„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā,
„Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils valstspilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2025. gada 13. oktobris
Pirmdiena
Irma, Mirga
+5.2 °C
apmācies

Vēstures līkloču pētniekam Heinriham Strodam -- 100!

Godinot vēstures zinātņu profesora, dvietieša Heinriha Stroda ieguldījumu vēstures zinātnes attīstībā, piektdien, 17. oktobrī, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta Kultūras namā, norisināsies viņa 100. gadskārtai veltīts pasākums “Vēstures līkloču pētniekam Heinriham Strodam -- 100!”

Vietējā pašvaldībā informēja, ka pasākumā no pl. 13.00 līdz 16.00 paredzēti lasījumi par profesora Heinriha Stroda pētniecības virzieniem, bet no pl. 17.00 līdz 19 -- sarunas ar dvietiešiem un novadniekiem par Heinrihu Strodu un mūziķa Mārtiņa Kantera muzikāls priekšnesums.

Vēsturnieks Heinrihs Strods ir nozīmīga personība Latvijas vēstures izpētē. Ilgus gadus strādājis dažādos amatos ar vēsturi saistītās institūcijās -- Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Latvijas Zinātņu akadēmijā, Latvijas Universitātē un Okupācijas muzejā. H. Stroda galvenie pētniecības virzieni bija Latvijas agrārās vēstures problēmas, lauksaimniecības un etnogrāfijas vēsture, baznīcu vēsture, nacionālās pretošanās kustība un Sēlija.

Profesors savas dzīves laikā sarakstījis vairāk nekā 20 apjomīgas grāmatas par dažādām vēstures tēmām, tostarp “Latvijas nacionālo partizānu karš, 1944--1956”, “Latvijas Katoļu baznīcas vēsture, 1075.--1995.”, “Sēlija senāk un tagad”, pētniecības procesā tapušas vairāk nekā 1000 publikācijas.

H. Strods ir viena no nozīmīgākajām personībām, kas dzimusi un dzīvojusi Dvietes pagastā. Lai arī profesors darba gados dzīvoja un strādāja Rīgā, tomēr vasarās viņš regulāri viesojās savās dzimtas mājās “Strazdiņi”. Tāpat profesors aktīvi iesaistījās Dvietes pagasta dzīvē. Visu 80. gadu dekādi viņš kopā ar citiem dvietiešiem -- zinātniekiem organizēja Dvietes zinātnes un kultūras dienas, kurās uz Dvieti brauca dažādu nozaru zinātnieki, kas stāstīja un rādīja zinātnē aktuālo, daudz no redzētā tika ieviests arī vietējos darba procesos.

Lielu artavu H. Strods devis arī Sēlijas vēsturiskās zemes izpētē. Viņš iesaistījās Sēlijas asociācijas organizētajos pasākumos ar zinātniskiem lasījumiem. 2011. gadā tika izdota vēsturnieka sarakstītā, apkopotā grāmata “Sēlija toreiz un tagad”, kurā liels informācijas apjoms balstīts uz arhīvu informāciju, kā arī padziļināti apskatīts bijušais Ilūkstes novads.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.