No 11. līdz 15. augustam Aglonā norisinājās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, pulcējot tūkstošus ticīgo no visas Latvijas un ārvalstīm. Svētceļnieku pulkā bija dažāda vecuma cilvēki -- jaunieši, pusmūža cilvēki, vecāki ar bērniem, kā arī personas ar īpašām vajadzībām, kurām, lai nokļūtu bazilikas laukumā, bija nepieciešama līdzcilvēku palīdzība.
Tradicionālie Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku programma šogad bija līdzīga citām reizēm ar veltījuma dienām slimniekiem, ģimenēm, Svētā Meinarda svinībām. Kopumā 14. un 15. augustā Aglonas svētkus apmeklēja vairāk nekā 17 000 cilvēku, tai skaitā aptuveni pusotrs tūkstotis svētceļnieku no vairāk nekā 20 grupām, kuri uz svētkiem bija ieradušies kājām.
Svētku dalībnieki piedalījās dievkalpojumos, Krustaceļā, kopīgās lūgšanām un savstarpēji komunicēja. Aglonas svētkos bija iespēja apmeklēt arī svētku tirdziņu.
Svēto Rakstu vārdi pāri laikiem
Piektdien, 15. augustā, Aglonas svētku galvenajā dievkalpojumā apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Georgs Gensvains, uzrunājot ticīgos, atgādināja, ka Svēto Rakstu vārdi vienmēr stāv pāri konkrētam vēstures brīdim.
Svētā Jāņa Atklāsmes grāmatā minētais Sarkanais pūķis simbolizēja romiešu imperatoru vērsto varu pret kristiešiem. Neskatoties uz to, ka Romas impērijas militārā un politiskā vara savulaik šķita daudz spēcīgāka par kristiešiem, ticība galu galā uzvarēja. Pagājušajā gadsimtā pūķa spēks realizējās lielajās diktatūrās: nacismā un staļinismā. Tām bija liela vara, tās ielauzās teju katrā dzīves nostūrī. Taču, laikam ejot, abas šīs diktatūras aizgāja nebūtībā, bet ticība saglabājās.
Mūsdienās Sarkanais pūķis izpaužas materiālistiskās ideoloģijās, kuras nosaka, ka domāšana par Dievu un centieni ievērot Dieva baušļus ir pagātnes paliekas. Dzīvi ir vērts dzīvot vien sev, paņemot šajā īsajā dzīves brīdī visu, ko vien var. Un pretoties šai dominējošajai domāšanai šodien atkal šķiet teju neiespējami. Tomēr arī tagad nevajadzētu aizmirst vēstures mācības un atcerēties, ka Dievs ir stiprāks par pūķi un galu galā uzvarēs mīlestība, nevis egoisms, uzsvēra nuncijs.
Aglonas Dievmātes svētbildes kopijas nogāšanos skaidro dažādi
Šogad Aglonas svētkos neiztika bez starpgadījuma. Ceturtdien, 14. augustā, procesijas laikā no postamenta nogāzās Aglonas Dievmātes svētbildes kopija, gūstot nelielus bojājumus -- ieplaisāja tās stikls, kas drīz vien tika nomainīts. Svētbildes nesēji incidenta laikā guva tikai nelielus sasitumus.
Sabiedrības viedoklis par Aglonas Dievmātes svētbildes kopijas nokrišanu no postamenta procesijas laikā ir dažāds — no satraukuma un dramatizētiem komentāriem līdz mierinošiem un teoloģiski pozitīviem vērtējumiem.
Bija tādi, kas saistībā ar notikušo izteicās, ka tā ir “slikta zīme”. Bija arī tādi, kas savos komentāros gāja vēl tālāk un pauda neapmierinātību ar augsta ranga katoļu garīdzniecības pārstāvju rīcību, mēģinot iztapt valstī valdošajai elitei.
Savukārt bazilikas prāvests Juris Skutelis šo incidentu nodēvēja par brīnumu, jo sekas varēja būt daudz traģiskākas. Taču nokritusī svētbildes kopija cieta nesdaudz, bet nesēji guva vien nelielus sasitumus.
Aplūkot Aglonas Dievmātes svētbildes ir viens no svētceļojumu mērķiem, dodoties uz Aglonu. Pēc katoļu baznīcas ziņām, svētceļojumi uz Aglonu sākušies 18. gadsimtā. Aglonas bazilikas mājaslapa vēsta, ka Dievmātes svētgleznu uz Aglonu, visticamāk, atveduši dominikāņu mūki savas darbības sākumā. Dokumentētas atsauces par gleznas atrašanos Aglonā ir no 1770. gada Aglonas klostera inventāra apraksta. Aglonas Dievmātes svētglezna ir gleznota 17. gadsimta beigās pēc Traķu (Lietuva) svētgleznas parauga, abas gleznas ir ļoti līdzīgas, bet autors nav zināms.
Aglonas Dievmātes svētgleznai tiek piedēvētas brīnumdarītājas spējas -- šeit ir uzklausītas daudzas lūgšanas, notikušas daudzas dziedināšanas, saņemtas daudzas žēlastības.
Metropolīts norādīja uz demogrāfijas krīzi un kļūmēm valsts politikā
Katoļu arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs Aglonā Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas vigīlijas dievkalpojumā pievērsās mūsdienu nedrošajai situācijai un demogrāfijas krīzei, saskatot kļūmes arī valsts politikā.
Stankevičs norādīja, ka Latvijas pilsoņus māc nedrošība par nākotni. Par šo nedrošību liecinot gan jauniešu pašnāvības, gan bailes uzņemties tādas ilglaicīgas saistības kā laulība, dzīvības tālāknodošana un ģimenes veidošana.
Garīdznieka traktējumā, viens no atslēgas vārdiem, runājot par ģimeni, varētu būt vienkāršība: “Vienkārša ģimene, kurā ir tēvs, māte un bērni. Vienkārša, nevis sarežģīta, kurā sajucis sievu vai vīru skaits, kurā vairs nevar saskaitīt, kurš bērns kuram ģimenes salikumam pieder, vai arī kurā vairs nevar atšķirt, kurš ir tēvs un kura ir māte.”
No tā, vai ģimene tiks stiprināta, pēc garīdznieka domām, ir atkarīga Latvijas nākotne: “Valsts pienākums ir nodrošināt ikvienam mūsu sabiedrības loceklim viņa personības vispusīgas attīstības un uzplaukuma iespēju gan fiziski, gan mentāli, gan garīgi. Tas nozīmē sniegt atbalstu dažādām programmām un iniciatīvām, kas sagatavo cilvēku ģimenes dzīvei un palīdz ieņemt un audzināt bērnus."
Pēc garīdznieka domām, Latvijas demogrāfiskie rādītāji liecina, ka mūsu valsts pamatuzstādījumos -- izglītībā, politikā, kultūrā -- ir iezagušās kļūmes un tur ir vajadzīgas korekcijas.
Aglonas svētkus apmeklēja arī augstas valsts amatpersonas
Atsaucoties baznīcas aicinājumam, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus apmeklēja arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, premjere Evika Siliņa, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, bijušais prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi, Saeimas deputāti, Latgales pašvaldību vadītāji, citas augstas valsts amatpersonas.
Sabiedrības reakcija uz to, ka Aglonas svētkos piedalās valsts augstākās amatpersonas, arī ir atšķirīga. Vieni augsto viesu ierašanos Aglonas svētkos vērtē pozitīvi, kā cieņas apliecinājumu baznīcai un ticīgajiem, citi ir visai skeptiski. Kāda sieviete sociālajos tīklos pat ironizējusi, ka diez vai sēdēšana krēslos tuvāk baznīcai sekmēšot valdošajai elitei labāku grēku atlaišanu.
Vērtējot aizvadītos Aglonas svētkus no dažādu starpgadījumu viedokļa, Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka tie pagājuši bez būtiskiem starpgadījumiem.
Komentāri