Braucot pa Latviju un Latgali, daudzviet joprojām skatam paveras nenovākti labības lauki. Dažviet lietus un vējš graudaugus pieplacinājis zemei, citviet kvieši un rudzi joprojām mirkst ūdenī, bet dažviet stiebri ir samelnējuši un graudi izbiruši. Pēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas datiem, lauksaimnieku kopējie zaudējumi tiek lēsti gandrīz simts miljonu eiro apmērā. Līdz šim apcirkņos sabirusi labi ja puse no plānotās ražas.
Laikapstākļi izšķir visu
Visā vainojami ārkārtīgi sliktie laikapstākļi -- vispirms pavasara salnas, pēcāk -- spēcīgās lietavas, turklāt lietus, lai arī ar nelieliem pārtraukumiem, līst līdz pat šai dienai. Sākotnēji ražas zudumi tika lēsti 30 miljonu eiro, pēc tam -- 60 miljonu eiro apmērā, un tagad, šķiet, tie pārsniegs 100 miljonus eiro.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka šī gada maijā un jūnijā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza mēneša normu, appludinot lauksaimniecības zemes Latvijas centrālajā daļā un Austrumlatvijā.
Tuvākajā laikā stabili, labvēlīgi laika apstākļi ražas novākšanai nav gaidāmi -- brīžiem lietus, brīžiem apmācies laiks, brīžiem saule. Šādā situācijā nav iespējams noskaņoties efektīvam darbam. Tomēr augusta otrajā pusē, dienās, kad uzspīdēja saule un zeme nedaudz apžuva, lauksaimnieki izbrauca tīrumos, lai saglābtu vismaz daļu ražas, kas nepastāvīgajos laikapstākļos jau ir daļēji cietusi un var tikt pilnībā iznīcināta.
Tomēr ierastā labības pļaujas duna, kad tīrumos tehnika rūca no agra rīta līdz krēslai, šosezon nebija dzirdama. Zeme ir caurcaurēm izmirkusi, tāpēc iebraukt ar tehniku -- kombainiem un traktoriem -- dažos tīrumos nav iespējams, jo tie daudzviet iestieg dubļos.
Šajā laikā labības pļauja parasti beidzas, un graudi no kombainu bunkuriem nonāk kaltēs vai glabātuvēs. Nu jau ir pienācis septembris, bet labības lauki vēl nav novākti.
Biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre intervijā medijiem teica, ka līdz augusta vidum Zemgalē bija novākti tikai aptuveni 30% ražas, bet pārējā Latvijā -- aptuveni 20%. Pašlaik -- nedaudz vairāk, jo lietus joprojām nerimst.
M. Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka ir bijuši gadi, kad līdz šim laikam Zemgalē bija novākta visa labība: "Situācija mainās katru dienu. Ir vietas, kur ražu vispār nebūs iespējams novākt, jo tā joprojām ir ūdenī. Problēma ir ne tikai ar graudu rezervēm, bet arī lopkopībā, jo ir grūtības ar lopbarības sagādi. Precīzu zaudējumu apmēru varēs aprēķināt tikai oktobrī."
Tikpat pesimistisks ir arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Līst lietus, no rītiem ir rasa, tāpēc graudos ir pārāk daudz mitruma. Ja tos novāks, kaltēšanas izmaksas būs augstas. Graudu kvalitāte ir slikta, un tas nozīmē, ka nav pārtikas graudu, tikai lopbarības graudi, kuru cena ir zemāka. Runājot par dārzeņu sektoru, aktuāls ir jautājums, kā viss izaudzētais uzglabāsies?”
Cieš arī otrā maize
Artūrs Eriņš saimnieko Rēzeknes novada zemnieku saimniecībā "Pumpuri", kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu un graudkopību, apsaimniekojot aptuveni 200 hektārus. Pēdējos divos gados, kad vasaras bijušas gana sausas, kartupeļu raža bijusi laba. Taču šogad biežo lietavu dēļ situācija ir daudz bēdīgāka. Iepriekšējos gados ap Līgo bieži vien jau varēja baudīt pašu audzētos jaunos kartupeļus. Šogad situācija krasi atšķiras. Kartupeļu stādīšana saimniecībā tika uzsākta aprīlī, bet pabeigta tīrumu sausākajās daļās vien jūnija beigās: „Biežo lietavu rezultātā stādījumus nav bijis iespējas ne atvagot, ne nomiglot. Rezultātā ir cietušas teju visas saimniecībā audzējamās kultūras, bet visvairāk – kartupeļi. Gan no mitruma, gan grauzējiem ir cietuši arī kāposti. Aprīlī stādītajiem kartupeļiem laksti jau pūst nost. Kopumā kartupeļu ražas zudumi saimniecībā šogad varētu būt līdz pat 70–80%. Daļa novāktās ražas varētu iet bojā arī glabāšanas laikā," prognozēja Artūrs.
ZS "Pumpuri" nodarbojas arī ar graudu audzēšanu, bet arī šajā jomā situācija nav diez ko spīdoša.
"No apsēšanai ar vasarājiem paredzētajiem, uzartajiem un sējai sagatavotajiem 100 hektāriem zemes apsēti tikai 40, jo tehnika nevarēja tikt uz lauka. Daudziem no tiem, kas laukus paspēja apsēt, biežo lietavu rezultātā daudz kas ir izslīcis," pastāstīja zemnieks.
Tā kā tehnika nevar tikt uz lauka ne samēslot, ne nomiglot sējumus, rezultātā attīstās nezāles, kas nomāc ražu. Vārdu sakot, veidojas apburtais loks, kur viena problēma rada citu vai vairākas vienlaikus.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, lietavu postījumos cietuši 49 392 hektāri kultūraugu, savukārt neapsētas platības veido 6027 hektārus. Visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji. Zaudējumi tiek lēsti 43,686 miljonu eiro apmērā.
Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk – ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.
Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmēja arī lopkopību, apgrūtinot ganīšanu. Lielākā daļa saimniecību vēl nav sākušas skābbarības sagatavošanu.
Ļauj visam iet savu gaitu
Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta saimniecības „Tālskati” īpašnieks Nikolajs Butorins ir izmisumā. Viņa saimniecībā ir aptuveni 30 slaucamas govis. Pļaušanai bija atvēlēti aptuveni 100 hektāri.
Vasaras sākumā, neriskējot, N. Butorins nolēma pļaut vien 5 hektārus dienā, bet tad sākās lietavas, sapūdējot gandrīz 20 hektārus pļaujamo platību. Augusta beigās Nikolajs nopļāva vēl 7 hektārus, pat paspēja sienu savālot, lai pēcāk sapresētu ruļļos, bet lietus atkal liedza pabeigt darbu. Rezultātā zemniekam izdevās sagatavot tikai trešdaļu no nepieciešamā lopbarības -- siena un skābsiena -- apjoma: „Nezinu, ar ko ziemā barošu lopus. Esmu šokā un apjucis! Visos saimniekošanas gados nekad neesmu bijis šādā situācijā. Bezjēdzīgā darba dēļ nolaižas rokas. Tā kā nav manos spēkos kaut ko mainīt uz labo pusi, ļauju visam iet savu gaitu -- kā būs, tā būs!”
Nikolajs nav vienīgais, kuru piemeklējusi nelaime. Viņš pastāstīja, ka kaimiņš nevar nokult graudus, jo nav iespējams iebraukt ar kombainu izmirkušajā laukā.
"Man ir tāda pati problēma kā viņam. Drošības labad uz lauka jābrauc ar diviem traktoriem, lai varētu izvilkt, ja viens iegrimst dubļos," sacīja zemnieks.
Nikolaja brālis Anatolijs, kura īpašums arī saucas "Tālskati", bet atrodas Laucesas pagastā, ir noskaņots optimistiskāk: "Arī man ir ievērojami zaudējumi, tur neko nevar darīt. Pushektārs kartupeļu ir sapuvis, tur stāv ūdens un peld kaijas. Man izdevās nopļaut sienu un pat satīt ruļļos, bet nepaspēju laikus aizvest no lauka, tāpēc arī tie peld. Tā vairs nebūs kvalitatīva lopbarība, bet kaut kāds surogāts. Žēl, ka paliku bez vērtīgākā siena, kas nopļauts pirms Līgo svētkiem. Tādējādi zaudēju 50 hektārus zāles."
Kopumā Anatolijs ziemai sagatavo aptuveni 3 tūkstošus ruļļu, pašlaik viņam ir aptuveni 2 tūkstoši -- šī apjoma govīm pietiks, un, neskatoties uz zaudējumiem, zemnieks ir pārliecināts, ka tiks galā ar situāciju: "Ja izmaksās kompensāciju, paldies, bet, ja nē, tad nē. Gan izdzīvosim..."
Galvenais ir strādāt
Situācija ir tik sarežģīta, ka pat Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja cietušās saimniecības. Viņš runāja ne tikai par finansiālu palīdzību lauksaimniekiem, bet arī par to, lai amatpersonas netraucē viņiem strādāt, jo zemniekus kontrolē neskaitāmas iestādes, pieprasot daudz atļauju, pārskatu un neiedomājamu skaitu citu dokumentu. Lauksaimniekiem nav tam laika -- viņiem nepieciešams kaut nedaudz atpūsties.
Ministru kabinets izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojumu par šīs vasaras postošo lietavu un plūdu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības nozari un nolēma līdz šā gada 4. novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
Zemkopības ministrijā akcentēja, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus Lauku atbalsta dienestā, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.
Biedrība "Zemnieku saeima" uzsver, ka valsts atbalstam nozarei jābūt ar konkrētiem risinājumiem.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norādīja: "Mēs izprotam situāciju ar valsts budžetu, tāpēc uzskatām, ka papildu Zemkopības ministrijas iesaistei arī Latvijas Republikas Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Ārlietu ministrijai ir daudz aktīvāk jāiesaistās, lai mūsu lauksaimnieki saņemtu atbalstu no Eiropas Savienības budžeta, tādējādi kompensējot šī gada zaudējumus nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ."
ZM ir arī iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no Eiropas Savienības budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.
Juris Lazdiņš informēja, ka nelabvēlīgie laika apstākļi jau trešo gadu pēc kārtas būtiski ietekmē nozari, vienlaikus arī viennozīmīgi apdraudot daudzu saimniecību dzīvotspēju.
Komentāri