Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu kļūst par kibernoziedznieku upuriem, un šīs krāpniecības sekas kļūst arvien smagākas. Ja 2024. gadā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi zaudēja 16 miljonus eiro, tad jau uz 2025. gada septembri zaudējumi sasnieguši 13 miljonus eiro, kas liecina, ka šis gads var kļūt vēl smagāks.
Mūsdienās, attīstoties tehnoloģijām, attīstās arī krāpniecība. Ķibernoziegumos ietilpst gan sistēmu uzlaušana, datu zādzība un šifrēšana, gan dažādas krāpšanas shēmas, kas piesaista cilvēkus ar viltus solījumiem. Ļoti bieži uzņēmumi saņem kompromitētus e-pastus ar viltotiem rēķiniem vai iedzīvotāji īsziņas ar saitēm, kas aizved uz viltus mājaslapām, kur tiek ievadīti bankas piekļuves dati. Rezultātā liela daļa līdzekļu nonāk organizētās noziedzības rokās. Nereti nauda tiek izmantota ne tikai algām, bet arī jaunas šifrēšanas programmatūras iegādei un infrastruktūras nostiprināšanai, kas padara izmeklēšanu vēl sarežģītāku.
Krāpnieku metodes kļūst arvien daudzveidīgākas. Populāras ir shēmas sociālajos tīklos, kur viltoti profili uzsāk saraksti ar cilvēkiem, vēlāk piedāvājot “izdevīgas investīcijas”, kas galu galā noved pie tūkstošu zaudēšanas. Bieži tiek izmantoti arī telefona zvani, kuros cilvēkus cenšas iebiedēt vai steigā panākt, lai tie atklāj piekļuves kodus saviem kontiem. Īpaši riskam pakļauti ir jaunieši, kuriem tiek piedāvāts pārdot vai atvērt bankas kontus, lai tādā veidā kļūtu par tā saucamajiem “naudas mūļiem”, nereti pat neapzinoties, ka tas var beigties ar kriminālatbildību.
Nav neviena, kurš būtu pilnībā pasargāts no kibernoziedzniekiem. Gan uzņēmumi, gan privātpersonas, gan valsts iestādes cieš no šiem uzbrukumiem. Būtiski, ka reģionālā atšķirība šeit nav nozīmīga – krāpnieki strādā ar datu bāzēm, kurās redzami tikai cilvēku kontakti, taču novērots, ka visbiežāk upuri ir tieši krievu valodā runājošie iedzīvotāji. Tas skaidrojams ar to, ka daudzos ārvalstu zvanu centros par krāpšanas valodu tiek izvēlēta tieši krievu valoda.
Pieaugot noziegumu skaitam, arī policija pielāgojas jaunajai situācijai. Reformu gaitā izveidota Ķibernoziegumu apkarošanas pārvalde, paplašināts speciālistu loks un stiprināta sadarbība ar reģionālajām struktūrvienībām. Svarīga ir arī starptautiskā sadarbība, jo reti kad gan krāpnieks, gan serveris, gan upuris atrodas vienā valstī. Lielākā daļa noziegumu ir apzināti organizēti tā, lai katrs posms atrastos citā valstī, kas paildzina izmeklēšanu un kavē kompensāciju izmaksas cietušajiem. Neskatoties uz to, Latvijas policija cieši sadarbojas ar Baltijas un citām Eiropas valstīm, lai kopīgiem spēkiem atklātu noziegumus.
Eksperti aicina ikvienu iedzīvotāju būt uzmanīgam un kritiski izvērtēt jebkuru aizdomīgu saziņu. Nekādā gadījumā nevajadzētu spiest uz saitēm, kas saistītas ar maksājumiem, ja tās atsūtītas e-pastā vai īsziņā. Ja tiek saņemta informācija, kas it kā nāk no bankas, CSDD vai citas iestādes, jāsazinās ar šo iestādi, izmantojot oficiālos kontaktus. Tāpat svarīgi sekot Valsts policijas mājaslapai un sociālajiem tīkliem, kur regulāri tiek publicēti brīdinājumi par jaunākajām krāpniecības shēmām. Ieteicams arī uzstādīt DNS ugunsmūrus datorā un telefonā, kas palīdz bloķēt jaunas viltus mājaslapas.
Ķibernoziegumi kļūst par vienu no nopietnākajiem drošības izaicinājumiem mūsdienās. Policija dara visu iespējamo, lai tos ierobežotu, taču būtiska loma ir arī katra cilvēka paša atbildībai un piesardzībai. Kibernoziedznieki izmanto mūsu ikdienas steigu un neuzmanību, tāpēc pats svarīgākais ir spēt apstāties, pārdomāt un nepārsteigties ar rīcību. Tikai tā iespējams sevi pasargāt no smagiem zaudējumiem.
Komentāri