Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LRTK) ar vietējo pašvaldību atbalstu regulāri rīko biznesa atbalsta pasākumus dažādās Latvijas pilsētās un novados. Šoreiz biznesa forums notika Daugavpilī, kurā pulcējās vairāk nekā simts uzņēmēji no visas Latgales.
Šādi pasākumi vienmēr izraisa uzņēmēju interesi. Viņi meklē jaunu informāciju, jaunu pieredzi un jaunus kontaktus, tāpēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera regulāri rīko biznesa forumus dažādos valsts reģionos. Šoreiz tika izvēlēta Latgale un valsts otrā lielākā pilsēta Daugavpils.
„Mūsu galvenais mērķis ir apspriest aktuālus jautājumus uzņēmējdarbības vidē, tostarp iesaistot politiķus. Šodien pie mums ieradušies Saeimas Latgales apakškomisijas pārstāvji. Visu dienu rīkojām arī dažādas prezentācijas par uzņēmējiem aktuālām tēmām. Diskutējām par mākslīgo intelektu un uzzinājām par dažādu digitalizācijas iespēju attīstību, jo tas viss ir svarīgi konkurētspējas uzlabošanai. Runājot par Latviju kopumā, mūsu uzņēmumi saskaras ar diviem galvenajiem izaicinājumiem. Pirmkārt, darbaspēka pieejamība, un Latgalē šī ir īpaši aktuāla problēma. Otrkārt -- birokrātija. Mēs mokāmies ar šo problēmu visā Latvijā un šis jautājums ir steidzami jārisina. Mēs regulāri tiekamies ar politiķiem, lai apspriestu šīs problēmas un piedāvātu risinājumus. Protams, Latgalē ir uzņēmumi, kas saviem darbiniekiem piedāvā ļoti augstas algas, dažkārt pat augstākas nekā daži uzņēmumi Rīgā, taču reģionā to ir ļoti maz. Un kas šajā situācijā jādara Latgalē? Ir jāsaprot, kā palīdzēt šiem uzņēmumiem augt, radot papildu darba vietas. Šodien uzņēmēji pastāstīja, kas viņiem patiesībā ir nepieciešams. Runājot par jauniem līdzīgiem uzņēmumiem, ir jāatzīmē, ka nekur citur valstī netiek piedāvātas tādas iespējas kā Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā (LSEZ). Tā darbojas plašā teritorijā. Taču šajā gadījumā mums ir jāpieprasa, lai tie, kas pieņem likumus, nodrošinātu vairāk iespēju LSEZ. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai citu nodokļu kontekstā, lai uzņēmēji varētu to izmantot. Tad varēsim piesaistīt jaunus uzņēmējus, kas nodrošinās augstu atalgojumu vietējiem iedzīvotājiem.
Biznesa foruma mērķis ir dot iespēju ikvienam pasākuma apmeklētājam kļūt gudrākam un izmantot iegūtās zināšanas savas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Šīs jaunās zināšanas mūsdienās ir izšķirošas, ja uzņēmējs patiesi vēlas pilnveidoties. Jāatzīmē, ka arī Rīga ir ieinteresēta Latgalē. Domāju, ka ir tādi, kas vēlētos atvērt savu uzņēmumu vai izveidot filiāli šajā reģionā. Taču šajā gadījumā ir jāsniedz skaidra atbilde, turklāt ne tikai Rīgas uzņēmējiem, bet arī galvaspilsētas investoriem –, kāpēc šeit ir labāk nekā, piemēram, Liepājas vai Rīgas SEZ vai citur. Un tai ir jābūt ļoti labai, skaidrai un saprotamai atbildei. Es teiktu tā: Latgalei ir sava unikāla SEZ, kas nozīmē, ka ir izveidots tiesiskais regulējums. Un, to papildinot ar plašākām iespējām, kā jau minēju, izmantojot ienākuma nodokļa vai dabas resursu nodokļa atlaides, būtu iespējams piesaistīt diezgan lielu skaitu uzņēmēju," Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš sacīja laikrakstam "Latgales Laiks".
Biznesa foruma dalībniekus uzrunāja arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, kurš pastāstīja par pilsētas iespējām uzņēmējdarbības vides attīstībā.
"Mēs esam izveidojuši ļoti aktīvu komunikāciju ar mūsu uzņēmējiem. Aktīvi samazinām birokrātiskos šķēršļus attīstības projektu apstiprināšanai, ēku nojaukšanai vai infrastruktūras būvniecībai, lai uzņēmējiem nebūtu jāapstaigā desmit dažādus kabinetus, bet varētu vērsties tikai vienā vietā. Dodam uzņēmējiem zaļo gaismu attīstībai un jaunu darba vietu klasteru veidošanai. Turklāt mēs lieliski saprotam, ka ir jārada infrastruktūra uzņēmējiem. Kā piemēru minēšu Ziemeļu rūpniecisko zona. Mēs būvējam ceļus un ietves, drīz tiks pabeigts vēl viens projekts -- Višķu ielas un daļas Mendeļejeva ielas pārbūve: autostāvvietas, pieslēgumi, ūdensapgāde, kanalizācija, komunikācijas, infrastruktūra, ēkas nojaukšana, lai uzņēmējiem šeit būtu ērtāk radīt jaunas darba vietas un attīstīt savus uzņēmumus. Protams, mēs turpinām iesaistīties jomās, kur tas ir nepieciešams. Mums ir personāla komplektēšanas atbalsta programmas Daugavpils reģionālajai slimnīcai, nodrošinot stipendijas studentiem un rezidentiem. Pie mums ļoti aktīvi darbojas STEM skolotāju mācību programma, jo mums ir nepieciešami šie speciālisti. Darbojas arī programma „Impulss”, kas atbalsta jaunos uzņēmējus. Šodien konferencē mēs dzirdējām jauniešus, kuri ar pašvaldības atbalstu ir īstenojuši savus biznesa projektus, radot jaunas darba vietas. Mēs arī cenšamies iegādāties Daugavpilī ražotas preces, piemēram, tramvajus, kas tika sakomplektēti Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Protams, no ekonomiskā viedokļa cenšamies aktīvi atbalstīt mūsu uzņēmējus. Pat gadu mijas vai pilsētas svētkos piesaistām Daugavpilij tūristus, un tas nozīmē, ka būs noslogotas viesnīcas, strādās taksometru vadītāji un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Mēs labojam ceļus, lai ceļu strādniekiem būtu darbs, remontējam tīklus, lai šīs jomas speciālistiem būtu darbs. Mums ir svarīgi, lai visas jomas būtu sabalansētas un lai cilvēkiem būtu darbs. Pašlaik tas ir vissvarīgākais, kas palīdz noturēt mūsu cilvēkus šeit, Daugavpilī," teica A. Elksniņš.
Un tomēr, lai piesaistītu jaunus spēkus, ir nepieciešams vairāk. Jaunie speciālisti nevēlas pamest galvaspilsētu, kur atalgojums ir ievērojami augstāks, un atgriezties provincē, tostarp Latgalē, kur algas, iespējams, ir viszemākās valstī. Uzņēmēji biznesa forumā runāja arī par šo izaicinājumu.
„Es uzskatu, ka šādi pasākumi ir svarīgi mūsu uzņēmējiem, jo, pirmkārt, tie dod iespējas nodibināt jaunus kontaktus, otrkārt, šeit var parādīt sevi un paskatīties uz citiem. Treškārt, pat tad, ja apmeklējat šos forumus un negūstat no tiem tiešu labumu, jūs noskaņojaties domāt lietišķi, un tam noteikti ir zināma pievienotā vērtība. Runājot par izaicinājumiem, mēs saskaramies ar laba, kvalificēta darbaspēka trūkumu. Diemžēl Latgalē, iespējams, nav visaugstākās algas, un piesaistīt kvalificētus speciālistus šeit ir ļoti sarežģīti. Runājot par sevi -- lai gan visu manu uzņēmumu juridiskā adrese ir Latgalē, vairāk nekā 90% mana biznesa atrodas Rīgā, jo galvaspilsētā ir pavisam citas cenas un pavisam citi speciālisti. Nav runa par to, ka cilvēki Latgalē ir labāki vai sliktāki, gudrāki vai dumjāki; runa ir par to, ka cilvēki tiecas uz turieni, kur vairāk maksā, tāpēc viņi dodas uz Rīgas pusi. Lai atrisinātu šo problēmu, jārada labvēlīga vide uzņēmējdarbībai. Savulaik tika pieņemts ļoti labs lēmums: izveidota Latgales speciālā ekonomiskā zona. Nesen par to runāju ar draugiem. Šī zona palīdz piesaistīt jaunus uzņēmumus. Daudziem, tostarp ārvalstu investoriem, tas kļūst izdevīgi, ņemot vērā visus atvieglojumus, tostarp nodokļu atlaides. Arī industriālā parka būvniecība ir solis pareizajā virzienā. Es nezinu, kā tas beigsies; drīz, cik zinu, notiks izsole. Ļoti ceru, ka izdosies; patiesībā gribas, lai viss izdodas. Bet pat tad, ja nesanāks, kā plānots, ir lieliski, ka kaut kas tiek darīts," sacīja SIA "BF Group" īpašnieks Ēriks Beinarovičs.
Uzņēmēji kā vēl vienu izaicinājumu vietējai uzņēmējdarbībai min ģeopolitisko situāciju. Latgale robežojas ar divām agresorvalstīm. Un neviens nezina, kāds būs iznākums. Un tas nozīmē riskus. Turklāt pieņemtais Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums nevairo reģiona popularitāti uzņēmēju un investoru vidē. Neviens nevēlas riskēt ar saviem līdzekļiem. Tomēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā cer, ka politiķi ir sadzirdējuši viņu priekšlikumus, kas savukārt palīdzēs reģionam attīstīties pat šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā.
Foto: Andrejs Jemeļjanovs
Komentāri