Pagājušajā nedēļā Daugavpilī pulcējās Latvijas vadošie onkologi, lai apspriestu izaicinājumus un jaunas ārstēšanas metodes cīņā ar vēzi. Simpoziju "Primārā un sekundārā onkoloģiskā profilakse Latvijas veselības aprūpes sistēmā" organizēja Daugavpils reģionālā slimnīca un Daugavpils valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas vadošajām ārstu asociācijām
Diagnoze "jums ir vēzis" skan kā nāves spriedums. Daudzi cilvēki, dzirdot šos vārdus, sākotnēji piedzīvo šoku un pēc tam sāk gatavoties nāvei. Taču ārsti saka, ka onkoloģija nav nāves spriedums; galvenais ir diagnosticēt slimību agrīnā stadijā un nekavējoties uzsākt ārstēšanu.
Vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās, kad ķermeņa šūnas sāk nekontrolējami augt un vairoties. Parasti cilvēka šūnas aug un vairojas, veidojot jaunas šūnas, kad organismam tās ir vajadzīgas. Kad šūnas noveco vai kļūst bojātas, tās mirst, un to vietu ieņem jaunas šūnas. Anormālu vai bojātu šūnas augšana un vairošanās var veidot audzēju. Vēzis ir viens no galvenajiem medicīniskās nāves cēloņiem visā pasaulē, kas skar visu vecumu cilvēkus, sākot no jaundzimušajiem līdz veciem cilvēkiem.
Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā pieaug vēža saslimstības gadījumu skaits. Diemžēl vēzis arvien biežāk skar arī jaunus cilvēkus. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību jebkurām izmaiņām organismā un regulāri apmeklēt ārstu. Noteikti nevajadzētu ignorēt Nacionālā veselības dienesta uzaicinājumus uz pārbaudēm. To simpozija laikā atkārtoti uzsvēra valsts vadošie onkologi.
"Šī ir ļoti svarīga diena Daugavpils reģionālajai slimnīcai, tās ambulatorajam posmam un visam mūsu reģionam. Kopā ar Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un aģentūru "Divi gani" mēs organizējām šo rudens konferenci, kas veltīta onkoloģiskajām slimībām un to profilaksei. Programma ir izstrādāta tā, lai sniegtu vislielāko informācijas apjomu ģimenes ārstiem, jo mums steidzami jāuzlabo skrīninga programmu darbība. Mēs vēlamies, lai mūsu reģiona iedzīvotāji vairāk un aktīvāk izmantotu šo programmu sniegtās iespējas. Diemžēl mēs redzam, ka vēzis ar katru gadu arvien biežāk skar jaunus cilvēkus un bieži sastopamies ar ielaistām vēža formām. Efektīva ārstēšana sākas ar profilaksi. Diemžēl Latgalē skrīninga aptvere joprojām ir zema, un ģimenes ārstiem jābūt aktīvākiem pacientu uzrunāšanā. Mūsu slimnīca jau sniedz atbalstu, nodrošinot mobilā mamogrāfa izbraukumus un primārās konsultācijas, taču nepieciešams kopīgs darbs. Šī simpozija mērķis bija sniegt nevis teoriju, bet praktiskus risinājumus – kā integrēt skrīningus ikdienas praksē un kā uzrunāt pacientus efektīvāk, lai glābtu dzīvības. Daugavpils reģionālā slimnīca ir vadošais onkoloģisko slimību ārstēšanas centrs Latgalē. Mēs turpinām attīstīt šo programmu. Jau ir paziņots, ka mūsu slimnīcas teritorijā tiek būvēts jauns staru terapijas bloks. Tas būs pieejams ne tikai pacientiem Latgalē, bet visā Latvijā. Mēs vēlamies samazināt pacientu rindas," Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode teica žurnālistiem.
Uzaicinājumam piedalīties konferencē atsaucās daudzi ģimenes ārsti ne tikai no Daugavpils, bet arī visa reģiona, tostarp laukiem. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norādīja, ka šādi pasākumi ir ļoti svarīgi. "Katra jauna informācija -- tās ir zināšanas, kā uzlabot mūsu pacientu veselību. Šodien mēs apspriežam ļoti aktuālu tēmu: onkoloģiskās saslimšanas un to profilakse. Primārā profilakse ir tas, kas nepieciešams, lai pacients būtu vesels. Šo mērķi mēs varam sasniegt ar vakcinācijas palīdzību. Vakcinācija ir neatņemama primārās profilakses sastāvdaļa. Sekundārā -- tas ir savlaicīgs skrīnings, ko finansē valsts četrām iedzīvotāju grupām noteiktā vecumā. Ģimenes ārstu uzdevums ir to visu organizēt savlaicīgi, nodrošinot, ka pacienti ierodas laikus -- konkrētas grupas noteiktā laikā. Tas ietver ginekoloģiskās pārbaudes, mamogrāfiju, sākot no 50 gadu vecuma. Vīrieši tiek mudināti savlaicīgi veikt prostatas vēža skrīningu. Jāatzīmē, ka šajā jomā mums ir ļoti labi rezultāti; esam sākuši atklāt prostatas vēzi agrāk, savlaicīgi veicot pārbaudes konkrētai pacientu grupai vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Vēl viena skrīninga metode ir zarnu vēža noteikšanai," sacīja L. Kozlovska.
Bieži vien mēs paši kavējam šo procesu un pasliktinām savu stāvokli. Steidzīgajā dzīves ritmā ignorējam uzaicinājumu uz skrīningiem, izvairāmies no sarunas ar ārstiem, kad viņi zvana un aicina mūs atnākt, atsaucoties uz laika trūkumu, ignorējam simptomus, pieņemot, ka svara zudums vai pārmērīgs nogurums ir tikai īslaicīgas stresa izraisītas kaites. Galu galā, kad kļūst pavisam slikti, mēs aizejam pie ārsta, veicam pārbaudes, kurās nereti tiek atklāts vēzis jau 3.--4. stadijā, kad izārstēšanas rādītājs ir katastrofāli zems.
"Onkoloģija ir sasniegusi diezgan augstu diagnostikas un ārstēšanas līmeni. Izdzīvošanas rādītāji ir daudz augstāki nekā iepriekšējos gados, bet agrīna diagnostika vēža pacientiem ir vissvarīgākais. Par laimi, Latvijā ir daudzas skrīninga programmas, un tas, protams, dod pozitīvus rezultātus. Slimības agrīna atklāšana dod augstus, labus rezultātus. Jo agrāk mēs veicam skrīningu, vēlams vecumā no 40 līdz 50 gadiem, jo labāks ir rezultāts. Pēdējo desmit gadu laikā statistika ir ievērojami uzlabojusies, un izdzīvošanas rādītāji ir palielinājušies. Taču jāsaprot, ka jaunākiem cilvēkiem tiek diagnosticēti agresīvāki vēža veidi, savukārt tiem, kas vecāki par 50 gadiem, ir augstāks izdzīvošanas rādītājs. Taču es vēlreiz vēlos atgādināt, ka savlaicīga diagnostika ir izšķiroša," sacīja viens no vadošajiem onkologiem Murmans Ratiani.
No 25 gadu vecuma Latvijas sievietes sāk saņemt uzaicinājumus uz dzemdes kakla vēža skrīningu. Līdz 28 gadu vecumam tas tiek veikts reizi trīs gados. Pēc tam, no 30 līdz 65 gadu vecumam, sievietes saņem uzaicinājumus ik pēc pieciem gadiem. Savukārt uzaicinājumus uz krūts vēža skrīningu sievietes sāk saņemt 50 gadu vecumā un līdz 68 gadu vecumam viņas var veikt šo pārbaudi reizi divos gados bez maksas.
"Neskatoties uz to, saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā joprojām ir ļoti augsta salīdzinājumā ar pārējo Eiropu. Lai gan šis rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir nedaudz samazinājies, tas joprojām ir augstāks nekā vidēji Eiropā. Patiesībā mums ir visas iespējas ievērojami to samazināt. Pirmkārt ir jāvakcinējas pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī jāveic savlaicīgs skrīnings. Taču šajos rādītājos mēs ievērojami atpaliekam no daudzām citām valstīm. Ja to nedarīsim, mēs neredzēsim saslimstības samazināšanos. Sieviešu skaits, kurām tiek veikta pārbaude, Latvijā ir diezgan liels. Un tas priecē. Taču mums ir problēmas ar vakcināciju. Pirms dažiem gadiem arī šis rādītājs bija ievērojami augstāks, bet 2024. gadā tas atkal būtiski saruka. Tas mūs, ginekologus, satrauc. Tāpēc ar tādiem pasākumiem kā šodien mēs cenšamies mainīt situāciju. Diemžēl cilvēka papilomas vīruss nesaudzē nevienu — ne jaunus, ne vecus. Vēzis visbiežāk tiek atklāts pacientēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem," informēja Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes priekšsēdētāja Olga Plisko.
Jebkuru slimību vieglāk ir novērst nekā ārstēt. Onkoloģija nav izņēmums. Tāpēc uzmanība tagad tiek pievērsta vēža agrīnai diagnostikai. Un, protams, katrs no mums ir atbildīgs par savu veselību. Tikko parādās kādi nesaprotami simptomi, ir svarīgi nekavējoties konsultēties ar ārstu. Un, ja ir nozīmēta izmeklēšana, tā ir jāveic, nevis jāatliek uz vēlāku laiku.
Komentāri