Augšdaugavas novada Salienas pagasta Salienas ciema Kultūras namā strādā bibliotekāre Jeļena Požarska -- savas jomas speciāliste, kurai ir bagātīgas zināšanas un prasmes arī citās radošās izpausmēs, kas viņas darbā, varbūt, nav tik svarīgas.
Grāmatas visiem
Jeļena par bibliotekāri strādā tikai piecus gadus, taču šis periods, pēc viņas teiktā, ir bagāts ļoti svarīgiem notikumiem: "Es šeit ierados laikā, kad bija jāpāriet no ierastās dokumentu šķirošanas un birokrātijas uz digitālajām un datortehnoloģijām. Šo darbu uzsāka iepriekšējā bibliotekāre, un man tas bija jāpabeidz."
Pašlaik bibliotēkā ir aptuveni 200 aktīvi lasītāji -- tie, kas regulāri lasa grāmatas un periodiskos izdevumus. Bibliotēkā ir vairāk nekā pieci tūkstoši grāmatu. Salienas un Vecsalienas pagasts ir apvienoti vienā struktūrā, un šāds iedzīvotāju skaits, kas paaugstina savu intelektuālo un zināšanu līmeni, šejienei ir gana liels.
Salienas bibliotēkā pieejamas visu žanru grāmatas, tāpēc nav pārsteigums, ka tās lasītāju pulkā ir Daugavpils, citu Latvijas pilsētu un pat Rīgas iedzīvotāji. Dažkārt cilvēki nevar atrast interesējošos izdevumus citās valsts bibliotēkās, bet Salienā tie ir.
Tāpēc Jeļenai bieži vien ir jāiejūtas ekspeditores lomā, lai lasītāju, tostarp bērnu, pasūtītās grāmatas piegādātu viņu dzīvesvietā – no sava pagasta uz citiem un otrādi: “Esmu kā Ziemassvētku vecītis, kas pastāvīgi ceļo pa mūsu novadu ar grāmatu maisu plecos.”
Lasītājiem tiek piedāvātas grāmatas četrās valodās: latviešu, latgaliešu, krievu un angļu. Izdevumu tēmas ir ļoti dažādas – no bērnu literatūras līdz detektīvromāniem un klasikai, lai gan klasika, ņemot vērā mūslaiku specifiku, nav īpaši pieprasīta. Cilvēki dod priekšroku romāniem par mīlestību un ģimenes attiecībām. Jeļena uzskata, ka šāda lasāmviela nebūt nav vieglprātīga, jo tā atspoguļo mūsu ikdienas dzīvi. Bet, pats galvenais, ka bibliotēkā ir grāmatas visu vecumu cilvēkiem. Daži iedzīvotāji, kas agrāk lasīja tikai krievu valodā, tagad lūdz izdevumus latviešu valodā.
Arvien biežāk uz bibliotēku nāk bērni un atzīstas, ka viņiem ir apnicis internets, tāpēc gribas paturēt rokās īstu bilžu grāmatu, kas smaržo pēc tipogrāfijas krāsas.
Nepatīk – nelasi
Runājot par lasītāju vēlmēm, Jeļena ir ļoti demokrātiska un saprotoša: "Ja pieaugušajam vai bērnam „neiet pie sirds” kāda konkrēta grāmata, nevajag to lasīt par varītēm, jo nebūs nekāda labuma. Pienāks laiks, un tiks izlasīta arī šī literatūra. Reizēm redzu, kā vecāki ārpusklases lasīšanas ietvaros piespiež savu bērnu lasīt noteiktu grāmatu, kas, viņuprāt, bērnam noteikti ir jāizlasa. Reizēm, vecākiem nezinot, piedāvāju citu grāmatu un redzu, kā bērnam uzreiz rodas par to interese."
Un vēl -- diezgan noderīgs bibliotekāres padoms saviem lasītājiem – „neiekrampēties” vienā grāmatā, ja tā grūti lasās, bet gan izvēlēties otru vai pat trešo: “Cilvēki bija pārsteigti: “Vai tad tā drīkst?” Es viņiem teicu: “Protams! Kāpēc mocīt sevi ar kaut ko, kas nepatīk?” Grāmatai ir jāaizskar sirds un dvēsele, tai ir jāaizrauj. Tai jāsagādā lasītājam prieks, nevis jākļūst par apgrūtinājumu. Īpaši bērnam.”
Radošā bibliotēka
Papildu bibliotekāres pienākumiem Jeļena daudz strādā pie dažādām tēmām veltītu svētku un citu pasākumu organizēšanas un noformēšanas.
Pēc pagasta iedzīvotāju iniciatīvas šī gada februārī viņa izveidoja pulciņu “Radošā bibliotēka”, kurā darbojas 12 dažāda vecuma dāmas. Vismaz reizi mēnesī šis radošais kolektīvs sapulcējas, nevis lai vienkārši pabūtu kopā, bet gan lai īstenotu savas idejas un plānus. Piemēram, Jeļenas vadībā pulciņa dalībnieces zīmēja vai izgatavoja piekariņus: „Nekad nevar zināt, kam var ienākt prātā interesanta ideja, kas pelnījusi ievērību. Un, ja mums ir pa spēkam to īstenot, mēs to darām.”
Lūk, arī tēma. Pasaulslavenais ornitologs Kārlis Grigulis ir dzimis Salienas pagastā, un viņa grāmatas par putniem ir bibliotēkā. Aprīlī, Putnu dienā, par godu savam slavenajam novadniekam, pulciņa dalībnieces pēc kārtas skaļi izlasīja vienu no viņa izdevumiem. Jeļena vada arī rubriku “Ievērojamu cilvēku dzīve”, kas veltīta interesantiem, aizrautīgiem un talantīgiem Salienas un Vecsalienas pagasta iedzīvotājiem: “Nereti mēs dzīvojam blakus šādiem cilvēkiem un neko par viņiem nezinām. Piemēram, kāds aizraujas ar adīšanu, rokdarbiem vai citu lietišķi dekoratīvās mākslas veidu, amatniecību, citi audzē puķes.” Bibliotekāre ir uzrakstījusi par daudziem šādiem cilvēkiem, kuru kļūst arvien vairāk. Nākotnē viņa plāno paplašināt šādu talantu ģeogrāfiju Augšdaugavas novadā.
Glezno…
Pārsteidzoši, ka bērnībā Jeļenai ne tikai nepatika zīmēt, bet, ja tas bija jādara skolas mācību programmā, viņai nekādi neizdevās sadraudzēties ar zīmuli un otu. Vēlāk Jeļenai nebija skolotāju, kas varētu pasniegt mākslas stundas, viņa nav beigusi nedz zīmēšanas kursus vai speciālu skolu, nemaz nerunājot par mākslas akadēmiju. Jeļena apguvusi šo mākslu pašmācības ceļā.
"Pēc 10. klases sāku gleznot savam priekam. Iedvesmas avots bija veca, noputējusi kārba ar otām un krāsām, ko ieraudzīju mājās," pastāstīja Jeļena.
Viņas galerijā ir desmitiem dažādu žanru gleznu – no klusās dabas līdz ainavām. Īpašu vērtību šiem darbiem piešķir to savdabīgums un košums. Jeļena nekopē neviena glezniecības meistara tehniku, bet gan glezno unikālā manierē, taču nevis ar noslieci uz primitīvismu, bet gan vairāk uz reālismu.
Protams, Jeļenas gleznas ir pelnījušas, lai tās redzētu cilvēki, ko viņa arī dara, organizējot daudzas izstādes, meistarklases pieaugušajiem un bērniem, kā arī piedaloties plenēros (gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas).
Jeļena vēl nedomā par savas radošās darbības komerciālo pusi, lai gan, kā man šķiet, viņas gleznas varētu rotāt daudzu mākslas cienītāju mājokļus, birojus, galerijas un pat kolekcijas.
Jeļenas Požarskas mīļākais gleznotājs ir franču mākslinieks Pjērs Ogists Renuārs. Varbūt līdzīgas glezniecības tehnikas dēļ? "Nav iespējams un nevajag pielūgt vienu meistaru, jo pasaulē ir daudz tikpat izcilu mākslinieku gan no renesanses, gan vēlākiem laikiem. Katram ir sava gleznošanas maniere, stils un amata noslēpumi," skaidro Jeļena.
…un raksta pasakas
Bibliotekāre sākusi rakstīt arī grāmatas -- pasakas bērniem. Neskatoties uz šī žanra šķietamo vieglumu, patiesībā tas ir ļoti sarežģīti, jo šo grāmatu lasītāji ir bērni, kuri nepazīst kompromisu, viņus nevar aizraut vai apmānīt ar haltūru.
Šī ir vēl viena Jeļenas Požarskas daudzo talantu šķautne, pēc viņas domām, tas apstiprina patiesību, ka katram cilvēkam ir spējas kādā jomā, varbūt viņš pat ir ģēnijs, bet nespēj to atklāt un parādīt, jo kautrējas vai baidās. Jeļena uzskata, ka šāds cilvēks ir arī viņas māte Aleksandra, kuru daba apveltījusi ar daudziem talantiem, taču mamma neuzdrošinās to atzīt pati sev.
Šķiet, ka Jeļenu, kura ir mantojusi šīs spējas, nenomāc aizspriedumi, viņa ir sabiedriskāka, tolerantāka un modernāka. Tāpēc viņas panākumi ir acīmredzami.
Jeļenas sarakstītās pasakas ir par labo, kas uzvar ļaunumu, kas mūsdienu bērnu literatūrā, kā arī medijos, ir liels retums, kas tiek uzskatīts par sava veida pagātnes palieku un anahronismu. Viņas pasaku varoņi ir dzīvnieki un putni. "Es iepazinos un sadraudzējos ar brīnišķīgu kundzi Sofiju Moli. Izlasījusi manus darbus, viņa atbalstīja un ieteica piedalīties pasaku grāmatas izdošanas projektā, ko es arī izdarīju. Viss izdevās, man tika piešķirts 500 eiro grants, un grāmata tagad ir izdošanas stadijā," sacīja Jeļena.
Ilustrācijas grāmatai, kas tiks izdota 100 eksemplāros, viņa zīmēja kopā ar meitu Darju. Jeļenas pasaku grāmatas dāvinās bibliotēkām, bērniem un viņai mīļiem cilvēkiem.
Prāts un erudīcija
Jeļena piedzima Salienā, šeit 2002. gadā absolvēja vidusskolu un tajā pašā gadā iestājās Daugavpils Universitātes Psiholoģijas un pirmsskolas izglītības pedagoģijas fakultātē. Viņa ir ieguvusi bakalaura grādu šajā specialitātē.
Vēlāk Jeļena devās uz Angliju, kur absolvēja koledžu. No „nulles līmeņa” angļu valodas zināšanās Jeļena paaugstināja to līdz Kembridžas Universitātes programmai, kur nokārtoja eksāmenu, ko apliecina diploms.
Atgriezusies mājās, viņa apprecējās, piedzima divi bērni: meitai Darjai nu jau ir piecpadsmit, bet dēlam Andrejam -- vienpadsmit gadi.
Jeļenas otrais vīrs ir pazīstams uzņēmējs un filantrops, bijušais novada domes deputāts Valērijs Hrapans, viņš atbalsta sievas hobijus un ir balsts it visā. Šī draudzīgā ģimene dzīvo Červonkā privātmājā, bet Jeļenas vecāki un brālis, lauksaimnieks Pjotrs -- Salienā.
Jeļena par savu laulību saka: "Mēs iepazināmies nejauši. Pēc kāda laika viņš mani apsveica dzimšanas dienā. Es atbildēju tikai pēc pusgada. Un tad viss sākās! Mani savaldzināja šī vīrieša prāts un erudīcija."
Dzīvojot Londonā, Jeļena strādāja pie pasaulslavenās modeles Natālijas Vodjanovas un daudz ceļoja. Pēcāk viņu nomainīja māte Aleksandra.
Jeļena nedomā par nākotnes plāniem, jo tie var mainīties atkarībā no apstākļiem. Viņa atzīst, ka cenšas uztvert dzīvi vieglāk, pārlieku nepieķeroties sīkumiem, jo tā jau tāpat ir gana sarežģīta. Varbūt tā arī ir pareizi?
Komentāri