Ir pagājuši gandrīz trīs mēneši kopš pašvaldību vēlēšanām. Līvāni pārsteidza Latviju gan ar vēlēšanu rezultātiem, gan jauno priekšsēdētāju. Līvānu novadu pašlaik vada Dāvids Rubens. Sarunā ar laikrakstu „Latgales Laiks” viņš dalījās ar savu viedokli un pastāstīja par mērķiem, kas uzstādīti novada attīstībai.
-- Kādas izmaiņas jūsu dzīvē ieviesa šīs pašvaldību vēlēšanas?
-- 26. jūnija domes sēde bija būtiska ne tikai novada pārvaldei, bet arī nozīmīgs pavērsiens manā profesionālajā dzīvē. Stājoties priekšsēdētāja amatā, ir mainījusies dienas kārtība, laikam ritot jāatzīst, ka darbs ir intensīvs, esmu ļoti aizņemts. Protams, klasiskās darba formas ar darba sākšanu deviņos un iešanu mājās piecos nav, darbs ietver komunikāciju ar iedzīvotājiem, publicitātes pasākumus, nākas būt elastīgam un labi saplānot laiku aktīvam dienas ritmam. Daudzas netiešās aktivitātes ir tikpat svarīgas kā oficiālie darba pienākumi, tāpēc jāieplāno laiks arī tām. Šajā laikā pieredzētais ir daudz ko iemācījis.
-- Vai vēlēšanu rezultāti jūs pārsteidza?
-- Vēlēšanu rezultāti nāca ar skaidru apziņu par atbildību un pagodinājumu, kas man piešķirts. Esmu lepns par mūsu iedzīvotājiem, kuriem bija drosme un apņēmība rīkoties un pieņemt šādu lēmumu, kādu citas pašvaldības nebija gatavas pieņemt. Mūsu novada iedzīvotāji atvēra durvis jaunai politikai ne tikai vārdos, bet arī darbos. Sekoja mediju uzmanības vilnis, tas bija diezgan intensīvs, dažādās plaknēs, bet man liekas, ka mana motivācija, piedaloties un atbildot uz jautājumiem, daudzējādā ziņā ir tieši stāstīt par novada aktivitātēm. Mūsu iedzīvotāji grib vairāk iesaistīties procesos, saprast domes darbību, un tieši tā ir lieta, ko vēlos akcentēt. Fenomens nav 24 gadus vecs priekšsēdētājs, bet tas, ka sabiedrība ir gatava uzticēties 24 gadus jaunam pašvaldības vadītājam. Nav nekā heroiska manā dalībā vēlēšanās, saprotams, ka vēlētāju izvēle ir netipiska, jo tā ir nostāja un drosme.
-- Vai arī iepriekš jums ir bijusi interese par politiku?
-- Interese par Līvānu novadu ir bijusi vienmēr. Tomēr iepriekš vairāk biju politisko procesu vērotājs gan nacionālā, gan globālā līmenī. Dalība vēlēšanās, manuprāt, ir labs atskaites punkts, ja saproti, ka esi pilsoniski aktīvs, un redzi, ka ir lietas, kuras var darīt citādāk. Nav jābūt tam, kas tikai kritizē no malas.
-- Kas jūs visvairāk motivēja balotēties vēlēšanās?
-- Vienmēr šķiet, ka tad, ja kaut kas nav pareizi, tas ir jālabo pašam. Nav pareizi tikai norādīt uz kļūdām, ja neesi gatavs ar savu piemēru parādīt citu dienaskārtību. Galvenais mērķis bija un ir parādīt, ka politika var būt cilvēciska, godīga un atklāta. Katrs cilvēks, kurš pretendē uz konkrētu amatu, ir motivēts arī pēc saviem personīgajiem kritērijiem. Es uztveru šo amatu kā savu personīgo izaicinājumu.
-- Kā jūs uztvēra, kad sākāt pildīt amata pienākumus?
-- Sabiedrība daudzos jautājumos ir solidarizējusies un mani atbalsta. Strikti profesionālajā laukā nodalu personīgās attieksmes, to arī gaidu no kolēģiem. Kolēģi, domes darbinieki ir arī no citām politiskajām partijām, bet tas šobrīd nav svarīgi, jāstrādā kopā pašvaldības labā. Nekādas “tīrīšanas” neesam veikuši un arī neplānojam to darīt, jo ar lielu pietāti izturamies pret darbiniekiem ar vajadzīgo pieredzi. Opozīcija mēģina turēt mūs tonusā, tomēr nevajadzētu uzvesties tā, ka zaudējušie varu vairs nesaprot pašvaldības darbības principus, kā arī nevajag nodarboties ar populismu. Šāda darbība iedragā sabiedrības uzticību politiķiem, jo, iegūstot mandātu, mums jāparāda kompetence nevis tikai retorika.
-- Kādi ir lielākie izaicinājumi Līvānu novadā?
-- Loģiski, ka, pārņemot šo “stafetes kociņu”, nāk klāt arī mantojums. Mantojums ir gan labs, gan diskutabls. Kādu laiku noteikti dienaskārtību ietekmēs iepriekš pieņemtie lēmumi, bet tā šobrīd ir mūsu atbildība. Mūsu komandas prioritāte ir mājokļu jautājums, jo, ja vēlamies piesaistīt kvalificētu darba spēku, jānodrošina kvalitatīvs dzīvojamais fonds. Jau šobrīd strādāt uz Līvāniem brauc no tuvākām un tālākām apkaimēm. Jāmin arī tas, ka agrāk izbūvētā infrastruktūra ir jāuztur, iepriekš pārāk maza procentuālā finanšu daļa tika veltīta tieši uzturēšanai. Vēl viens svarīgs punkts -- komunikācija ar sabiedrību, sapulces, aptaujas. Darāmā pietiek, nevajadzētu koncentrēties uz megaprojektiem, “Rail Baltica” neizglābs Latviju, viens liels projekts nenoturēs pilsētu.
-- Kā Līvānu novadu šobrīd ietekmē karš Ukrainā?
-- Ģeopolitiskā nestabilitāte ietekmē ikvienu iedzīvotāju. Mēs atrodamies tiešā agresora tuvumā, esam Eiropas ārējās zonas bastions, un mums tā ir buferzonas sajūta. Līvānu novada iedzīvotāji varbūt mazāk jūt tiešās darbības, tā kā nav kopējas robežas, tomēr par drošības jautājumu jādomā plašāk. Jāpieliek pūles stimulam noturēt cilvēkus pierobežā un laukos, jo cilvēki, kas paliek Latgalē, ir drošības pamatakmens. Pēc būtības, demilitarizēt zonu ir vienkārši -- norobežot teritoriju un viss, bet jādarbojas pretēji, jāmēģina darīt tā, lai šajās teritorijās dzīvo ekonomiski, sociāli, pilsoniski aktīvi savas zemes patrioti, kuri jūt piederību un ir gatavi aizstāvēt savu valsti.
-- Vai Līvānu novadā iedzīvotāju skaits sarūk strauji?
-- Protams, ja skatāmies matemātiski, piedzīvojam demogrāfisku kritumu. Tomēr ir cilvēki, kuri izvēlas atgriezties Līvānos un pat lauku teritorijās. Mainās darba vide, pilsētvide, pieejamie pakalpojumi. Domāju, ka ģeopolitiskā situācija tam nav iemesls, drīzāk katalizators migrācijai. Man šķiet, ka citu Latgales vietvaru vadītāji vairāk saskaras ar problēmu piesaistīt investoru ieguldījumus, salīdzinājumā ar mūsu novadu.
-- Kā jūs gatavojaties stāstīt iedzīvotājiem par pašvaldības darbu?
-- Šajā jomā noteikti jābūt samērīgumam. Ja kāda satura publicēšanu mēs apmaksājam, tas vairs nav par mediju, tas ir par komercsaturu. Jānodrošina maksimāla objektivitāte publicitātes kanālos un platformās. Sākot savas darba gaitas, viens no pirmajiem jautājumiem, kam pievērsām uzmanību, bija tas, cik lielus līdzekļus pašvaldība tērējusi komercsatura iegādei, tas ir, TV satura radīšanai. Nezaudējot būtību un kvalitāti, samazinājām šo finansējumu uz pusi, apmēram par 25 tūkstošiem eiro gadā. Jājautā, vai Līvānu pašvaldība var tērēt tādu summu šim pakalpojumam, manuprāt, tas nav samērīgi. Informācija nedrīkst būt politizēta. Protams, ja mēs apmaksājam saturu, kas ir labvēlīgs novadam, tēlam, tad tā ir novada reklāma. Tomēr biežums un apjoms bieži veido nevis novada tēlu, bet mijiedarbojas ar politiķu individuālo tēlu un viņu „spalvu spodrināšanu”, publiskie līdzekļi nedrīkst tikt izmantoti šādiem mērķiem. Jābūt informētībai, tai mēs izmantojam sociālos tīklus, tie ir bezmaksas, finanses papildu varam tērēt arī citiem pakalpojumiem, ir arī pašvaldības avīze. Tomēr ļoti labprāt avīzē samazinātu savu un citu kolēģu rakstu slejas, jābūt godīgiem un piesardzīgiem. Mēs gribam darboties pareizi, ētiski, pēc labas pārvaldības principiem.
-- Paldies par sarunu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Dāvids Rubens: „Strādāt pareizi, ētiski, pēc labas pārvaldības principiem”" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri