Šī ziema ir bijusi dāsna ar visneprognozējamākajām dabas kaprīzēm un laikapstākļu svārstībām -- bija gan sniega sega, gan salnas, sals un atkušņi, gan lietavas. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad ledus parasti sakustējās pavasarī, šoziem ledus iešana sākās un apstājās vairākas reizes. Šī ir mūsu reģionam neparasta parādība -- ziemas plūdi. Taču, jebkurā gadījumā, pali šopavasar nav gaidāmi.
Ziemas vietā -- pavasaris
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Daugavpils hidrometeoroloģiskajā stacijā informēja, ka pagājušajā nedēļā ūdens līmenis Daugavā bija normas robežās, tas ir, tālu no situācijas, kas radītu bīstamību pilsētai, mikrorajoniem, tuvējiem novadiem un to iedzīvotājiem.
Kritiskais ūdens līmenis Daugavā ir 9,4 metri.
Nopietnākā izturības pārbaude dambim bija 1922. gada 10. aprīlī, mūsu pilsētas vēsturē lielākajos plūdos, kad upes līmenis pacēlās līdz 10 metriem 62 cm. Toreiz pie Līksnas izveidojās ledus sablīvējums un ūdens līmenis Daugavā sāka strauji kāpt. Naktī no 7. uz 8. aprīli applūda Gajoks, Judovka, Grīva un citi rajoni. Turpmākajos gados plūdi vairs nebija tik postoši, taču joprojām radīja pilsētai milzu zaudējumus. 1937. gadā ūdens līmenis sasniedza 9,49 metrus, 1951. gadā – 9,46 m, bet 1956. gadā – 9,30 metrus.
No „jaunākajiem laikiem” jāmin 2010. gads, kad ūdens pakāpās līdz 7,72 metru atzīmei, bet 2013. gadā sasniedza 7,92 m, kas ir augstākais līmenis pēdējā pusgadsimtā. Turpmākajos gados Daugava vairākkārt appludināja dažus pilsētas mikrorajonus un pat dārzkopības kooperatīvus. Statistika liecina, ka spēcīgi plūdi notiek vidēji reizi 5--6 gados.
Pēdējā laikā esam novērojuši, cik strauji mainās planētas klimats un ne jau uz labo pusi, arī Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Sniegu un salu strauji nomaina atkusnis un otrādi, tāpēc tagad ziemu, ja neskatās kalendārā, var sajaukt ar pavasari vai rudeni. Un šī gada janvārī mēs to redzējām: piebrieda koku un krūmu pumpuri, uzziedēja puķes un pat bites pameta stropus, uzskatot, ka sācies pavasaris. Kad vēl ir bijis kas tamlīdzīgs?
Speciālistu viedoklis
Latvijas Universitātes, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pērn veiktajos pētījumos secināts, ka arvien siltāku ziemu dēļ Latvijas upes no krastiem iziet ziemas mēnešos, bet tradicionālie pavasara pali kļūst retāki.
Ziemas plūdi Latvijā bijuši arī agrāk, īpaši Kurzemē, tomēr aizvadīto 30–40 gadu laikā tie atkārtojas arvien biežāk, savukārt pavasara mēnešos kļūst retāki.
Pētījumā analizēti dati par laika periodu no 1950. līdz 2022. gadam. Sadalot šo periodu divās daļās – 1950.–1987. gads un 1988.–2022. gads, fiksēts katra gada upju maksimālais ūdens līmenis.
Pirmajā periodā – no 1950. līdz 1987. gadam – visu Latvijas reģionu upēs visbiežāk ūdens līmeņa maksimums bija aprīlī. Valsts austrumu daļas upēs 82% gadījumu palu maksimums bija aprīlī, bet rietumos – 39% gadījumu.
Savukārt no 1988. līdz 2022. gadam Latvijas rietumos palu periods kļuvis ievērojami garāks, un maksimums visbiežāk tiek sasniegts februārī – 23% gadījumu, nedaudz retāk, bet ap 20% gadījumu palu maksimums ir janvārī vai martā, bet ap 10% gadījumu decembrī vai aprīlī.
Klimats ir neparedzams
Ziemām kļūstot siltākām, plūdu periods Latvijā kļūst garāks un grūtāk prognozējams, secina LVĢMC hidroloģe Līga Klints. "Pēdējos gados kļuvis raksturīgi, ka mums nav viens liels plūdu periods martā vai aprīlī, bet plūdi ir biežāk, reizēm ar ļoti īsu starplaiku, kā tas, piemēram, šoziem Kurzemes upēs, kur plūdi bija janvāra sākumā.”
Taču Līga Klints atzīmēja, ka šādi plūdi, kā šogad Kurzemē, nebūs tik lieli, kā tas būtu, kad ir vairākus mēnešus krājies sniegs, kam seko lietus vai sniega kušana, kad ūdens nonāk upēs: „Pakāpeniski, regulāri, diezgan intensīvi nokrišņi rada to, ka plūdi ir mazāki pēc to apjoma, bet biežāki un arī tomēr pietiekami nopietni. Klimata pārmaiņas nozīmē to, ka mūsu upes kļūst mazāk prognozējamas."
Speciāliste atzīmē, ka var būt tādi gadi kā 2019./2020. gada ziemā, kad ledus neizveidojās gandrīz nevienā upē, un varbūt arī ziemas, kurās ir daudz nokrišņu un diezgan bargs sals īsāku vai garāku periodu, tad seko atkušņi un ledus sastrēgumi: „Iespējamo ziemas laikapstākļu amplitūda palielinās.”
Līga Klints uzsvēra, ka laikapstākļi, kad temperatūra ir ļoti tuvu nullei, ir visgrūtāk prognozējami.
Klusā, bet bīstamā Daugava
Viena no problemātiskākajām plūdu vietām Latvijā ir Daugavas krasti posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām. 2023. gada janvāra vidū Jēkabpils piedzīvoja vienus no lielākajiem plūdiem pilsētas vēsturē.
Tos izraisīja apstāklis, ka Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuve aizsalst ātrāk nekā upes augštece. Līdz ar to posmā no Pļaviņām un Jēkabpils uz augšu veidojas ledus un vižņi, kas sāk uzkrāties un blīvēties, jo atduras pret aizsalušo ūdenskrātuvi.
Gados, kad sals ir nenoturīgs, Daugava nepārklājas ar stabilu ledu, bet upē turpina veidoties vižņi, ledus sastrēgums starp Pļaviņām un Jēkabpili kļūst arvien lielāks un blīvāks, liedzot upes ūdeņiem brīvi aizplūst, ūdens līmenis ceļas un sākas plūdi. Arī bargākās ziemās, kad Daugava aizsalst, pavasarī pēc ledus uzlūšanas saglabājas risks, ka veidosies ledus sablīvējums, kas radīs plūdus.
Reālākais problēmas risinājums ir Jēkabpils dambja nostiprināšana.
Daugavpilī šādas būves, kas uzceltas jau sen, vairākkārt ir pierādījušas savu funkcionalitāti un efektivitāti lielu plūdu laikā, aizšķērsojot ūdens stihijai ceļu uz pilsētu un tās apkaimēm. Taču par spīti tam, upes straume atrod „apvedceļus” un joprojām appludina dažas mūsu reģiona teritorijas.
Ledus sablīvējumi vēl var veidoties
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti uzsvēra, ka šopavasar no plūdiem nav jābaidās, jo, atšķirībā no dažām iepriekšējām ziemām, Daugavas baseinā nav sniega.
Tomēr upēs ir gaidāma neliela ūdens līmeņa paaugstināšanās, un ledus iešanas laikā atsevišķos posmos iespējamas krasas ūdens līmeņa svārstības. Tāpēc tas galvenokārt būs atkarīgs no nokrišņu daudzuma. Ja lietus būs maz, tad intensīva ledus iešana nesāksies – ledus izkusīs uz vietas.
Hidrometeorologi prognozē, ka esošo ledus sastrēgumu dēļ iespējamas krasas ūdens līmeņa svārstības Daugavā un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Ledus sablīvējums nesen tika novērots Ogres upē un dažos Lielupes posmos.
Pēc speciālistu domām, martā ūdens līmenis lielākajā daļā Latvijas upju, visticamāk, būs zemāks nekā janvārī, kad siltais un lietainais laiks daudzviet izraisīja palieņu applūšanu.
Iedzīvotāji ir mierīgi
Astoņdesmit sešus gadus vecā Jekaterina Agurjanova jau sešdesmit gadus dzīvo Grīvā, Brīvības ielā, netālu no aizsargdambja: “Iepriekšējās ziemās un pavasaros ūdens līmenis Daugavā bija atšķirīgs. Reizēm tas bija kritisks un radīja satraukumu, bet ne tik augsts, lai sāktu bažīties, ka upe pārvarēs aizsargdambi. Grīvas iedzīvotāji vienmēr saglabā mieru, tomēr veic dažus pretplūdu pasākumus. Tas galvenokārt attiecas uz pagrabiem, kur cilvēki glabā kartupeļus, konservējumus un dažādus citus pārtikas produktus. Dažiem maniem kaimiņiem pagrabu pavasaros appludina gruntsūdeņi, bet mans vienmēr ir sauss, pateicoties ierīkotajai drenāžas sistēmai. Tā rīkojušies arī daži citi Grīvas iedzīvotāji.”
Un, lai gan Jekaterina pašlaik neuztraucas par savu mājokli un īpašumu, tomēr no Grīvas ilggadējo iedzīvotāju stāstiem zina, ka šis mikrorajons vairākkārt ir cietis plūdos, turklāt tie bijuši ļoti bīstami -- ūdens straume aizrāva līdzi saimniecības ēkas, dzīvniekus un sadzīves mantas. Cilvēki glābās no stihijas uz māju jumtiem un citās augstākās vietās. «Plūdu nebūs. Sniega nav un, visticamāk, vairs nebūs, turklāt gruntsūdeņu līmenis ir zems. Galvenais, lai nesāk līt, lai gan lietus nespēs neko sabojāt,” saka Jekaterina Agurjanova, kura paļaujas uz kaimiņiem, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt.
Ledus iet -- nāk pavasaris
Hidrologi, meteorologi un citi speciālisti vadās pēc mērinstrumentu rādījumiem un profesionāliem novērojumiem, savukārt daugavpilieši, īpaši Grīvas, Judovkas un Maļutku iedzīvotāji, pēc viņu teiktā, paļaujas uz savām acīm: cik tuvu ūdens pienācis upes krastam, tostarp bijušajai ūdenslīdēju un glābšanas dienesta ēkai, kas atrodas netālu no auto un gājēju tilta.
Pašlaik ūdens līmenis upē ir tālu no tā sauktā “tautas” orientiera. Bija gadi, kad ūdens appludināja šīs ēkas kāpnes, un glābēji pat izmantoja laivu, lai tajā iekļūtu.
… Nesen daugavpiliešiem bija iespēja skatīt šoziem kārtējo ledstāvi Daugavā. Tā ir diezgan reta dabas parādība, kad zemās gaisa temperatūras ietekmē upē iesalst peldošie ledus gabali, veidojot uz tās virsmas skaistu abstraktu rakstu.
Iestājoties siltākam laikam, ledus atkal izkustējies, bet, ja upes lejtecē izveidosies ledus krāvumi, paaugstināsies ūdens līmenis. Un tomēr -- ziema ir beigusies un, šķiet, ka tai vairs nav spēka sagādāt mums nepatikšanas.
Komentāri