6. novembrī Latvijas pilsētās notika vērienīga protesta akcija pret valsts izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šāds pasākums norisinājās arī Daugavpilī, kurā pulcējās aptuveni simts cilvēku.
Kas ir Stambulas konvencija
Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes līgums, ko parakstījušas 45 valstis un Eiropas Savienība. Tā mērķis ir standartizēt atbalstu sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības, tostarp vardarbības ģimenē. Konvencijas stūrakmeņi ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un vainīgo sodīšana. Šī līguma mērķis ir arī ietekmēt cilvēku pasaules uzskatus, aicinot visus sabiedrības locekļus, īpaši vīriešus un zēnus, mainīt savu attieksmi. Būtībā tā atbalsta aicinājumu uz lielāku sieviešu un vīriešu līdztiesību, jo vardarbība pret sievietēm izriet no nevienlīdzīgām attiecībām starp sievietēm un vīriešiem sabiedrībā un to veicina tolerance pret vardarbību un tās ignorēšana.
2023. gada novembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju ar piebildi, ka piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.
Tiesa, pirms tam plašu rezonansi izraisīja noziegums Jēkabpilī, kurā vīrietis nogalināja savu bijušo sievu. Šī traģēdija notika 2023. gada aprīlī. Leons Rusiņš ar cirvi nogalināja sievieti viņas bērna un mātes acu priekšā. Sieviete centās izvairīties no traģēdijas, pameta vīrieti un vērsās tiesībsargājošās iestādēs, jo bijušais vīrs vajāja viņu vairāk nekā gadu. Taču neviens tā arī nespēja sievietei palīdzēt. Tas kļuva par būtisku impulsu Stambulas konvencijas ratificēšanai. Šis dokuments stājās spēkā 2024. gada 1. maijā un pusotru gadu nevienam netraucēja. Taču, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, situācija mainījās. Iespējams, parlamenta lēmums ar to nekādi nav saistīts, tomēr šķiet, ka tā nav tikai sakritība. Gadu pirms Saeimas vēlēšanām politiķi sāka aktīvi apspriest konvenciju, norādot uz tās trūkumiem un rosinot pieņemt citu, vietējo dokumentu. Galu galā 2025. gada 31. oktobrī Saeima pieņēma lēmumu izstāties no konvencijas un tas izraisīja protestus. Tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret šo lēmumu. Turklāt aktīva balsošana par Stambulas konvenciju notika vietnē ManaBalss.lv. Piemēram, Latvijā vairāk nekā 35 000 cilvēku nobalsoja par tās saglabāšanu, savukārt gandrīz 70 000 nobalsoja par to, lai Valsts prezidents neizsludinātu Saeimas lēmumu izstāties no konvencijas.
Protests Daugavpilī
6. novembrī aptuveni 100 cilvēki sapulcējās Vienības laukumā Daugavpilī, protestējot pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. "Mēs šodien esam šeit, lai paustu savu atbalstu Stambulas konvencijai. Vēlamies paziņot, ka mēs esam pret, Daugavpils ir pret izstāšanos no Stambulas konvencijas, pret populismu Saeimā. Esmu pārliecināts, ka tas ir saistīts ar noteiktu politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņām. Es nevaru saprast, kāpēc tos neapmierina konvencija. Viņi norāda uz dažiem dzimumu jautājumiem, bet patiesībā tur tādu nav. Ikviens, kurš ir lasījis šo līgumu, to zina. Ir atsauce uz dzimumu, bet nav ne vārda par dzimuma uztveri. Man ļoti žēl, ka politika nav populāra tēma jauniešu vidū Daugavpilī. Esmu ļoti priecīgs, ka jaunieši šodien ieradās šeit, lai atklāti pateiktu visiem, ka mēs atbalstām Stambulas konvenciju un esam pret vardarbību!" viens no protesta organizatoriem Vitālijs Kapustins sacīja laikrakstam "Latgales Laiks".
Šajā protestā aktīvi piedalījās arī nevalstisko organizāciju, piemēram, "New East” un "Cita Daugavpils" pārstāvji. Viņi turēja plakātus ar saukļiem "Par drošību, par demokrātiju, par konvenciju", "Aizsardzība visiem, ne tikai dažiem" un "Vardarbība nav tradīcija".
"Biedrības "Cita Daugavpils" jaunieši organizēja šo pasākumu. Esmu gandarīta, ka Daugavpils ir viena no vietām, kur notiek šāds pikets. Es atnācu, lai paustu savu viedokli. Būtībā man ir ļoti skumji un esmu ļoti dusmīga, ka šie piketi kļuva par nepieciešamību. Bet es priecājos, ka šeit, Daugavpilī, kur nav ministriju, esam mēs, aktīvi pilsoņi, kuri ir gatavi paust savu viedokli. Un mēs to darīsim. Es nevēlos šodien analizēt visu konvenciju, bet vēlos atgādināt visiem, ka lielākā daļa Eiropas valstu ir paudušas savu viedokli par politisko nostāju Latvijā. Pirmkārt un galvenokārt, visiem ir jāsaprot, ka konvencija ir demokrātijai, drošībai. Tas ir pamatdokuments, un tāpēc mēs šodien esam šeit," sacīja biedrības "Cita Daugavpils" vadītāja Inga Belousa.
"Kaut kas mūsu valstī nav kārtībā, ja pat Daugavpilī, kur nav tradīcijas piedalīties šādos pasākumos, protestā piedalās ap simts cilvēku. Šodien mēs sapulcējāmies reizē ar visu Latviju. Mēs iebilstam pret dubultstandartiem. Mūsuprāt, cilvēki un deputāti acīmredzot nav iedziļinājušies konvencijas būtībā un Eiropas pieņemtajos dokumentos kopumā, meklē kaut kādus iekšējos ienaidniekus. Ir svarīgi saprast, ka šis dokuments ir pret vardarbību un kopumā pret nelikumīgām darbībām, savukārt daži meklē kaut kādu dzimumu atšķirību. Ja parlamentārieši būtu izlasījuši konvenciju, viņi zinātu, ka tajā tikai vienā vietā ir minēts, ka nedrīkst sist nevienu, un tad ir uzskaitīti kritēriji: ne pēc seksuālās orientācijas, ne pēc etniskās, reliģiskās vai sociālās piederības – tas ir, kā cilvēks sevi identificē. Šī ir vienīgā vieta, kur tiek pieminēts dzimums. Šajā sakarā mēs bloķējam parlamenta darbu. Divi vai trīs vārdi, un cilvēki izgāja ielās. Tā ir kaut kāda zemiska politiska spēle; politiķi ir aizrāvušies un nostājušies pret galveno dokumentu, kas aizsargā cilvēktiesības, fundamentālākās normas. Ja vēlaties gāzt valdību, tad dariet to. Kāpēc ir jārīkojas tik muļķīgi un jāiznīcina šīs normas? Mēs uzskatām, ka Stambulas konvencijai jāpaliek Latvijā. Es, tāpat kā jebkurš saprātīgs cilvēks, iestājos pret vardarbību,” sacīja sabiedriskās organizācijas “New East” pārstāvis Viktors Andruškevičs.
Iedzīvotāji atbalstīja protestu
Atbalstīt protestu ieradās arī Daugavpils teātra aktieris Marģers Eglinskis. Arī viņš uzskata, ka Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas ideja ir absurda: “Es uzskatu, ka Stambulas konvencija gan simboliski, gan praktiski ir ļoti svarīgs dokuments. Un šodien esmu ieradies, lai paustu protestu pret izstāšanos no konvencijas. Vardarbības apkarošanai un iedzīvotāju drošības nodrošināšanai ir jābūt vienai no valsts galvenajām prioritātēm. Savukārt mūsu Saeimas deputāti pašlaik demonstrē, ka tā viņiem nav svarīga prioritāte. Un es nevaru saprast, kāpēc konvencija kļuva par traucēkli. Man ir skumji apzināties, ka cilvēki, pat neizlasot šo dokumentu, ir gatavi noticēt visādām muļķībām, ko tagad saka par konvenciju. Es atklāti iestājos pret vardarbību. Man ir trīs meitas, un es vēlos, lai viņas justos droši savā valstī, lai zinātu, ka viņas aizsargās, lai neviens vēlāk nevarētu teikt, ka sievietei nebija nopietni nodarīts pāri. Atšķirībā no dažiem iedzīvotājiem, esmu lasījis šo konvenciju un varu droši teikt, kas tajā rakstīts un par ko tā ir. Es pats izdaru secinājumus par to vai citu dokumentu, nevis ticu muļķībām, ko man stāsta. Mums jāsaprot, ka kritiskā domāšana ir būtiska katram no mums."
Valsts prezidenta lēmums
Trīs dienu laikā platformā ManaBalss.lv tika savākti vairāk nekā 50 000 parakstu, aicinot Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šī iniciatīva ir kļuvusi par vienu no plašākajām kopš platformas pirmsākumiem, un parakstu vākšanas temps bija ļoti augsts.
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, parakstīja un nosūtīja Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai 30. oktobrī Saeimā pieņemtā likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizējās caurlūkošanas lūgumu.
„Nav šaubu, ka tieši Saeima ir tiesīga lemt par Latvijas izstāšanos no Saeimā apstiprināta starptautiska līguma. Tāpat nav šaubu, ka var rasties pamatota nepieciešamība izstāties no starptautiska līguma. Taču nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā. Konvencijas ratifikācija un denonsēšana vienas Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības. Šāda valsts rīcības nenoteiktība un neprognozējamība nav iederīga Eiropas tiesību telpā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma. Būtu nopietni jāvērtē, vai šāda rīcība ir savietojama ar Līgumā par Eiropas Savienību nostiprināto lojālās sadarbības principu un Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumu ar patiesu savstarpējo cieņu palīdzēt cita citai veikt uzdevumus Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai, tostarp Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto sieviešu un vīriešu līdztiesību. Nav strīda, ka Saeima, pastāvot noteiktiem apstākļiem un paveiktiem priekšdarbiem, var lemt par izstāšanos no starptautiska līguma atbilstošā procedūrā. Diemžēl nākas secināt, ka nav paveikti nepieciešamie priekšdarbi, lai šāda izstāšanās būtu pienācīgi pamatota,” pausts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas priekšsēdētājai.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam pavēra iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā.
Saeima 5. novembrī otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijas). Sākotnēji Ārlietu komisija un pēc tam arī parlaments atbalstīja priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrreizējai caurskatīšanai – līdz nākamā gada 1. novembrim. Līdz ar to šo valstij svarīgo lēmumu apspriedīs jaunā Saeima.
Komentāri