Raimonds Čudars ir pārliecināts: Latgalei nepieciešams atbalsts

Pagājušajā ceturtdienā, 10. jūlijā, jaunievēlētais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars devās savā pirmajā reģionālajā vizītē. Turklāt viņš izvēlējās nevis novadu Rīgas tuvumā, bet gan Latgali, austrumu pierobežu. Ministrs apmeklēja Ludzu, kur tikās ar visu Latgales pašvaldību priekšsēdētājiem.

Austrumu pierobeža piedzīvo grūtus laikus

Latgale ir ļoti gleznaina. Šeit ir meži, lauki, pļavas, zili ezeri un upes, taču mūsu reģiona galvenā bagātība ir viesmīlīgie, strādīgie cilvēki, kuri, neskatoties uz dažādām dabas kataklizmām un ekonomiskajām krīzēm, joprojām aktīvi strādā un attīsta reģionu. Viņu darbs ir piemērs, kam ir vērts līdzināties. Tomēr pēdējos gados attīstīt šo zemi kļūst arvien grūtāk. Un iemesls tam ir mūsu austrumu kaimiņi -- Krievija un Baltkrievija, kas ir uzspļāvušas visām demokrātijas normām un pamatiem, cilvēku dzīvībām, uzsākot un atbalstot karu Ukrainā. Tāpēc ekonomika visā pasaulē, tostarp Eiropā, šobrīd piedzīvo grūtus laikus, un valstīm, kas robežojas ar agresoru, ir ievērojami vairāk problēmu. Pašlaik smagi klājas arī Latvijas austrumu pierobežā. Pirmkārt, ir jādomā par robežas nostiprināšanu, tērējot tam līdzekļus, ko varētu ieguldīt ekonomikas izaugsmē, bet mums ir jādomā par savu drošību. Otrkārt, investori nav īpaši ieinteresēti ieguldīt līdzekļus teritorijās, kas robežojas ar agresoriem, un viņu bažas ir saprotamas un pamatotas.

Jau vairākus gadus valdībā un Saeimā notiek diskusijas par Latgales atbalstīšanu. Pirmkārt, tika runāts par Rīcības plānu, kuru beidzot pieņēma pagājušā gada beigās. Tas ietver daudzus aspektus, tostarp ekonomiskos. Tomēr tas nav kļuvis par brīnumnūjiņu, kas dara brīnumus. “Es labprātāk redzētu šo plānu uz trim lapām, bet ar konkrētām darbībām austrumu pierobežas attīstībai, nevis trīsdesmit “ūdens” lappuses,” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs komentēja laikrakstam “Latgales laiks” šo rīcības plānu, norādot, ka pieņemtais dokuments tomēr ir ievērojami labāks par pirmo, kuru viņš nosauca par papīru kaudzi un atteicās pieņemt. Un tuvākajā laikā atkal atgriezīsies pie šī dokumenta un apspriedīs to no jauna.

Mūsu reģionam joprojām ir nepieciešams atbalsts. Tāpēc Latgale bija pirmā vieta, ko jaunais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars apmeklēja reģionālās vizītes ietvaros.

Ceļi, ekonomika, pieeja valsts noslēpumam

Sākotnēji bija paredzēta divas stundas ilga tikšanās ar Latgales pašvaldību priekšsēdētājiem un Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem, taču tā ievilkās gandrīz par stundu. Tas liecina, cik aktīva bija diskusija. Tika apspriestas ļoti daudzas tēmas. "Notika Latgales pašvaldību priekšsēdētāju un jaunā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara pirmā sarunu kārta. Pēdējos divus gadus dažādos tikšanos un diplomātijas līmeņos esam cīnījušies par īpaša fonda izveidi ES Latgales attīstības finansēšanai!" plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem pastāstīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, norādot, ka viņu interesēja tādas tēmas kā mobilitāte, industriālo zonu izveide, Daugavpils reģionālās slimnīcas un augstākās izglītības attīstība uz Daugavpils Universitātes bāzes, kā arī citi jautājumi.

Diskusijā ar ministru aktīvi piedalījās arī jaunievēlētais Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Katru gadu pašvaldība un tās iedzīvotāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, un dažreiz pašu spēkiem ar tiem nav iespējams tikt galā, nepieciešams valsts atbalsts. "Protams, mēs apspriedām budžetu, iespējamās izmaiņas likumdošanā vai jaunajā finanšu izlīdzināšanas likumā, runājām par pierobežu un šo teritoriju drošību, kā arī par citām tēmām. Tad es lūdzu ministram atbalstu saistībā ar Augšdaugavas industriālo parku, kur tagad veiksim projektēšanas darbus, pēc tam izbūvēsim publisko infrastruktūru. Es uzskatu, ka šādiem lieliem projektiem jābūt valsts, nevis tikai vietējo pašvaldību ziņā. Mūsu konkrētajā gadījumā būtu jāpiedalās arī uzņēmumam „Latvijas dzelzceļš”, jo ir nepieciešams izbūvēt sliežu pievedceļus. Tāpēc šodien es runāju par konkrētām investīcijām, konkrētiem ceļiem, tostarp tiem, kuriem administratīvi teritoriālās reformas laikā novadā bija paredzēts veikt kapitālo remontu, ir izstrādāti tehniskie projekti, diemžēl tagad tie ir nogūluši plauktos, nav pieejamu līdzekļu, taču mēs ceram, ka nepieciešamais finansējums tiks atrasts. Šo ceļu remonts ir nepieciešams, cita starpā, ņemot vērā skolu sistēmu, jo tos izmanto skolēnu nogādāšanai skolā. Patiesībā apspriesto jautājumu loks bija plašs. Raimonds Čudars pats daudzus gadus ir vadījis pašvaldību, viņš izprot un iedziļinās problēmās. Savu iespēju robežās viņš mums palīdzēs,” V. Aizbalts sacīja laikrakstam “Latgales Laiks”.

Daži Latgales pašvaldību priekšsēdētāji aktualizēja arī jautājumu par pieeju valsts noslēpumam. Šī pieeja tagad ir nepieciešama ne tikai pašvaldību izpildinstitūcijām, bet arī priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. Un, acīmredzot, dažiem tas var kļūt par problēmu.

Kā jau ziņots iepriekš, 2024. gada 1. jūnijā stājās spēkā jauna prasība, ko ierosināja prezidents Edgars Rinkēvičs. Saskaņā ar to visiem pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem ir jāsaņem pieeja valsts noslēpumam. Savukārt, ja pieeja netiks saņemta, tad pašvaldības izpilddirektors vai viņa vietnieks būs jāatbrīvo no amata.

Pēc pašvaldību vēlēšanām tie paši noteikumi attiecas uz Latvijas pilsētu un novadu pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. Ja vadītāji neizies VDD pārbaudes, viņi būs spiesti pamest savu amatu, lai gan tas būs daudz grūtāk, jo, atšķirībā no izpilddirektoriem, ievēlētās amatpersonas automātiski nezaudē savu amatu, ja viņiem tiek atteikta pielaide. Mērs var pārsūdzēt atteikumu gan ģenerālprokuroram, gan tiesā, kas prasīs laiku.

Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, un tai nepieciešama mūsu palīdzība

Ministrs Raimonds Čudars par to ir pārliecināts. Laikrakstam "Latgales Laiks" viņš pastāstīja par savām prioritātēm darbā, kā arī plāniem attiecībā uz Latgali.

"Viena no manām prioritātēm pirmām kārtām ir vieta, kur es šobrīd atrodos, Latgale un austrumu pierobeža. Mana prioritāte ir arī valsts drošība, un tagad es runāju, cita starpā, par pieejas piešķiršanu valsts noslēpumam pašvaldību priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. Un tas pašlaik ir ļoti svarīgi, jo mēs šodien dzīvojam šādos apstākļos. Mana prioritāte ir arī ekonomikas attīstība Latvijas reģionos," sacīja ministrs.

Saruna pievērsās arī taupības jautājumiem. Pašlaik tā ir problēma numur viens visās ministrijās, jo budžets nav bezizmēra, un līdzekļi ir jāatrod, ietaupot uz citu projektu rēķina: "Katrai ministrijai tika dots konkrēts uzdevums. Arī mums, sastādot budžetu, tas ir jāsamazina par 3–3,5 miljoniem eiro. Mēs būsim spiesti samazināt finansējumu vairākām programmām, tās pilnībā neslēdzot. Tas nozīmē, ka programmas tiks īstenotas, bet tas būs jādara efektīvāk, ar mazākiem resursiem. Šis ir mūsu priekšlikums, kas, protams, tiks precizēts, kad to izskatīs valdībā."

Žurnālisti nepameta novārtā arī administratīvo resursu izmantošanas tēmu. Konkrēti -- dažās pašvaldībās priekšsēdētājam ir vairāki vietnieki, un arī izpilddirektoram ir vietnieki, kuri saņem labu algu. Tiesa, ir izņēmumi. Piemēram, Augšdaugavas novadā priekšsēdētājam ir trīs vietnieki, bet algu par šo darbu saņem tikai pirmais vicemērs. "Šis ir vietējas nozīmes jautājums. Ievēlētie deputāti, pašvaldību priekšsēdētāji pirmām kārtām ir atbildīgi savu vēlētāju priekšā. Šie jautājumi ir katras pašvaldības kompetencē. Un to, vai šīs iecelšanas ir atbilstošas, vai tās bija pieņemamas, vispirms jāizvērtē tiem, kas dzīvo konkrētajā pašvaldībā. Šo jautājumu valdība īpaši neregulē, bet saskaņā ar likumu priekšsēdētājiem var būt vietnieki," sacīja ministrs.

R. Čudars arī norādīja, ka plāno pēc iespējas biežāk apmeklēt Latgali, lai iepazītos ar problēmām uz vietas un mēģinātu tās risināt, nevis uzzinātu par notiekošo, sēžot krēslā un lasot iesniegtos ziņojumus. Raimonds Čudars atzīmēja, ka tikai sazinoties un diskutējot ar iedzīvotājiem uz vietas, var uzzināt daudz vairāk informācijas, gūt nepieciešamo enerģiju un idejas problēmu risināšanai.

Jāatzīmē, ka Raimonds Čudars nebūt nav iesācējs pašvaldību lietās. Viņš ilgstoši, no 2009. līdz 2022. gadam, vadīja Salaspils novadu. Un vietējie iedzīvotāji viņu ļoti aktīvi atbalstīja, redzot, ka viņš lieliski pilda pašvaldības vadītāja pienākumus, attīstot uzticēto novadu. Cerēsim, ka R. Čudars tikpat aktīvi strādās arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.