Bērni piedzimst dažādi. Vieni ir neirotipiski, ar kuriem nav īpašu problēmu. Bet ko darīt, ja piedzimst neirodiverģents bērns? Šāda mazuļa audzināšana ir sarežģīta, turklāt ar izaicinājumiem saskaras ne tikai vecāki, bet arī bērns. Viņiem nepieciešama kompetenta speciālista palīdzība un atbalsts. Tieši šāds bija pagājušās nedēļas beigās Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā notikušās konferences rīkotāju mērķis.
Tik ļoti gaidītās divas svītriņas, deviņus mēnešus zem sirds iznēsāta laime, mazulis piedzimis, un šķiet, ka tagad dzīvē viss būs brīnišķīgi. Jau sākas viņa nākotnes plānošana: bērnudārzs, skolu, augstskola, labs un interesants darbs. Dzīvi piepilda košas krāsas un mīlestība. Tā ir vairumā gadījumu, bet -- ne vienmēr.
Mazulis aug, un māte sāk ievērot attīstības īpatnības. Bērnu neinteresē vienaudži, viņš neatsaucas uz savu vārdu, nesmaida, skatoties acīs, dīvaini spēlējas ar rotaļlietām. Šī ir tikai neliela daļa no tā, kas piesaista uzmanību. Sākotnēji mēs cenšamies ignorēt šos simptomus -- tā ir nolieguma stadija. Bet, jo vecāks kļūst bērns, jo acīmredzamāki kļūst simptomi, un joprojām ir biedējoši pat ieminēties par diagnozi — autisms, autiskā spektra traucējumi. Raudāšana spilvenā, izmisums, neziņa par nākotni, kas notiks tālāk. Arī sabiedrības reakcija bieži vien ir negatīva. Ir grūti gan vecākiem, gan bērnam. Un šajā brīdī ir nepieciešama nevis kritika vai nesaprotami padomi, piemēram, „aizved savu bērnu pie pūšļotājas", bet gan reāla palīdzība un atbalsts.
Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā vairākas dienas norisinājās apmācības, lai apgūtu jaunas metodes darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem. Tajās piedalījās sociālās un medicīnas jomas speciālisti -- ārsti, sociālie darbinieki un sociālie rehabilitētāji -- tie, kas ikdienā strādā ar ģimenēm, kurās ir bērns ar dažādiem traucējumiem.
Pēdējā laikā psihiatri diezgan bieži diagnosticē autismu un autiskā spektra traucējumus bērniem. Daudzos gadījumos ar savlaicīgu un atbilstošu korekciju var ievērojami uzlabot gan bērnu, gan vecāku dzīvi. Tam nepieciešama visaptveroša, ne tikai ārstnieciska, pieeja. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji klātesošajiem pastāstīja par mūsdienīgām pieejām.
"Pagājušajā gadā ar Veselības ministrijas lēmumu Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai piešķirts Metodiskās vadības centra statuss. Tas mums ir liels pagodinājums un ļoti liela atbildība. Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt vienotu un kvalitatīvu bērnu veselības aprūpes sistēmu Latvijā, tostarp bērnu psihiskās veselības jomā. Bērnu psihiskā veselība ir mūsu prioritāte. Sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju mums ir bijusi iespēja uzlabot dažādu terapiju pieejamību agrīnās intervences ietvaros bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Šī metodika ietver apmācības aprūpētājiem, būtībā tas ir atbalsts ģimenēm, kas audzina bērnus ar neiroattīstības traucējumiem. Šodien mēs apmācām trenerus, kas katru dienu strādā ar ģimenēm, lai paplašinātu ikdienas atbalstu vecākiem un skaidrotu, kā tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem. Ņemot to vērā, mēs uzaicinājām ne tikai medicīnas speciālistus, bet arī sociālos un izglītības darbiniekus no visas Latgales. Pirmā apmācību daļa notika vasaras sākumā. Uzaicinājām speciālistus no ārvalstīm, kuri mācīja mūsu speciālistus strādāt ar šo metodiku. Papildu apmācījām 30 trenerus no visas Latvijas. Mēs jau toreiz solījām, ka paplašināsim šo projektu. Un šodien esam šeit, nodrošinot apmācības speciālistiem Latgales reģionā. Latvijā mēs novērojam traucējumu skaita pieaugumu un to veicina vairāki faktori. Pirmkārt un galvenokārt, esam iemācījušies diagnosticēt un identificēt traucējumus agrīnā stadijā un sniegt atbalstu agrāk. Tāpēc pirms trim gadiem ieviesām agrīnās intervences programmu, lai uzlabotu agrīnu diagnostiku un sniegtu bērniem nepieciešamo atbalstu pēc iespējas agrāk. Šajā konferencē mēs apspriežam konkrētas diagnozes; mūsdienu metodikas ir izstrādātas tā, lai palīdzētu ģimenēm ar šādiem bērniem integrēties ikdienas dzīvē," sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītāja Rimma Beļkova.
Nodarbības ar speciālistiem vadīja Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji, kuri jau daudzus gadus darbojas šajā jomā.
„Speciālistiem, kas strādā ar vecākiem, mēs mācām, kā tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. Pēc tam šie speciālisti var izskaidrot un parādīt, kā piecās minūtēs dienā, izmantojot ikdienas darbu un rotaļas, palīdzēt saviem bērniem attīstīt sociālās un komunikācijas prasmes. Tas uzlabos viņu dzīves kvalitāti un pasargās no nopietnākām psihiskās veselības problēmām. Šī tēma ir ļoti aktuāla, jo redzam, ka traucējumi tiek diagnosticēti arvien biežāk. Vēl pirms dažiem gadiem mēs tik jaunā vecumā nepievērsām uzmanību noteiktiem momentiem, maldīgi uzskatot, ka tas ir joks, vecuma īpatnība vai raksturs. Taču pētnieciskais darba ir būtiski pilnveidojies, ļaujot mums diagnosticēt traucējumus agrīnā vecumā un nevis izolēt bērnu no sabiedrības, kā tas bija iepriekš, bet palīdzēt viņam integrēties mūsu dzīvē. Šī metodika ir vienkārša, bet, tajā pašā laikā, unikāla. Galvenais ir nodrošināt veselīgu saikni ar vecākiem. Vai zināt, ko es ievēroju vasarā, kad mums bija pirmās nodarbības? Vecāki ir gatavi apgūt šīs jaunās metodikas, taču izglītības un sociālie darbinieki ne vienmēr ir tik ieinteresēti. Ar viņiem nereti jāstrādā vairāk. Viņi strādā, balstoties uz agrāk iegūto izglītību un iepriekšējām metodikām. Šī metodika nedaudz atšķiras. Un šajā gadījumā dažiem speciālistiem rodas jautājums: vai tā drīkst? Savukārt vecāki ir atvērtāki; viņi saprot, ka tā ir problēma. Viņi atnāk pie speciālista ar saviem bērniem, nodarbojas, varbūt, stundu. Bet ko tālāk? Kā pēc tam palīdzēt savam bērnam? Un tieši to mēs mācām savās nodarbībās," pastāstīja Pasaules Veselības organizācijas sabiedrības veselības speciāliste Marta Krivade.
Nav nejaušība, ka šie kursi notika Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Mūsu slimnīca jau sen ir zināma vecākiem, kas audzina bērnus ar dažādiem traucējumiem, kā viena no labākajām iestādēm, kur viņi un viņu bērni saņem nepieciešamo atbalstu, ko sniedz reģiona vadošie speciālisti.
„Esmu lepna, ka šāds seminārs par darbu ar ģimenēm un bērniem, kuriem diagnosticēts autisms vai citi traucējumi, notiek mūsu slimnīcā. Pie mums ieradās viesi gandrīz no visas Latvijas. Esmu gandarīta, ka esam izveidojuši konstruktīvu sadarbību ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un Daugavpils pilsētas domi, jo kopā mēs apmācām rezidentus, un pilsētas dome mūs atbalsta finansiāli. Mums kļuva vairāk psihiatru un beidzot mums būs vairāk bērnu psihiatru, kas ir ļoti svarīgi. Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca ir pirmā slimnīca Latvijā, kur uzsākta Agrīnās intervences programmas pieaugušajiem īstenošana. Tagad mēs piedāvājam šo pakalpojumu ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, esam renovējuši telpas tieši šai programmai. Savulaik mēs renovējām ēku, izremontējām telpas, mākslinieki apgleznoja sienas, lai pielāgotos agrīnās intervences programmai. Mēs iegādājāmies nepieciešamo aprīkojumu un materiālus nodarbībām.
Mani priecē tas, ka šajā seminārā apmācīs vairāk speciālistu, kas ļaus izveidot papildus centrus un ļaus mums paplašināt programmas darbības jomu un pieejamību, kas, savukārt, ietekmēs mūsu sabiedrību.
Mēs to darām profesionāli un šis līmenis ir vienādi augsts visā valstī. Diemžēl ar to pakalpojumu apjomu, ko spējam sniegt mēs slimnīcā nepietiek, jo bērnu skaits, kuriem nepieciešama šī palīdzība un atbalsts, ir liels. Latgales iedzīvotāji pieraksta rindā bērnus uz agrīnās intervences programmu mūsu iestādē, taču mūsu resursi ir nepietiekami. Un šāda situācija ir visā Latvijā. Šodien seminārā “Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Aprūpētāju prasmju apmācību metode bērnu ar neiropsihiskās attīstības aizkavēšanos vai traucējumiem atbalstam” papildus apmācīto speciālistu skaits ļaus paplašināt pieejamību pakalpojuma sniegšanā." sacīja Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste.
Tieši tāpēc šādi pasākumi, konferences un semināri ir tik svarīgi, jo tie palīdz apmācīt pēc iespējas vairāk cilvēku, kuri pēc tam palīdzēs bērniem ar traucējumiem integrēties sabiedrībā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Atbalsts nepieciešams gan bērniem, gan vecākiem" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri