Vasara tuvojas beigām un pavisam drīz bērni atkal dosies uz skolu. Ko gaidīt no jaunā mācību gada? Kā darbosies "Programma skolā" un vai tā vispār tiks ieviesta? Šos jautājumus uzdevām izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.
-- Kā no 1. septembra darbosies skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”? Ko tas ietver un kā ietekmēs skolotāju darbu un bērnu mācību procesu?
-- Jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” tiks ieviests jau ar 2025. gada 1. septembri, taču tas tiks darīts pakāpeniski – divos posmos. Pirmajā posmā, 2025./2026. mācību gadā, tiks uzsākta modeļa ieviešana, atbilstoši “Programma skolā” metodoloģijai visām pašvaldībām nodrošinot papildu finansējumu atbalsta personālam vispārējās izglītības iestādēs, pamatskolās un vidusskolās. Vienlaikus turpināsies darbs pie modeļa pilnīgai ieviešanai nepieciešamo Izglītības likuma grozījumu un saistošo Ministru kabineta noteikumu izstrādes un apstiprināšanas. Otrajā posmā, 2026./2027. mācību gadā, plānota jaunā modeļa ieviešana 100% apjomā visu vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanai pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanai.
Uzsākot modeļa ieviešanu no šī gada 1. septembra, pašvaldības varēs nodrošināt papildu atbalsta pasākumus skolās, tas ir, bērniem būs pieejams lielāks atbalsta personāla klāsts, kas sniegs papildu atbalstu gan mācību stundās (piemēram, pedagoga palīgs), gan palīdzēs dažādās jomās ārpus tiešas mācīšanās klasēs, piemēram, logopēds, psihologs u.tml., kā arī tiks atvieglots skolotāju darbs, jo būs iespēja nodrošināt atbalsta personālu tur, kur iepriekš tas nebija iespējams ierobežota finansējuma dēļ.
-- Demogrāfiskā situācija valstī pasliktinās, bērnu skaits, īpaši pierobežā, kļūst arvien mazāks un mazāks. Vai tas neietekmēs pierobežas skolu darbu, vai izglītības iestādes nebūs jāslēdz?
-- Protams, demogrāfiskās izmaiņas ir realitāte, kas ietekmē skolu tīklu — īpaši mazāk apdzīvotos reģionos, taču Izglītības un zinātnes ministrija nekad nav uzstādījusi mērķi vienkārši “slēgt” skolas. Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis ir nodrošināt, lai ikviens bērns Latvijā, neatkarīgi no dzīves vietas vai izglītības iestādes atrašanās vietas, saņem kvalitatīvu izglītību, un viņam ir pieejams profesionāls un motivēts skolotājs, mūsdienīgs mācību saturs un atbalsta sistēma. Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar pašvaldībām, sociāliem un sadarbības partneriem rūpīgi vērtē reālos apstākļus — gan bērnu skaitu un tā prognozes, gan skolotāju pieejamību, gan loģistiku līdz skolām. Pašvaldību, tai skaitā pierobežas pašvaldību, uzdevums ir izvērtēt katras izglītības iestādes iespējas nodrošināt kvalitatīvu izglītību, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kā arī paturot prātā, ka pierobežā izglītībai ir arī stratēģiska loma — tā ir cieši saistīta ar valsts drošību un sabiedrības noturību. Gala lēmumus par izglītības iestādes saglabāšanu, slēgšanu vai reorganizāciju pieņem pašvaldība, tas ir, izglītības iestādes dibinātājs.
-- Cik, jūsuprāt, bērniem vajadzētu būt vienā klasē, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu? Vai jaunajā programmā ir paredzēts samazināt skolēnu skaitu vienā klasē no 30 līdz, piemēram, 25--26 bērniem?
-- Lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu mācību procesu, atbilstoši gan izglītības programmu akreditācijā iegūtajiem rezultātiem, gan starptautiskajiem pētījumiem optimālais skolēnu skaits klasē atkarīgs no vecumposma, taču vidēji tas ir 20--24 bērni klasē. Lielākās klasēs ir grūtāk nodrošināt individuālu pieeju, savukārt pārāk mazās klasēs dažkārt trūkst dinamiskas mācību vides, piemēram, lai organizētu darbu grupās. Jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” neparedz skolēnu skaita samazināšanu klasēs, taču tas nodrošinās atbalsta instrumentus, kas palīdzēs skolotājiem vadīt darbu klasē, piemēram, būs pieejams finansējums atbalsta personālam, gan arī būs pieejams finansējums, lai varētu nodrošināt lielāku klašu dalīšanu grupās.
-- Kas ir atbalsta personāls. Kāda ir tā funkcija?
-- Atbalsta personāls ir būtiska skolas komandas daļa, kas palīdz nodrošināt, lai ikvienam skolēnam būtu iespēja mācīties pēc savām spējām un vajadzībām. Viņu uzdevums ir atbalstīt gan skolēnus — piemēram, emocionālās grūtībās, mācīšanās traucējumu gadījumā vai sociāli sarežģītos apstākļos — gan arī skolotājus, palīdzot izstrādāt piemērotus risinājumus konkrētiem bērniem. Tā ir būtiska iekļaujošas izglītības sastāvdaļa. Šobrīd no valsts budžeta mērķdotācijas tiek finansēti šādi atbalsta personāla amati – speciālais pedagogs, logopēds, psihologs, pedagoga palīgs, bibliotekārs, karjeras konsultants. Papildus jaunajā skolu finansēšanas modelī “Programma skolā” no valsts budžeta mērķdotācijas plānots finansēt arī sociālo pedagogu. Tāpat plānots stiprināt pedagoga palīga lomu 1.-3.klasē, kas ir svarīgi, lai jau mācību sākumposmā izglītojamie, kam ir grūtības mācībās, saņemtu savlaicīgu palīdzību, vienlaikus nekavējot mācību procesa norisi klasē.
-- Paldies par sarunu.
Komentāri