Pēdējā laikā notikušās pārmaiņas pasaules politikā satraukušas daudzu valstu iedzīvotājus un likušas aktīvāk sekot līdzi notikumiem. Tam par iemeslu ir ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi un rīcība. Un tagad ir tādi, kas mēģina spekulēt ar šo informāciju, paziņojot, ka ASV vadītājs ir vienojies ar prezidentu tirānu Putinu, ka pavisam drīz Ukraina tiks atdota Krievijai un ka pēc tam sāksies karš Baltijas valstīs. Bet kā tad ir patiesībā? Lai viestu skaidrību šajos jautājumos, pirms nedēļas, 20. februārī, Latvijas reģionālo mediju pārstāvji viesojās Ārlietu ministrijā, kur tikās ar ārlietu ministri Baibu Braži.
Daudzi cilvēki ir neizpratnē un noraizējušies par Trampa rīcību. Pašlaik Amerikas Savienotajās Valstīs notiek mītiņi, kuros tiek pausts protests pret jauno Baltā nama saimnieku. Ielās iziet desmitiem miljonu cilvēku. Ir saprotams, ka bažas rada arī Trampa lēmums neiekļaut Eiropu miera sarunās ar Krieviju. Ar to saistītus jautājumus žurnālisti uzdeva ārlietu ministrei Baibai Bražei tikšanās laikā.
“Karš Ukrainā turpinās, bet Ukraina veiksmīgi pretojas agresoram. Krievija šajā laikā nav spējusi ieņemt pat 20% teritorijas. Trīs gadu laikā, kopš 2022. gada, Krievija ir okupējusi 13% Ukrainas teritorijas. Un tā ir valsts ar 140 miljoniem iedzīvotāju, ar kodolieročiem, kas cīnās pret valsti ar 40 miljoniem iedzīvotāju, kas veiksmīgi pretojas agresoram. Krievija nav sasniegusi savus militāros un politiskos mērķus, un tās ekonomika ir manāmi novājināta: augsta inflācija, augstas kredītu procentu likmes, rubļa kurss ir krities un gandrīz visa ekonomika ir vērsta uz karu. Tas joprojām turpinās un, tajā pašā laikā, jaunais ASV prezidents Donalds Tramps cenšas izbeigt šo karu," avīzes „Latgales Laiks” žurnālistei atbildēja Ārlietu ministrijas vadītāja.
B. Braže arī norādīja, ka Latvija šajā jautājumā pilnībā atbalsta prezidentu Trampu, un arī ukraiņi gaida mieru. Tramps tikās ar Putinu, taču pagaidām jautājums nav par mieru, tie bija tikai pirmie kontakti, lai radītu labvēlīgu vidi sarunu sākšanai.
"Trampam bija sarunas ar Zelenski, sarunas ar Putinu, bija kontakti citos līmeņos. Protams, Eiropai ir ļoti svarīga loma palīdzības sniegšanā Ukrainai, Eiropas Savienība ir tā, kas sniedz galveno atbalstu Ukrainai. Ukraina regulāri konsultējas ar ES valstīm un citiem partneriem, tostarp Turciju, mēs zinām, ka Zelenskis bija Turcijā. Turcija ir skaidri formulējusi savas intereses Melnajā jūrā, un šī valsts ir arī ļoti nozīmīga Ukrainas partnere. Tas ir sava veida konsultāciju process. Un, protams, Eiropa ir iekļauta visos šajos procesos gan ar savu atbalstu Ukrainai, gan ar ciešiem kontaktiem ar Ameriku. Nevēlos prognozēt, kas un kā notiks tālāk, jo šobrīd tās būs spekulācijas, taču mūsu attiecības ar Ameriku ir ļoti labas, mēs daudz komunicējam ar amerikāņiem. Mēs esam skaidri norādījuši, ka Ukrainas robežas nav maināmas. Ukrainas robežas ANO pieņēma jau 1991. gadā, un tā tam arī jāpaliek," sacīja ārlietu ministre.
Viņa ir pārliecināta, ka miera noslēgšanai jābūt godīgai un ilgstošai, par pamieru nevar būt ne runas.
Bet vai neatkārtosies gandrīz gadsimtu veca situācija? Mēs visi vēstures stundās uzzinājām par Molotova-Ribentropa paktu. Padomju laikos tas mums tika pasniegts kā valstu neuzbrukšanas līgums, lai gan patiesībā tas bija pakts par Eiropas sadalīšanu. Arī tagad periodiski parādās informācija, ka šādu mieru var noslēgt arī Tramps un Putins. Ko par to domā pieredzējusī diplomāte?
"Nē, tas nenotiks. Putins, protams, to vēlas, bet tas nav Amerikas un citu valstu interesēs. Un mums, protams, ir jātic saviem spēkiem. Mums tādu draudu nav. Bet tas nenozīmē, ka Krievija neapdraud eiroatlantisko sabiedrību. Krievija turpinās būt drauds, kamēr pastāvēs pašreizējais režīms, kamēr tā karo un kamēr tai būs šīs agresīvās domas. Tāpēc mums rūpes par mūsu drošība ir jāuztver nopietni, un tāpēc mūsu pieeja visiem valsts drošības jautājumiem ir ļoti atbildīga. Mēs esam palielinājuši savus bruņotos spēkus, mums ir Zemessardze, rezervisti, un mūsu sabiedrība, tās lielākā daļa, daudz labāk apzinās un saprot drošības nozīmi, un tas attiecas arī uz kiberdrošību. Es vienmēr saku: neatveriet nezināmas vietnes, saites, neviens nezina, kas tur ir un kas ar jums vēlāk notiks,” paziņoja Baiba Braže.
Runājot par baumām, kas izplatās, ir pareizi jāizvērtē pieejamā informācija. Diemžēl propaganda nesnauž. Un pat mūsu valstī bieži parādās ziņas, kas neatbilst patiesībai. Tās tiek izplatītas ar konkrētu mērķi -- destabilizēt situāciju Latvijā. Tāpēc Baiba Braže aicina prātīgi izvērtēt jebkuru ienākušo informāciju. Tāpēc medijpratības nodarbības ir tik svarīgas. Mums ir jāprot cīnīties ar propagandu. Runājot par turpmākajām sarunām par Ukrainu, neviens netaisās slēgt pamieru ar Krieviju, runa ir tikai par mieru, un tam ir jābūt garantijām, ir pārliecināta Baiba Braže.
Ukrainas kara trešajā gadadienā ārlietu ministre atradās vizītē Ņujorkā. Viņa uzstājās ANO Drošības padomes sēdē, kurā skaidri pauda Latvijas nostāju miera jautājumā -- Baltijas valstis nekad neatzīs Krimas, Doņeckas, Luhanskas vai jebkura cita Ukrainas reģiona nelikumīgo aneksiju.
„Robežas nedrīkst mainīt ar spēku, un mēs nekad neatzīsim ne Krimas, Doņeckas un Luhanskas, ne kāda cita Ukrainas reģiona nelikumīgu aneksiju. Agresoram nevar būt nekādas prerogatīvas izlemt, kādus variantus Ukraina, suverēna nācija, varētu apsvērt, veidojot savu nākotni. Uzsveram, ka tikai Ukrainas uzvara var nodrošināt ilgstošu drošību un izbeigt Krievijas imperiālistisko agresiju. Mēs esam cieši pārliecināti, ka sasteigts pamiers neveicinās ilgtspējīgu mieru; tas tikai iedrošinās Krieviju un varbūt arī citus un mudinās uz turpmāku paplašināšanos, nopietni apdraudot globālo drošību. Mums ir jāaizstāv ANO Statūtu principi, lai pasargātu nākamās paaudzes no turpmāko karu posta,” paziņoja Baiba Braže.
Viņa arī norādīja, ka ukraiņiem nodarītais posts un ciešanas nav izolēts un lokāls karš vai tikai Eiropas problēma, jo tā sekas ir jūtamas visā pasaulē, ietekmējot nodrošinātību ar pārtiku un energoapgādi dažos pasaules neaizsargātākajos reģionos, bet netaisnībai un nesodāmībai vienā vietā ir domino efekts, kas veicina centienus graut starptautiskās tiesības citviet.
Baiba Braže uzsvēra, ka tā dēvētie kara pamatcēloņi, par kuriem šodien dzirdam, ir Krievijas impēriskās, koloniālās ambīcijas. Tieši tāds ir pamatcēlonis. Krievija tiecas atjaunot savu impērisko ietekmes sfēru un mainīt starptautisko kārtību. Krievija vēlas kontrolēt suverēnu valstu un tautu nākotni un izvēli. Ne vien Eiropā, bet arī citos kontinentos. Mēs nedrīkstam to pieļaut. Krievija ir jāsauc pie atbildības par agresiju pret Ukrainu. Bezdarbība grautu taisnīga un ilgstoša miera izredzes ne tikai Ukrainā, bet arī citās valstīs.
Daudzi Eiropas līderi piekrīt šim viedoklim. Tajā pašā dienā stājās spēkā jaunas sankcijas pret Krieviju. Tās ietver Krievijas alumīnija importa aizliegumu. Eiropas Savienības 16. sankciju pakete ir vērsta pret Krievijas ēnu floti, kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībā. Sankcijas tika piemērotas vēl 73 ēnu flotes kuģiem.
Tāpat aizliegta spēļu konsoļu pārdošana Krievijai, kuras var tikt izmantotas bezpilota lidaparātu vadīšanai kaujas laukā, un astoņu Krievijas mediju darbība ES valstīs.
Pirmdien, 24. februārī, Ziemeļvalstu un Baltijas reģions (NB8) paziņoja par lēmumu 2025. gadā Ukrainā ekipēt un apmācīt Ukrainas bruņoto spēku brigādes lieluma vienību. Par to aģentūrai BNS ziņoja Igaunijas valdības preses dienests, komentējot premjerministra Kristena Mihala vizīti Kijevā. Pēc Mihala teiktā, iniciatīvas mērķis ir šogad kopīgi nodrošināt vienībai nepieciešamo apmācību, tostarp ekipējumu, munīciju un citus nepieciešamos līdzekļus. Par detalizētākiem soļiem Skandināvijas un Baltijas valstis vienosies tuvākajā laikā. NB8 ietilpst Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija. To aktīva sadarbība turpinās jau kopš 90. gadiem.
Komentāri