Robežsargi katru dienu apsargā mūsu valsts robežu šajos sarežģītajos pasaules ģeopolitiskajos apstākļos. Nelegālo migrantu plūsma pār robežu turpinās, tie paliek agresīvāki un spriedze aug. Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kinoloģijas nodaļas priekšnieks majors Jānis Želvis un viņa kolēģi pastāstīja laikrakstam “Latgales Laiks” par kinologu pienesumu robežas sargāšanā un valsts drošībā kopumā, kā arī to, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies situācija uz valsts robežas.
Jūlija beigās Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē tika saņemti 4 beļģu aitu suņi -- Robežas Sargs Paco, Robežas sargs Paiks, Robežas sargs Patra, Robežas sargs Pumba. Viņi būs gan draugi saviem saimniekiem, gan īsti drošības sargi, strādājot kopā ar kinologu. Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes kinoloģijas nodaļas priekšnieks Jānis Želvis savus amata pienākumus pilda jau 27 gadus. Šo gadu laikā attīstījušās modernās tehnoloģijas, mainījusies ģeopolitiskā situācija, ir jauni izaicinājumi. Kinoloģijas nodaļas pienesums valsts drošībā paliek arvien lielāks, pievienotā vērtība, ko sniedz kinologs, neskatoties uz tehnoloģiskajiem risinājumiem, kamerām, žogiem, ir tas, ka darbinieks ar suni ne tikai piefiksē pārkāpumus, bet arī dzen pēdas un aiztur likumpārkāpējus. Jāatzīst ka nelegālo migrantu plūsma joprojām ir liela.
J. Želvis: „Paldies Dievam, ka ir žogs uz robežas, paldies, ka politiķi lēmuši par šādu risinājumu. Žogs ir neatsverama valsts robežas apsardzības sastāvdaļa, mums izdodas vismaz 95% nelegālo migrantu aizturēt, noķert, kad tie pārkāpj robežu. Nelegālo migrantu profils ir dažāds, viņi pārvietojās gan pa vienam, gan grupās, Latvijas svētku dienās ir vairāk pārkāpumu mēģinājumu, likumpārkāpēju uzvedību ietekmē arī laikapstākļi. Mēs cīnāmies ar sekām, kas izriet no mūsu kaimiņvalsts politiskās nostājas un režīma, nelegālo migrantu plūsma ir organizēta, un izskatās kā bizness. Mēs izdarīsim visu, lai tas sliktais paliek žoga otrajā pusē. Esam devuši zvērestu un mums tas jāpilda. Pēdējā laikā ir bijuši vairāki uzbrukumi robežsargiem, nelegālie migranti ir mēģinājuši atņemt ieroci, uzbrukuši suņiem, bet mūsu darbinieki ir profesionāļi, gan dāmas, gan kungi. Asās situācijās jāreaģē ātri, jāpieņem lēmumi.”
Jānis Moisejenoks strādā Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Šķaunes robežapsardzības nodaļā par inspektoru kinologu. Viņš robežsardzei veltījis 28 gadus, visu šo laiku strādājot ar suņiem, audzinot tos, un jaunais kucēns ir astotais audzēknis dienesta laikā. Jānis atzīst, ka gadu gaitā uzkrātā pieredze palīdz, pats pirmais kucēns tika pārņemts no obligātā dienesta, viņam bija sarežģīts raksturs un ar audzināšanu klājās grūti. Kad Jānim piešķīra pirmo savu kucēnu, vācu aitu suni, sajūtas bija pavisam citādākas, jo, audzinot kucēnu no mazotnes, kinologam ir iespēja veiksmīgāk to apmācīt, pielietojot visas savas zināšanas.
“Tagad man ir beļģu aitu suns, tas ir mans otrais beļģis. Pirmais, diemžēl, traģiski gāja bojā septiņu gadu vecumā. Man šī šķirne ļoti iepatikās, vēlētos labāk ar beļģiem strādāt, viņi ir aktīvāki, ir daudz interesantāk. Man ir pāri piecdesmit, esmu pagarinājis dienestu un, iespējams, nenostrādāšu ar šo kucēnu līdz viņa dienesta beigām, bet es vēlos izaudzināt labu suni, ko vēlāk savā aprūpē varēs pārņemt kāds jauns kinologs, kuram būs vieglāk mācīties un strādāt ar labi sagatavotu, pieredzējušu suni. Kinologa darbs ir interesants un tajā pašā laikā bīstams. Lielākā migrantu grupa, ko esam aizturējuši ar manu iepriekšējo beļģu aitu suni, bija 30 personas. Bija gadījums, kad naktī piecu cilvēku grupa mēģināja aizlavīties, bet kopā ar suni spējām tos apturēt. Viņi mēģināja mukt, palaidu suni uz apriešanu, bet viņš, panākot pirmo, saņēma spērienu ar kāju un aizstāvoties ieķērās migranta ķermenī. Pirmo aizturējuši, skrējām pakaļ nākamajam, tā pa vienam saķērām un aizturējām visus piecus. Suns arī bija prātīgs, pēc pirmās reizes saprata, ka viņam var iespert un bez riešanas uzreiz ķērās rokā vai kājā, lai varu cilvēku aizturēt. Migrantu grupas mēģina maskēt pēdas, lej 96% esenci, tas traumē robežsargu suņu deguna gļotādu, ir gadījumi, kad speciāli tiek sadauzīts stikls, lai traumētu suņa ķepas, bārsta piparus, veic dažādus pretdarbības pasākumus, lai traucētu mūsu palīgiem strādāt. Viņi zina -- ja strādās kinologs ar suni, viņi tiks aizturēti.”
Migranti pārvietojoties transportlīdzekļos, izdomā dažādus atjautīgus veidus, kā šķērsot robežu, slēpjas malkas grēdās piekabēs, atdarina dienestu trafarētos auto, ejot kājām, mēģina mānīt suņus šķērsojot ūdeņus, purvus, lai viņus būtu grūtāk izsekot.
Vadims Dembovskis savu karjeru sāka Ieslodzījumu vietu pārvaldē, tomēr jau pēc gada sāka strādāt Valsts robežsardzē. Tādējādi, kopš 2008. gada jau izaudzināti 3 kucēni un nupat saņemts ceturtais kucēns dienestam. Tagadējam darba partnerim – sunim, ir 12 gadi, ātri būs jādodas pensijā. Dienesta suņiem nav noteiktas normas, cik ilgi tie var strādāt, tas atkarīgs no fiziskā stāvokļa un kā suns spēj pildīt dienesta uzdevumus. “Satiekot pirmo, otro suni, varbūt, ir izteikts uztraukums, tagad, zinot darba specifiku, viss norit mierīgi. Agrāk nezinājām, kur brauksim, kā mācīsimies, tagad sistēma ir mainījusies, mēs plānojam, kad un uz kādiem kursiem doties, kur atstāt otru suni, ja gan vecais suns, gan mazais kucēns vienlaikus dzīvo ar kinologu. Manam pirmajam sunim bija īpašas spējas meklēt cilvēkus, suns nevar darīt visu izcili, suņi ir dažādi, ar kucēnu jāapietas kā ar bērnu – jāiepazīstina ar pasauli.”
Daugavpils pārvaldes robežsargiem mācību laikā Rēzeknē bija iespēja apskatīt mazos kucēnus, jau tur kinologi noskatīja savus favorītus un tad gaidīja, kuri kucēni nonāks pie viņiem.
Artūrs Bezins: “Visi suņi tika testēti, vai der dienestam, pēc tam bija iespēja izvēlēties savu favorītu. Suņi kardināli neatšķiras, rakstura iezīmes ir līdzīgas. Man Pumba ir trešais kucēns, dienestu sāku 2008. gadā un darbojos ar beļģu aitu suņiem. Pirmo suni pārņēmu no cita kinologa, tāpēc bija arī sarežģīti brīži – suns bija pieradis pie sava ritma, satraucies skraidīja mašīnā, nevarēja nomierināties un atpūsties braucienos. Tāpēc parādīt kucēnam pasauli ir mūsu lielākā atbildība, viss, ko mazam kucēnam parādīsim, būs tas, ko redzēsim nākotnē. Treniņi, kā uzvesties uz kāpnēm, pagrabā, tumšās telpās, veikalos, automašīnā, -- ir jāiemāca knifi, kā konkrētā vietā jāuzvedas, kā jāreaģē, sunim jāsaprot, kur jāstrādā, kur jāatpūšas.”
Pirms kucēni sāk pildīt dienesta pienākumus, tos testē, skatot dažādus kritērijus, piemēram, oža, maņa, bailīgums. Mācību laikā jāizskata dažādas situācijas, kas varētu notikt reālajā dzīvē. Kinologi atzīst, ka daudz sadarbojas un mācās no citu valstu kolēģiem. J. Želvis pieticīgi teic, ka robežsargiem nav izvēles, viņi ir pirmajā līnijā un jau sen izvēlējušies savu ceļu. Vēl pirms desmit gadiem mācībās tika izspēlēti iespējamie scenāriji ar notikumiem uz robežas – uzbrukumi, nelegālie migranti, mācību pēdas, bet tagad šāda veida situācijas ir robežsargu ikdiena. Varētu teikt, ka uzbrukumi robežsargiem uz robežas nav plānoti, nelegālie migranti mēģina robežsargus iebiedēt, vicinot nūjas, metot akmeņus, spļaujot. Tas jau robežsargus neiebiedē, darbinieki ir psiholoģiski noturīgi un nereaģē uz provokācijām.
Komentāri