Saeimas Latgales apakškomisijas deputāti uzklausīja uzņēmējus

Ik pēc dažiem mēnešiem Saeimas Latgales apakškomisija pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) iniciatīvas rīko izbraukuma sēdes mūsu reģionā, katru reizi izvēloties citu pilsētu vai novadu. No Latgales ievēlētie Saeimas deputāti nesen tikās ar uzņēmējiem Daugavpilī, kur divas stundas ilgajā diskusijā tika apspriestas daudzas tēmas.

Jau sen visiem ir zināms, ka Latgale ir nabadzīgākais reģions valstī. Šeit ir visaugstākais bezdarba līmenis un zemākās algas Latvijā. Kopš kara sākuma Ukrainā 2022. gadā situācija ir kļuvusi vēl sarežģītāka. Ne katrs investors ir gatavs ieguldīt līdzekļus uzņēmējdarbībā pierobežā, turklāt agresorvalstu tuvumā. Arī politiķu pieņemtais Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums nevairo reģiona popularitāti. Šīs un daudzas citas problēmas, ar kurām saskaras Latgales uzņēmēji, tika apspriestas nesenajā Saeimas Latgales apakškomisijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju izbraukuma sanāksmē.

„Ne tik sen, 16. septembrī, Saeimā notika konference, kurā visas dienas garumā tika apspriesta Latgale. Tai bija trīs daļas: drošība, sociālekonomiskā attīstība un cilvēkresursu piesaiste. Šodien Saeimas apakškomisija prezentēja sava darba kopsavilkumu, kuru mēs vēl papildināsim, lai tas patiesi palīdzētu pieņemtajam plānam attīstīt Latgali, ko pēc tam varēsim nosūtīt visām augsta ranga amatpersonām Latvijā ar ieteikumiem īstenošanai. Runājot par pieņemto Rīcības plānu, mans viedoklis ir tāds, ka šis dokuments ir priekšrocība; tas ir apjomīgs, tostarp dažādu aktivitāšu skaita ziņā, un visaptverošs. Tomēr tas joprojām nerisina galvenos fundamentālos jautājumus, kas ir izšķiroši Latgalei, piemēram, kā pārliecināt Latgales skolēnus turpināt izglītību reģionā, kā pārliecināt uzņēmējus nākt uz Latgali un, treškārt, kā attīstīt un stiprināt izglītību reģionā kopumā. Tas ir, izglītības sistēma var darboties ar zaudējumiem, taču tā spēs nodrošināt uzņēmumus ar nepieciešamajiem speciālistiem, piemēram, skolotājiem, tiesībaizsardzības speciālistiem un citiem. Nākamajā Rīcības plānā jāiekļauj jauni elementi, kas palīdzēs risināt šos jautājumus," laikrakstam "Latgales Laiks" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales reģionālās padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis.

I. Dembovskis norādīja, ka pašlaik Latgales uzņēmēji saskaras ar vēl lielākiem izaicinājumiem, un šajā gadījumā runa ir par pierobežu. Mēs robežojamies ar agresorvalstīm, tāpēc uzņēmēji baidās investēt mūsu reģionā. Varam teikt, ka esam atvērti investoriem, bet vienlaikus mums ir jāpierāda, ka spējam nodrošināt šo investīciju drošību vai nu ar apdrošināšanas vai kādu citu mehānismu palīdzību. "Otrais lielais izaicinājums mūsu uzņēmējiem ir cilvēkresursu trūkums. Par to jau esmu runājis: mums ir jāmotivē jaunieši palikt un studēt Latgalē. Un pēc augstskolas absolvēšanas mums viņi ir jāmotivē palikt dzimtajā vietā -- vietējā darba tirgū. Ir dažādi mehānismi. Ir viens, kas tiek izmantots Skandināvijas valstīs, un to var veiksmīgi pielietot šeit, Latgales pierobežā. Ir jābūt mērķētam valsts atbalstam, mums ir jāpatur šie skolēni reģionā, jo ir jāsaprot -- ja skolēns pamet mūsu reģionu, izņemot retus izņēmumus, viņš neatgriezīsies. Taču šo problēmu nevar atrisināt mēneša vai pat gada laikā. Ir jāsāk jau šodien, bet rezultāts varētu tikt sasniegts aptuveni pēc desmit gadiem," sacīja I. Dembovskis.

Arī Saeimas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks runāja par dzimtā reģiona problēmām. Viņš aktīvi atbalsta vietējo uzņēmēju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras speciālistu idejas un cer, ka pretimnākšanu izrādīs arī no citiem reģioniem ievēlētie Saeimas deputāti.

„Vēlos pateikties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales reģionālajai padomei, kuras darbība ir vērsta uz Latgales uzņēmēju aktivitāšu popularizēšanu un viedokļu paušanu par reģiona attīstību. Viņi strādā, lai ne vien tiktu uzklausīti uzņēmēju viedokļi, bet arī sniedz būtisku ieguldījumu reģiona ekonomikas attīstībā. Šodien bija sarīkota kārtējā izbraukuma sēde, kas notiek ik pēc sešiem mēnešiem. Pēdējā laikā mūsu diskusijas ir veltītas Latgales Rīcības plānam 2025.–2027. gadam pierobežas attīstībai un drošībai. Šodienas tēma bija šī plāna daļējs izvērtējums un nākamo darbību ieskicēšana, ko mēs vēlamies no šī dokumenta nākotnē. Turklāt mēs vēlamies mainīt attieksmi pret reģionu. Šodien mūsu sanāksmē piedalījās Pasaules Bankas pārstāvji ar savu prezentāciju un pētījumu par to, kas ir būtisks reģiona ekonomiskajai izaugsmei. Mēs ceram, ka sadarbība šajā līmenī, kurā ietilpst Latgales plānošanas reģions, pašvaldību pārstāvji, Latgales un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, kā arī Pasaules Banka ar tās starptautisko komponenti, sniegs mums nepieciešamos augstas kvalitātes priekšlikumus, kas nepieciešami reģionam. Taču pagaidām, analizējot, kā tiek apgūti Eiropas Savienības līdzekļi, redzam, ka šis procents reģionā ir zems. Mūsu pārstāvji var iesniegt savus priekšlikumus, bet rādītāji, kas būtu jāsasniedz, mums nav sasniedzami. Tāpēc mēs arī nepiedalāmies ar saviem projektiem. Turklāt arī visi šie pretmobilitātes un mobilitātes pasākumi pierobežā atstāj zināmu iespaidu. Tāpēc mums ir svarīgi atrast labākās pieejas gan starptautiskā, gan vietējā līmenī. Mums jāpalīdz reģionam attīstīties un noturēt mūsu iedzīvotājus, lai nebūtu jārisina depopulācijas jautājums. Un caur cilvēkiem mēs uzlabosim ekonomiku," sacīja E. Teirumnieks.

Arī viena no Latgales lielākajiem uzņēmumiem „Nexis Fibers”, kurš darbojas arī Daugavpilī, izpilddirektors Toms Andersons runāja par izaicinājumiem, ar kuriem vietējie uzņēmēji saskaras ikdienā: "Mēs esam diezgan elastīgi, jo katru dienu saskaramies ar izaicinājumiem. Mēs katru dienu redzam pārmaiņas, ko izraisa ne tikai ģeopolitiskā situācija, bet arī ekonomikas jautājumi, kas saistīti ar piegāžu ķēdi, maksājumiem par materiāliem. Mēs ar to saskaramies gandrīz katru dienu. Esam iesnieguši šo informāciju valdībai, ministriju pārstāvjiem, Saeimas deputātiem un valsts struktūru pārstāvjiem. Šī komunikācija ir izveidota, un mēs to stiprinām. Runājot par reģionu, jā, Latgale attīstības ziņā ir vājākais reģions, ne īpaši bagāts ar investīcijām. Taču ir jāstrādā, jārada instrumenti, lai piesaistītu jaunus investorus, kas palīdzēs radīt jaunas darba vietas, kas palīdzēs esošajiem uzņēmumiem. Mums ir šīs iespējas, ir tikai jāīsteno pareizā stratēģija. Esmu vairākkārt aicinājis valdību vērīgāk ieklausīties uzņēmējos. Tie ir cilvēki, kas reālistiski redz pašreizējo ainu un zina, kā uzlabot ekonomisko situāciju. Risinājumi ir vienmēr, tie tikai jāsaskata."

Par to runāja arī nu jau bijušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš. Neilgi pēc šīs sanāksmes kļuva zināms, ka viņš ir nolēmis atkāpties no LTRK vadītāja amata, lai vadītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupu. Tā tika izveidota šī gada 27. martā. Tajā ietilpst valsts pārvaldes, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Līdz ar to ātri vien tika ievēlēta jauna LRTK vadītāja -- šo amatu ieņēma Katrīna Zariņa. Līdz šim viņa bija LTRK valdes locekle un Ārlietu daļas direktore, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī. Jānis Endziņš turpinās pildīt pašreizējos amata pienākumus līdz 28. novembrim, bet 1. decembrī Katrīna Zariņa stāsies jaunajā amatā.

Foto: Andrejs Jemeļjanovs