Šī nav pirmā reize, kad viesi no Vācijas ierodas Augšdaugavas novadā. Mūsu novadu un Osnabriku, pilsētu Lejassaksijas federālajā zemē, jau vairākus gadus saista partnerība, kas arvien pāraug jauna veida sadarbībā, tagad nu jau izglītības jomā.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Proms pastāstīja, ka sadarbība ar Vācijas partneriem sākās 2017. gadā. Sabiedriskās organizācijas "Drei Stufen" („Trīs pakāpieni”) vadītājs Baruhs Čauskins ieradās Višķu pagastā, lai meklētu savas vecmammas dzimtas saknes, kura savulaik šeit dzīvoja. Un tā sākās šī draudzība, kas arī ir izvērtusies auglīgā sadarbībā. "Šī ir trešā reize, kad kopā ar Baruhu pie mums ciemos ierodas dažādu jomu pārstāvji no Osnabrikas. Viņi pēta mūsu reģiona, īpaši Višķu pagasta, vēsturi, ir izveidojuši labu sadarbību ar Naujenes muzeju un vietējiem novadpētniekiem. Katru reizi mēs apkopojam saņemto informāciju un, iespējams, drīzumā izveidosim konkrētus maršrutus tūristiem, piemēram, no Vācijas, kuri var braukt pie mums un pētīt ebreju tēmu Augšdaugavas novadā. Šoreiz mūsu vizītes laikā Vācijā augusta beigās tika parakstīts Špoģu vidusskolas un triju Osnabrikas skolu sadarbības līgums. Skolu sadarbības mērķis ir stiprināt starpkultūru izpratni, attīstīt skolēnu un skolotāju vēstures apziņu, veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību un veidot kopīgu Eiropas identitāti, izmantojot izglītības, mākslas, sporta un kultūras aktivitātes. Plānotās sadarbības formas ietver gan skolēnu un skolotāju klātienes apmaiņu, gan virtuālas tikšanās un kopīgu darbu dažādās interneta platformās, kopīgus radošus pētniecības vai kultūras projektus, sporta un ārpusklases aktivitātes. Pašlaik daļa delegācijas atrodas Špoģu vidusskolā," laikrakstam "Latgales Laiks" pastāstīja Jānis Proms.
Baruhs Čauskins ilgu laiku dzīvoja Rīgā. Viņa vecmāmiņa dzimusi Višķu ciemā. 2012. gadā viņš pirmo reizi apmeklēja vecmammas dzimto vietu, lai izzinātu savas dzimtas vēsturi. Baruhs Čauskins atzina, ka toreiz viņu dziļi iespaidoja redzētie trīs pakāpieni. Tas bija viss, kas palicis pāri no sinagogas, kura kādreiz atradās Višķu pagastā. Tieši tad viņam radās ideja izveidot biedrību "Trīs pakāpieni", kas tagad kopā ar Augšdaugavas novada novadpētniekiem izzina ebreju vēsturi Višķos.
"Mūsu galvenais un svarīgākais uzdevums ir atjaunot vēsturiskos faktus, kas diemžēl ir zuduši. Tas ir svarīgs darbs, lai saglabātu ebreju mantojumu. Šis reģions kādreiz bija daudzu ebreju dzīvesvieta, šeit ritēja viņu ikdiena, taču Otrā pasaules kara laikā ebreju dzīve krasi mainījās, mēs visi zinām par tālaika briesmīgajiem, asinis stindzinošajiem notikumiem. Izmantojot šīs mācības, pētot šos notikumus, mēs cenšamies pastāstīt saviem jauniešiem par viņu vēsturi un dzimtu. Un tas viņus padara stiprākus. Runājot par to ar jauniešiem Vācijā un Latvijā, redzu viņu ieinteresētību. Tas ir ļoti svarīgi, jo, kad katrs no mums ciena savas tradīcijas, mēs labāk izprotam citu tradīcijas. Tas ir tas, kas mūs virza. Un es ļoti ceru uz turpmāko sadarbību šajā jomā," sacīja Baruhs Čauskins.
Jāpiemin, ka ebreji Višķu apkaimē sāka apmesties 18. gadsimta beigās. Sākotnēji tie bija aptuveni 200 cilvēki, bet jau 20. gadsimta sākumā viņu skaits pieauga vairāk nekā divkārtīgi, kas veidoja 56,4% no kopējā šīs vietas iedzīvotāju skaita. Viņiem piederēja lielākā daļa amatniecības un tirdzniecības uzņēmumu, kas tolaik darbojās Višķos. 19. gadsimta beigās tika uzcelta sinagoga, no kuras tagad ir palikuši vien trīs pakāpieni.
"Višķu pagastā dzīvoja viena no lielākajām ebreju kopienām Latgalē. Viņi šeit veidoja lielu tirdzniecības centru. Pateicoties ebrejiem, šeit kādreiz darbojās svētdienas tirdziņi, veikali. Daži dati liecina, ka bija 60 veikali, cita informācija liecina, ka 80. Bet tolaik, ņemot vērā ciema teritoriju, man šķiet, būtu pieticis pat ar 20. Pašlaik mums ir tikai viens veikals. Lai nu kā, ebreji nodarbojās ar tirdzniecību, turklāt diezgan veiksmīgi,” sacīja Jānis Proms.
1941. gada 28. jūnijā risinājās briesmīgi notikumi. Višķu ciemā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks, nesot līdzi bailes un nāvi. Lielākā daļa vietējo ebreju, tostarp Aglonas un Dagdas ebreji, tika nošauti. Daļu aizveda uz Daugavpils geto, no kurienes atgriezās vien retais. Tagad par šiem notikumiem stāsta vēsturnieki, savukārt 2001. gadā vietā, kur tika nošauti ebreji, izveidots memoriāls.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts sacīja, ka sadarbība turpināsies. Jau ir iesaistīta kultūras un izglītības joma, un iespējama arī tuvināšanās ekonomikas jomā. “Pirmkārt, mums jāīsteno Špoģu vidusskolas un triju Osnabrikas izglītības iestāžu līgums, tāpēc šodien pie mums ieradušies vācu skolu pedagogi. Šis ir viens no sadarbības veidiem. Protams, mēs vēlamies paplašināt mūsu sadarbības jomas. Tagad es runāju ne tikai par ebreju vēsturi Višķos, kā arī par sinagogu, lai gan, protams, tie ir ļoti svarīgi mūsu sadarbības aspekti un mēs turpināsim tos attīstīt. Mums ir svarīga arī abu novadu sadarbība citās jomās. Mūsu platība būtībā ir identiska. Vienīgā atšķirība ir tā, ka mums ir 24 tūkstoši iedzīvotāju, bet Osnabrikā ir vairāk nekā simts tūkstoši iedzīvotāju. Mēs vēlētos attīstīt sadarbību ekonomikas jomā, mūsu novadam tas ir ļoti svarīgi, bet pašlaik visu sarežģī ģeopolitiskā situācija pasaulē," sacīja Vitālijs Aizbalts.
Jāatzīmē, ka šoreiz Augšdaugavas novadā ieradies Osnabrikas mērs, kurš tikšanās laikā uzdeva milzum daudz jautājumu, īpaši par novada ekonomisko potenciālu. Viņu īpaši interesēja novada industriālie parki, no kuriem viens jau ir gandrīz uzbūvēts (runa ir par ALTOP), bet otrs, Līksnā, tiek gatavots projektēšanai. Viņu interesēja arī vietējo uzņēmumu darbības jomas.
"Osnabrikas mērs uzdeva konkrētus jautājumus. Stāstot, cik mums ir uzņēmumu, cik cilvēku, es vēroju viņa reakciju. Un viņš ik reizi bija ārkārtīgi pārsteigts. Tajā pašā laikā mums ir tik daudz dažādu kultūras un sociālo iestāžu. Mēs rīkojam daudz dažādu pasākumu, viņiem to nav tik daudz. Vācieši ir pragmatiskāka tauta. Viņiem ir ļoti svarīga uzņēmējdarbības attīstība. Pašlaik ir grūti pateikt, vai mums izdosies sadarboties ekonomikas jomā. Vācieši ļoti rūpīgi seko līdzi ģeopolitiskajai situācijai, un mēs robežojamies ar agresorvalstīm. Mums kaimiņos ir Krievija un Baltkrievija, un tas rada bažas ārvalstu uzņēmējiem. Daudziem potenciālajiem investoriem rada bažas arī mūsu Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Mēs, Latgales pašvaldību vadītāji, esam sagatavojuši savus priekšlikumus šim likumam, un es ļoti ceru, ka Saeimas deputāti tos ņems vērā. Tad mūsu pašvaldībām būs noteiktas priekšrocības, kas palīdzēs ekonomiskajai attīstībai. Tāpēc pagaidām sadarbība ekonomikas jomā ir kā mednis kokā, nevis zīle rokā," ne visai priecīgi sacīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs.
Piektdien, 19. septembrī, Rīgā notiks konference “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040”, kurā valsts augstākās amatpersonas, ministri un dažādu nozaru speciālisti apspriedīs situāciju Latgalē un veidus, kā uzlabot mūsu reģiona ekonomiku.
Arī laikraksta “Latgales Laiks” žurnālists dosies uz galvaspilsētu, lai klātienē uzklausītu priekšlikumus Latgales un visas austrumu pierobežas attīstībai.
Savukārt viesi no Vācijas pakomunicēja ar Špoģu vidusskolas kolēģiem, tādējādi turpinot sadarbības veidošanu. Un cerēsim, ka Osnabrikas uzņēmēji drīzumā izrādīs interesi un palīdzēs vietējiem uzņēmējiem attīstīt biznesu.
Komentāri