Vairāk nekā tūkstotis cilvēku sestdien, 6. septembrī, pulcējās Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa”, lai runātu ar juristiem un pieteiktos obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atgūšanai. Iespēja atgūt pārmaksātos līdzekļus ir reāla, saka juristi.
Kas ir OIK?
Šis stāsts sākās 2005. gadā, kad katrs mājokļa īpašnieks vai īrnieks sāka maksāt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) savos elektrības rēķinos. Turklāt tā nebija niecīga summa, bet gan aptuveni 20–35% no ikmēneša rēķina. Kas tad ir OIK? lvportals.lv pirms deviņiem gadiem sniedza skaidrojumu: „Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (pirms tam – AS "Latvenergo"). Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Šīs publiskā tirgotāja izmaksas savukārt sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.”
2017. gadā Eiropas Komisija to atzina par prettiesisku, norādot, ka ar nelikumīgu valsts atbalstu šaurai elektroenerģijas ražotāju grupai pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkts. Atzinums, ka prasība ikvienam elektroenerģijas lietotājam Latvijā maksāt OIK bijusi prettiesiska, izriet arī no 2019. gada 10. janvāra Saeimas paziņojuma, kurā Ekonomikas ministrija tika aicināta "izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķu personu interešu atbalstu vērstu režīmu", teikts paziņojumā. OIK shēmu par pretēju sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem atzinusi arī Parlamentārās izmeklēšanas komisija OIK lietā. Tomēr tas viss nedeva vēlamo rezultātu un prettiesiskā OIK shēma ar Saeimas lēmumu tika pārtraukta vien 2023. gada 1. janvārī. Līdz ar to šajos gados mēs esam samaksājām iespaidīgu summu.
Pašlaik daudzi Latvijas juristi apgalvo, ka šie maksājumi bija prettiesiski, un ir gatavi palīdzēt iedzīvotājiem atgūt pārmaksātos līdzekļus. Summa ir gana iespaidīga – gandrīz 2 miljardi eiro.
Daugavpilī -- rinda
Protams, tēma par iespējamo pārmaksāto līdzekļu atgūšanu izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. Tūkstošiem cilvēku atbalstīja juristus un piekrita piedalīties kolektīvajā prasībā. "Šajā situācijā ir svarīgi saprast, ka 10–15 cilvēkiem, pat pieredzējušiem juristiem, tas diez vai izdosies. Bet, ja mēs apvienosimies un savāksim 50 tūkstošus parakstu, tad mums ir reāla iespēja uzvarēt šajā lietā," sacīja Artis Stucka, juridiskā biroja Tiesiskums.lv pārstāvis, zvērināts advokāts un tiesību zinātņu doktors.
Un Daugavpils iedzīvotāji parādīja, ka ir gatavi spert šo soli. Noteiktajā dienā pie kultūras centra „Vārpa” sapulcējās liels skaits pilsētas un Augšdaugavas novada iedzīvotāju, kuri bija speciāli ieradušies no dažādiem pagastiem, lai parakstītu pieteikumu par pārmaksāto līdzekļu atmaksu.
"Mēs esam pārmaksājuši lielu naudu, un, ja ir iespēja to atgūt, mēs piedalīsimies šajā kolektīvajā prasībā", "Mēs parādīsim savai valstij, ka esam gatavi cīnīties par savām tiesībām, mēs vairs neļausim sevi mānīt", "Paši saņem milzīgu naudu, bet mums atņem pēdējos grašus." Tie ir tikai daži komentāri, ko tajā dienā teica cilvēki, kas bija ieradušies. Un, acīmredzot, viņi ir apņēmības pilni. Protams, iedzīvotājiem ir sakrājies daudz jautājumu, un viņiem bija iespēja saņemt uz tiem atbildes, jo pilsētā bija ieradies arī jurists Artis Stucka, kurš gandrīz divas stundas atbildēja satrauktajiem un diezgan agresīvi noskaņotajiem Latgales iedzīvotājiem.
"Mēs ieradāmies Daugavpilī, lai pastāstītu par iedzīvotāju iespējām atgūt 18 gados pārmaksāto naudu, ko maksājām elektrības rēķinos. Šie maksājumi bija atkarīgi no OIK. Mēs maksājām par vēju, par sauli, vārdu sakot, par "zaļo" enerģiju, bet patiesībā mūsu nauda tika izmantota gāzes apmaksai, kas nebija paredzēts. Un mēs, juristi, esam gatavi to pierādīt," paziņoja A. Stucka.
Izredzes -- 50 pret 50
Neviens nav gatavs sniegt 100% garantiju. Process ir diezgan sarežģīts, taču juristi ir pārliecināti, ka iedzīvotājiem ir labas iespējas atgūt pārmaksāto naudu. Viņi apgalvo, ka izredzes ir 50 pret 50. Taču šim nolūkam ir svarīgi savākt 50 tūkstošus parakstu.
Par kādām summām ir runa? “Saskaņā ar aprēķiniem, persona, kas visu laiku dzīvoja trīsistabu dzīvoklī un maksāja par elektrību, var pretendēt uz aptuveni divu tūkstošu eiro kompensāciju. Ja persona dzīvoja vienistabas dzīvoklī, pensionārs, tad viņš var saņemt kompensāciju 500 līdz 700 eiro apmērā. Un arī tā ir diezgan liela nauda,” saka juristi. Patiesi -- mūsu iedzīvotājiem tā ir diezgan solīda naudas summa. Un atkal jautājums: juristi strādā, turklāt strādā aktīvi, viņi ir gatavi tiesvedībai, bet kas maksās par viņu pakalpojumiem? Iedzīvotāji ir noraizējušies, vai nebūs tā, ka viņi uzvarēs lietā, bet visa atgūtā nauda tiks novirzīta juristu pakalpojumu apmaksai, jo īpaši tāpēc, ka šajā lietā iesaistījušies ļoti slaveni advokāti, tostarp Saulvedis Vārpiņš un Guna Kaminska. Artusa Stucka atbilde bija pavisam vienkārša: „Biedrības maksimālā atlīdzība par OIK pamatprasījuma atgūšanu ir 20%, kuru tā saņems tikai veiksmīgi atgūta OIK gadījumā. Ja mums neizdosies sasniegt vēlamo rezultātu, tad par mūsu pakalpojumiem nebūs jāmaksā, mēs visus savus izdevumus segsim no savas kabatas."
Kas mūs sagaida turpmāk?
Labi. Iedomāsimies, ka mēs jau esam savākuši 50 tūkstošus parakstu. Kas mūs sagaida turpmāk? Juristi nosūtīs informācijas pieprasījumu. Ir jāzina konkrētāk, cik daudz cilvēki ir pārmaksājuši. Summa -- 1,9 miljardi -- ir tikai aplēse. Saņemot šo informāciju, juristi uzzinās prasījuma summu. Pēc tam viņi vērsīsies Saeimā ar priekšlikumu par šīs situācijas miermīlīgu noregulējumu. Un tad viss būs atkarīgs no valsts lēmuma. Ja tā atteiksies no mierizlīguma, Tiesiskums.lv pārstāvji vērsīsies tiesā. Un tad šī lieta var vilkties vairākus gadus. Taču, kā apliecina juristi, 80% šādu gadījumu valdības amatpersonas izvēlas lietu nevirzīt tiesā. Tomēr šis scenārijs nebiedē ierosinātājus, viņi ir gatavi iet līdz galam un meklēt taisnību tiesas ceļā. Patiesībā, kā ziņo portāls rus.lsm.lv, Latvijā šādu precedentu nav bijis, ko nevar teikt par kaimiņvalsti Lietuvu, kur pagājušajā gadā valsts iedzīvotāji kolektīvā prasībā par elektroenerģijas pārmaksu no valsts piedzina 160 miljonus eiro.
Ministri atbalsta juristu aktivitātes
Par to nesen informēja portāls nra.lv. Žurnālisti paziņoja, ka tuvākajā laikā ekonomikas ministrs Viktors Valainis plāno tikties ar Tiesiskums.lv pārstāvjiem, lai apspriestu situāciju ar OIK un kolektīvo prasību. Turklāt gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis, gan klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pauž atbalstu elektrības lietotāju maksātās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) daļas atprasīšanai.
nra.lv žurnālisti vaicāja V. Valainim, kā iedzīvotājiem pareizāk rīkoties un kādas sekas iestāsies nodokļu maksātājiem, ja tiesa pieņems iesniedzējiem pozitīvu lēmumu un valstij būs jāatmaksā OIK elektrības lietotājiem: “Jau esmu runājis ar šīs iniciatīvas dažiem autoriem un arī esmu plānojis organizēt sanāksmi ar šīs iniciatīvas pārstāvjiem. Mums ir redzama arī citu valstu pieredze. Ir iespējams iepazīties gan ar manu, gan ar ZZS viedokli, kuri daudz neatšķiras no šīs iniciatīvas autoru paustā. Mēs esam veidojuši gan atsevišķas izmeklēšanas komisijas, gan nākuši klajā ar saviem individuāliem viedokļiem par to, cik šī OIK sistēma ir bijusi netaisnīga, ka esam bijuši spiesti maksāt maksājumus, kuri neiztur nekādu kritiku, esam piefinansējuši atsevišķu uzņēmēju biznesa projektus. Manā ieskatā šeit ir vieta diskusijai. Varbūt ir iespēja panākt arī kaut kādas pretimnākšanas. Katrā ziņā es no savas puses šīs iniciatīvas autorus viennozīmīgi atbalstu. Viņu izvēlētais ceļš ir jauna pieredze Latvijai. Man būtu interesanti satikties ar viņiem un saprast, kādi tad būtu tie apmēri un kas ir tas, uz ko viņi šajā brīdī ir nofokusējušies.”
Ne visi varēja ierasties
Šoreiz ne visi, kas vēlējās, ieradās Daugavpilī, ne visiem bija iespēja to izdarīt norādītajā sestdienā. Vieni strādāja, citiem bija veselības problēmas. Tomēr cilvēki vēlas iesaistīties kolektīvajā prasībā. Tāpēc laikraksta "Latgales Laiks" lasītājus uztrauca jautājums: vai to ir iespējams izdarīt šodien, kad pilsētā nav speciālistu? Jā, ir iespējams! Aizpildīt pieteikumu var elektroniski vietnē tiesiskums.lv, taču, lai to izdarītu, ir nepieciešama Smatr ID vai elektroniskais paraksts. Juristi saprot, ka ne visiem ir šāda iespēja, un, ņemot vērā lielo gribētāju skaitu, viņi plāno tuvākajā laikā atkal apmeklēt Daugavpili. Un šajā gadījumā mēs noteikti informēsim savus lasītājus par vietu un laiku. Tikmēr vēlamies atgādināt, ka nevajadzētu atlikt pieteikšanos, jo to var izdarīt tikai līdz 1. oktobrim.
Komentāri