecības risinājumu, ko var izmantot, lai izveidotu dažādu veidu objektus. Tomēr tiem ir arī svarīgāka – aizsargājoša -- funkcija. Jāpiebilst, ka daži iedzīvotāji jau ir tos redzējuši, jo tie jau gandrīz gadu uzstādīti Silenes robežkontroles punkta teritorijā.
Visiem šiem aizsardzības līdzekļiem ir jākalpo mūsu robežu aizsardzībai. Diemžēl mēs esam spiesti veikt šādus drošības pasākumus, ņemot vērā, ka tieši Krievija izraisīja asiņainu karu Ukrainā. Un pašlaik nav nekādu garantiju, ka mūsu austrumu kaimiņi neveiks līdzīgas prettiesiskas darbības pret Latvijas tautu.
Mums jābūt gataviem jebkuram scenārijam
Pašlaik valsts robežu aizsardzības jautājums ir ļoti svarīgs. Šī tēma tiek aktīvi apspriesta ne tikai Baltijas valstīs, kas robežojas ar agresorvalstīm, bet visā Eiropas Savienībā. Eiropā daudzi saprot, cik svarīgi ir sevi aizsargāt, taču nebūt ne visi. Līdz ar to vēl ir daudz darāmā, tostarp arī mūsu Eiropas Parlamenta deputātiem, lai saņemtu nepieciešamos līdzekļus. Taču Latvijas valdība jau tagad pieņem noteiktus lēmumus, lai risinātu aizsardzības problēmas. Un iegādātie bloki, “pūķa zobi” un prettanku “eži” ir daļa no šī procesa. Latvijas aizsardzības ministrs ir pārliecināts, ka mums jābūt gataviem jebkuram scenārijam.
“Šajā gadījumā mēs būsim gatavi apturēt jebkādus pretinieku nodomus vai idejas, kas domā, ka šeit būs parasta pastaiga. Šeit nebūs viegla pastaiga. Un, ja patiešām pastāvēs kaut kādi militāri draudi, mums jābūt gataviem apturēt iebrukumu, bloķēt to un iznīcināt jebkuru ienaidnieka darbību. Tas ir signāls, ka esam gatavi runāt pārliecinoši. Un tas, ko mēs redzam šodien, pierāda, ka mūsu robežas ir aizsargātas, mūsu valsts ir aizsargāta no pirmā centimetra. Un mēs varam justies droši visā Latvijā,” sacīja ministrs Andris Sprūds.
Vienlaikus Aizsardzības ministrijas vadītājs atzīmēja, ka “pūķa zobi”, “eži” un bloki nav vienīgie veidi valsts robežu aizsardzībai. Runa ir arī par mīnām un sensoriem, par nepieciešamās infrastruktūras un atbalsta punktu izveidi.
Mēs uzdevām ministram tiešu jautājumu par militārā iebrukuma riskiem. Pašlaik (īpaši aktīvi tas bija pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām) gandrīz ik uz soļa dzirdam runājam dažus bijušos politiķus par to, ka tuvākajās dienās Krievija var uzbrukt Latvijai. Vai tiešām mēs gaidām tieši to?
"Es nepiekrītu šim viedoklim. Ir jābūt neprātīgam, lai uzbruktu NATO. Savulaik mēs iestājāmies NATO. Latvija ir šī lielā militārā bloka dalībvalsts, un mūsu robežu aizsardzība ir daļa no NATO vispārējā plāna. Un tas viss stiprina šo plānu. Runa ir par daudzskaitlīgiem militāriem spēkiem šeit, Latvijā. Mēs arī stiprinām savas spējas. Protams, mēs ņemam vērā to, ka esam tuvu agresorvalstīm, kas uzbrukušas citai valstij, valstīm, kurās joprojām valda imperiālistiski un ekspansionistiski uzskati. Tāpēc es domāju, ka mums ir jādod nepārprotams signāls, ka šeit var “dabūt pa zobiem”. Šis ir galvenais uzstādījums. Ar šo kaimiņu dzīvojam jau daudzus gadus, gandrīz ik dienas saskaramies ar hibrīdkaru tā dažādās izpausmēs,” situāciju komentēja A. Sprūds.
Testēšana vēl nav bijusi, bet būs
Kopā ar ministru uz tikšanos ar žurnālistiem ieradās arī Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Andris Rieksts, kurš klātesošajiem pastāstīja, kā visi šie aizsardzības objekti darbojas, no kā tie sastāv un kāpēc tie Latvijai ir vajadzīgi. Ņemot vērā, ka tie ar kravas auto tiek pārvadāti pa lielāko daļu Latvijas teritorijas, tas tiek aktīvi komentēts sociālajos tīklos un ziņu portālos. Ir arī tādi, kas šaubās par “pūķa zobu”, “ežu” un bloku kvalitāti. Ņemot vērā šīs bažas, mēs nedrīkstējām ignorēt testēšanas tēmu.
“Nekādas pārbaudes netika veiktas, es nevēlos nevienam melot. Taču jāteic, ka vienās no mācībām mums ir paredzēta dažādu ražotāju aizsardzības objektu pārbaude. Šeit jāņem vērā, ka visus šos “pūķa zobus” ražoja nevis viens, bet vairāki uzņēmumi. Un mēs pēc kārtas pārbaudīsim visus. Skrundā mums ir mācību tanki. Pateicoties tam, pārbaudīsim, kam šie aizsardzības objekti ir gatavi. Taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viss būs kārtībā, jo redzējām to ražošanas procesu, jūs redzējāt visu: no betona kvalitātes līdz pārējām konstrukcijām. Un man nav šaubu par ražotāju godaprātu, esmu gatavs garantēt, ka tas ir tas, ko mēs redzējām,” sacīja A. Rieksts.
Neaizmirstam arī par robežu apsardzību
Tuvojas noslēgumam arī žoga būvniecības projekts gar Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. Pavisam drīz šeit sāks darbu speciālisti, kas uzstādīs kameras un sensorus. Piektdien Latvijas žurnālisti apmeklēja arī šo objektu, precīzāk -- to daļu, kas atrodas Balvu novadā. Par to, kā rit darbs, pastāstīja Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Valdis Jukšs. Viņš no pirmavotiem zina visu, kas notiek uz robežas. V. Jukšs ilgu laiku strādāja VRS Daugavpils pārvaldes Silenes nodaļā, pēc tam vadīja Ludzas pārvaldi, un tagad ieņem augstu amatu robežsardzes galvenajā štābā. Viņš atzīmēja, ka agrāk, pirms pieciem gadiem, nelegālo migrantu bijis maz, bet šodien runa ir par tūkstošiem. Un šis žogs ir viens no veidiem, kā tos apturēt.
“Šogad aizturēti jau 3880 nelegālie migranti. Maksimums fiksēts jūlijā, mierīgāks bijis augusta sākums, taču arī šajā mēnesī līdz šim aizturēti jau vairāk nekā divi simti. Žogs mums palīdz. Tagad gaidām nākamo posmu: kameru un sensoru uzstādīšanu. Un tad jau strādāsim pēc trauksmes signāla,” sacīja V. Jukšs.
Valsts robežsardzes pārstāvis norādīja, ka robežsargiem pašlaik klājas smagi. Lielā nelegālo migrantu plūsma, kurus atbalsta Baltkrievijas robežsargi, kas pēdējā laikā sākuši postīt un bojāt Latvijas infrastruktūru, lai palīdzētu trešo valstu pilsoņiem iekļūt Latvijas teritorijā, būtiski apgrūtina mūsu valsts robežsargu darbu. Turklāt neiztiek arī bez vardarbības. Nelegālie migranti bieži pielieto spēku pret Latvijas robežsargiem, tāpēc robežsardzes darbinieki tika apbruņoti ar ķiverēm, bruņuvestēm un papildu ieročiem. Tas viss -- ar mērķi aizsargāt robežsargus, kuri ikdienā veic ļoti svarīgu un bīstamu misiju -- ES ārējās robežas sargāšanu.
Tagad varam teikt, ka daudzējādā ziņā esam gatavi jebkuram scenārijam, taču priekšā vēl liels darbs Latvijas robežas un mūsu valsts iedzīvotāju apsardzībā un aizsargāšanā. Galvenais, lai tā nozīmīgumu ņemtu vērā ne tikai mūsu politiķi, bet arī citu ES valstu vadītāji, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti.
Komentāri