16. jūlijā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš, Aizsardzības ministrijas un NBS Apvienotā štāba pārstāvji Opoļu robežapsardzības punktā tikās ar pierobežas – Daugavpils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Alūksnes un Smiltenes – pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu Baltijas aizsardzības līnijas un austrumu robežas stiprināšanas pasākumus, kā arī pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, informēja Sargs.lv.
Reģionālās vizītes laikā AM valsts sekretārs iepazīstināja klātesošos ar aizsardzības jomas aktualitātēm un prioritātēm – Krievijas militārajām aktivitātēm, tostarp mācību “Zapad 2025” ietvaros, Baltijas aizsardzības līnijas projekta realizāciju un Austrumu robežas militārās attīstības plāniem, atbalsta turpināšanu Ukrainai, sabiedroto klātbūtni, izstāšanos no Otavas konvencijas un aizsardzības nozares plāniem attiecībā uz industrijas attīstību, informācijas telpas stiprināšanu un citām jomām.
Vizītes primārais mērķis bija sniegt pašvaldību vadītājiem ieskatu pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektā, kas pašreizējā redakcijā paredz pretmobilitātes pasākumu veikšanu paralēli austrumu robežas stiprināšanai nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanas procesam, lai paātrinātu robežas stiprināšanas darbus.
Kā norādīja Aizsardzības ministrijas pārstāvji, nekustamo īpašumu atsavināšana no privātpersonām tiks veikta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā, īpašniekiem izmaksājot atlīdzību bezskaidras naudas norēķinu veidā vai izmantojot citu kompensācijas veidu. Atlīdzības noteikšanai tiks piesaistīts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.
Šobrīd plānots, ka austrumu robežas stiprināšanas un pretmobilitātes pasākumu ieviešana aptvers sešas austrumu pierobežas pašvaldības – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadu. Ar NBS vajadzībām nepieciešamo zemes gabalu īpašniekiem notiks individuāla saziņa, tiklīdz būs pieņemts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums un būs saņemta Ministru kabineta atļauja atsavināšanas uzsākšanai.
Kā tikšanās laikā uzsvēra AM pārstāvji, katrs atsavināšanas gadījums tiks izskatīts un risināts individuāli, un zemju īpašniekiem šobrīd iesaka nesteigties ar īpašumu pārdošanu, īpaši vēlams uzmanīties, lai nekļūtu par pārpircēju upuri, kas jau šobrīd piedāvā steidzami atpirkt zemes gabalus pierobežā par ievērojami zemākām cenām. Aizsardzības ministrija aicina pierobežā esošo zemju īpašniekus ļoti kritiski izvērtēt šādus piedāvājumus, kā arī uzsver, ka aizdomīgākos zemju pārpirkšanas piedāvājumus izvērtēs valsts drošības dienesti.
Ministrijas pārstāvji pašvaldībām norādīja, ka zemes gabali visos gadījumos netiks atsavināti pilnībā, to noteiks NBS taktiskie plāni, attiecīgi var būt zemes īpašumi, no kuriem tiks atsavināta tikai noteikta daļa. Tāpat uz nepieciešamajiem īpašumiem tiks nodibināts servitūts, lai būtu iespējams ātrāk īstenot pretmobilitātes pasākumu ietvaros paredzēto materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi. Nepieciešamības gadījumā atsavinātajos zemes gabalos tiks veikta arī koku un krūmu izciršana, un plānots, ka šos darbus veiks akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, savukārt koku vērtība tiks ieskaitīta kopējā atlīdzības apmērā.
AM valsts sekretārs A. Puriņš sanākušajiem pašvaldību pārstāvjiem uzsvēra, ka Aizsardzības ministrija valsts drošības stiprināšanai no pierobežas iedzīvotājiem plāno atsavināt aptuveni 1000 ha lielu platību, taču piebilda, ka ministrija nevar publiskot pilnu atsavināmo zemju sarakstu drošības apsvērumu dēļ. Tāpēc zemju īpašniekiem jāgaida, kad ar viņiem sazināsies Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC), kas atbildēs par atsavināšanas procesa izpildi. Viņš arī atkārtoti piebilda, ka šobrīd likumprojekts ir iesniegts Saeimā, taču pašreizējā redakcijā nav apstiprināts, tādējādi projekta gala variantā ir iespējamas izmaiņas.
Tikšanās laikā pašvaldību pārstāvji interesējās arī par dažādiem ar civilo aizsardzību saistītiem jautājumiem, kas ir Iekšlietu ministrijas kompetencē, tādiem kā patvertņu izbūve un evakuācija, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšana pašvaldības civilajiem darbiniekiem, kas nodrošina kritiskās funkcijas. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs norādīja, ka, ja pašvaldības ir identificējušas vajadzību pēc militāra līmeņa individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, tad ir nepieciešams aicināt Iekšlietu un Ārlietu ministrijas veikt nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus, jo pašreiz pašvaldībām nav tādu iespēju šāda veida individuālo ekipējumu iegādāties. Taču pašvaldības var iegādāties nemilitāra rakstura individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir brīvi pieejami tirdzniecībā un arī ļoti plaši tiek izmantoti Ukrainā dažādu nemilitāro dienestu un civilo darbinieku vajadzībām.
Reģionālās vizītes noslēgumā tika parakstīta arī nodomu vienošanās par Aizsardzības ministrijas sadarbību ar Rēzeknes novada pašvaldību par Maltas vidusskolas sporta kompleksa izmantošanu valsts aizsardzības dienesta vajadzību nodrošināšanai. “Sargs.lv” jau vēstīja, ka no šī gada 19. jūlija pirmo reizi valsts aizsardzības dienesta iesaukums tiks īstenots arī Zemessardzes 3. Latgales brigādē Lūznavā.
Kā ziņots iepriekš, 17. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu.
Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. Primāri tiek veidotas pretmobilitātes materiālu noliktavas netālu no būtiskākajām transporta artērijām, kā arī pastiprināta esošā Valsts robežsardzes infrastruktūra. Latgalē pie Krievijas un Baltkrievijas robežas ir izveidotas inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu – Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” u.c.
Tādas pašas resursu novietnes tiks izveidotas arī Vidzemē. Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas. Tiek veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana, lai ierobežotu transporta kustību pierobežā. Turpinās 400 km garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts ar ministrijas valsts sekretāru pārrunāja novada problēmas. Viņam izdevās vienoties, ka Aizsardzības ministrija sarīkos informatīvo semināru Augšdaugavas novadā par pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojekta aktuālajiem jautājumiem. Priekšsēdētājs aicina vietējos iedzīvotājus, kuriem pieder zeme pierobežā, neuzķerties uz privātuzņēmumu piedāvājumu, kas vēlas iegādāties šīs teritorijas, bet gaidīt Aizsardzības ministrijas piedāvājumu, kam vajadzētu būt īpašniekiem labvēlīgākam.
Komentāri