Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopā ar Lietuvas Šauļu reģiona ugunsdzēsējiem īsteno kopīgu projektu “Pārrobežu sadarbības uzlabošana kūdras ugunsgrēku novēršanas un reaģēšanas jomā” (PeatFire, LL-00007). Projekts tika uzsākts 2024. gada sākumā un veiksmīgi turpinās – norisinās jau ceturtais projekta posms. Projekta mērķis ir uzlabot abu valstu ugunsdzēsēju spējas reaģēt uz kūdras ugunsgrēkiem, kā arī veicināt Latvijas un Lietuvas dienestu savstarpējo sadarbību.
Kas ir kūdras ugunsgrēki un kāpēc tie ir bīstami
Kūdra ir organiska viela, kas veidojas vietās ar paaugstinātu mitrumu (purvos) no augiem, kas ir daļēji sadalījušies. Latvijā purvu kopplatība sasniedz gandrīz 10% no valsts teritorijas. Sausuma periodos kūdra mēdz aizdegties un, kā rāda pieredze, ilgi degt. Latvijā ir bijuši vairāki kūdras purvu ugunsgrēki, kad dzēšanas darbi turpinājās dienām ilgi. 2018. gadā Talsu novadā dega kūdras purvs un mežs 1512 hektāru platībā un likvidēt ugunsgrēku izdevās tikai dzēšanas darbu 23. dienā. 2019. gadā Kārsavas novadā kūdras purvs un mežs dega 31 hektāra platībā un ugunsgrēks tika likvidēts nedēļas laikā. Pirms pieciem gadiem Kuldīgas novadā vairāk nekā trīs diennaktis norisinājās Ozolu kūdras purva dzēšana. Kūdras ugunsgrēki ir grūti dzēšami, jo nereti degšana turpinās pat pēc šķietamas likvidēšanas – gruzdēšana norisinās zem zemes virsslāņa, ko nevar pamanīt.
Kūdras degšanas rezultātā veidojas liels bīstamu dūmu daudzums, kas satur kvēpus, putekļus, sēra un metālu oksīdus, organisko vielu atliekas un citas cilvēka veselībai kaitīgas vielas. Šis smogs apdraud cilvēkus kilometriem tālu no ugunsgrēka vietas. Kūdras ugunsgrēki ir bīstami arī ar to, ka var iznīcināt lielas dabas teritorijas, apdraudēt dzīvniekus, putnus un kaitēt bioloģiskajai daudzveidībai. Degšana var turpināties nedēļām vai pat mēnešiem, radot ilgstošu apdraudējumu apkārtējiem iedzīvotājiem un dabai.
Lai sagatavotos – mācības un jauns aprīkojums
Projekta ietvaros šī gada martā Šauļos notika sagatavošanās pasākums, kurā Latvijas un Lietuvas ugunsdzēsēji kopīgi izstrādāja scenārijus galda mācībām. Jūlijā Daugavpilī divu dienu garumā norisinājās galda mācības – viens no svarīgākajiem posmiem projektā „PeatFire”. Galda mācībās tika sasniegti vairāki mērķi – panākta praktiskās sagatavotības pilnveide kūdras ugunsgrēku gadījumiem, kā arī veicināta informācijas un pieredzes apmaiņa starp kaimiņvalstu dienestiem.
Aprīlī piecas VUGD amatpersonas veiksmīgi izgāja apmācību Viļņas ugunsdzēsēju skolā, kur kopā ar Lietuvas kolēģiem apguva taktiskos risinājumus kūdras ugunsgrēku dzēšanā, glābšanas darbu vadīšanā un pirmās palīdzības sniegšanā. Tika aktualizēti arī vides aizsardzības jautājumi, kas saistīti ar kūdras degšanas seku mazināšanu.
Lai nodrošinātu efektīvāku reaģēšanu kūdras ugunsgrēka gadījumā, projekta laikā VUGD jau ir iegādājies trīs piekabes aprīkojuma transportēšanai, trīs ķēdes motorzāģus, termokameras, ugunsdzēsības stobrus un ūdens dalītājus. Projekta ietvaros iegādāts arī interaktīvais displejs, ko izmantos apmācībās un sabiedrības informēšanā.
Atbildīga uzvedība un savlaicīga sagatavošanās – galvenie preventīvie pasākumi
Mežu un purvu ugunsgrēki Latvijā joprojām bieži rodas cilvēku neapdomīgas vai neapzinātas rīcības rezultātā. Bieži ugunsgrēku izcelšanos izraisa pavirša rīcība ar atklātu liesmu, nolaidība vai apzināta noteikumu neievērošana. Viens no biežākajiem riskiem pavasarī ir sausās zāles dedzināšana, kas apdraud cilvēkus, vidi un izraisa plašus postījumus dabā.
VUGD aicina iedzīvotājus izvēlēties drošākas un videi draudzīgākas teritoriju sakopšanas metodes – sausās zāles, koku zaru un lapu izvešana vai kompostēšana ir daudz drošāks risinājums nekā dedzināšana. Vēlams teritoriju sakopt vēl pirms pavasara – jau rudenī vai ziemas laikā, kad pastāv mazāks ugunsgrēku risks.
Svarīgi zināt, ka lapu, zaru un citu dārza atkritumu dedzināšana atklātā ugunī ir atļauta tikai tajās pašvaldībās, kur tas noteikts ar konkrētiem saistošajiem noteikumiem. Pretējā gadījumā šāda rīcība ir aizliegta un var tikt sodīta.
Ugunsgrēki bieži vien izceļas arī no nepareizi ierīkotām vai pamestām ugunskura vietām. Lai samazinātu nelaimes gadījumu iespējamību, mežā ar uguni jāapietas īpaši piesardzīgi. Ugunskuru drīkst kurināt tikai tam īpaši paredzētās, labiekārtotās vietās. Ugunsnedrošajā periodā, kas parasti ilgst no aprīļa līdz septembrim, ugunskuru kuršana ārpus šīm vietām ir aizliegta.
Pirms došanās prom no atpūtas vietas, ugunskura paliekas ir rūpīgi jānodzēš – izmantojot ūdeni, smiltis vai grants slāni. Tikai tad, kad ugunskurs pilnībā izdzisis un vairs nav redzami pat kūpoši pelni, drīkst to atstāt. Tāpat ikvienam jāatceras savākt visus atkritumus, jo arī tie var kļūt par aizdegšanās avotu.
Ko darīt, ja tomēr izceļas ugunsgrēks
Ja ugunsgrēks ir tikko izcēlies, ir nepieciešams izvērtēt savas spējas un drošību. Ja apstākļi to ļauj, var mēģināt liesmu apdzēst, taču, ja tas nav iespējams, jābrīdina apkārtējie par izveidojušos situāciju un nekavējoties jāpamet bīstamā zona. Atrodoties drošā vietā, jāizsauc glābšanas dienests, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112.
Ja mežā vai purvā ir redzamas pat tikai dūmu strēles, bet uguns nav saskatāma, par notikušo jāziņo nekavējoties. Jo ātrāk ugunsdzēsēji glābēji saņems informāciju, jo ātrāk varēs sākt dzēšanas darbus, tādējādi samazinot nodarīto kaitējumu dabai un īpašumiem.
Kopīga rīcība stiprina drošību
Projekts “PeatFire” tiek īstenots Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Tā kopējais budžets ir 686 058 eiro, no kuriem 548 847 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Projektu paredzēts noslēgt līdz 2026. gada janvārim.
Kūdras ugunsgrēki nav tikai ugunsdzēsēju glābēju rūpe – tā ir visas sabiedrības kopīga atbildība. Informēta sabiedrība, savlaicīgi veikti teritorijas kopšanas pasākumi, profesionāla ugunsdzēsēju glābēju rīcība šādos notikumos un atbilstošs aprīkojums ir galvenie priekšnoteikumi drošības stiprināšanai.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam mērķis ir veicināt kapacitātes stiprināšanu, cilvēku savstarpējo sadarbību un sabiedrības informētību, kā arī sekmēt zaļu, izturīgu un ilgtspējīgu attīstību. Papildu informācija par Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu 2021.--2027. gadam pieejama tīmekļvietnē: www.latlit.eu.
Informāciju sagatavoja:
VUGD Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļa
Komentāri