Pirms nepilna gada, 2025. gada 8. februārī, Baltijas valstīs norisinājās vēsturisks notikums. Pēc ilgiem sagatavošanās darbiem Latvija, Lietuva un Igaunija beidzot atslēdzās no BRELL un pieslēdzās Eiropas energotīklam. Pirmais gads jaunajā statusā ir gandrīz pagājis -- mierīgi un bez sekām. Tomēr pašlaik visas notikušās izmaiņas tiek piedēvētas šim solim, pat necenšoties noskaidrot, vai tā ir patiesība. Tāpēc mēs nolēmām noskaidrot, kas īsti tika darīts pēc atvienošanās no BRELL un kā tas ietekmēja Latvijas iedzīvotājus.
Kas ir BRELL? Tā ir sinhrona energosistēma, kas izveidota padomju laikā un savienoja piecas valstis elektroenerģijas apmaiņai: Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Šo valstu nosaukuma pirmie burti veido akronīmu BRELL. Tomēr 2025. gada 8. februārī šī sistēma beidza pastāvēt, jo Lietuva, Latvija un Igaunija izstājās no šīs energosistēmas, izvēloties uzticamāku partneri — Eiropu. Tas tika darīts, lai uzlabotu enerģētisko drošību un neatkarību no agresorvalstīm. Diemžēl tie, kurus mēs ilgu laiku uzskatījām par saviem partneriem, izvēlējās agresiju, vardarbību un slepkavības, izraisot pilna mēroga karu Ukrainā. Turpināt sadarbību ar šīm valstīm vairs nebija droši. Un Baltijas valstis beidzot paveica to, pie kā bija strādājušas daudzus gadus, -- atslēdzās no BRELL. Krievijai un Baltkrievijai tas nozīmē, ka to energosistēmas paliek sinhronizētas, un Kaļiņingradas apgabals, kas ir izolēts, gatavojas autonomai darbībai.
Tagad, atceroties šī gada janvāra beigu un februāra sākuma notikumus, pirmais, kas nāk prātā, ir masveidā tiražētā nepatiesā informācija, kurā it kā citēti „Latvenergo” darbinieki. Mums draudēja, ka paliksim bez elektrības, ka ievērojami pieaugs tās cena un ka jāizslēdz visas elektroierīces, pretējā gadījumā tās sadegs. Latvijas iedzīvotāji bija satraukti, pirka sveces, baterijas, lukturīšus un sērkociņus. Viņi gatavojās jebkuram scenārijam, ar kuriem tika draudēts viltus ziņās. Taču viss noritēja klusi un mierīgi. Mēs to pat nepamanījām. Par šādu scenāriju mums stāstīja atbildīgie dienesti, taču daudzi labprātāk ticēja viltus ekspertiem internetā.
Līdzīga situācija radās pavasarī. Atceroties šī gada aprīļa beigas, kad Spānija un Portugāle gandrīz diennakti palika bez elektrības, daži skeptiķi Latvijā tagad saka, ka pieslēgšanās Eiropas tīklam bija kļūda, apgalvojot, ka nav garantijas, ka mēs nepiedzīvosim līdzīgus elektroenerģijas padeves pārtraukumus. Daudzi sāka vainot saules paneļus, kuru šajās valstīs ir pārāk daudz, apgalvojot, ka tie ir neuzticams elektroenerģijas avots, tāpat kā visi atjaunojamie enerģijas avoti. Patiesībā tās bija viltus ziņas. Iemesls nekādi nebija saistīts ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem.
Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ne tikai uzlabo energoapgādes drošību reģionā, bet arī veicina Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Turklāt projekta ietvaros veiktās investīcijas iekārtās un tehnoloģijās ir priekšnoteikums lielu atjaunojamo enerģijas avotu drošai pieslēgšanai pārvades tīklam un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai.
Ir pagājis gandrīz gads. Mēs turpinām cīnīties ar dezinformāciju, ko izraisījusi klimata pārmaiņu tēma, un cik svarīga ir pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem. Kāds šis laiks ir bijis mūsu elektrotīkliem? Ko Latvija ir sasniegusi šajā laikā? Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis atbildēja uz šiem jautājumiem laikrakstam "Latgales Laiks".
Cik ilgi Latvija gatavojās šim procesam?
Tas bija Baltijas valstu kopīgs projekts, kas tika uzsākts 2007. gadā, kad Baltijas valstu ministru prezidenti vienojās par stratēģisko mērķi – kļūt par daļu no kontinentālās Eiropas sinhronās zonas. Faktiski valstis, kas ir Eiropas Savienībā no 2004. gada, arī elektroenerģijas tīklu sinhronizētu ar Eiropu. Tas bija enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums, palielinot Baltijas valstu energosistēmu drošumu, lai spētu efektīvi darboties gan kā daļa no lielas elektrosistēmas, gan patstāvīgi.
Šobrīd Latvija spēj patstāvīgi uzturēt savu energoapgādes tīklu un nodrošināt tā darbības stabilitāti.
Sākotnēji sinhronizācija ar Eiropas elektroenerģijas tīklu tika plānota 2026. gada sākumā, tomēr. izvērtējot visus riskus, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienošanos veikt jau 2025. gada februārī.
Cik tas mūsu valstij izmaksāja?
Tas bija elektroenerģijas infrastruktūras modernizācijas un būtiskas pārbūves projekts, kas tika realizēts laikā un plānotā budžeta ietvaros. Mums šobrīd ir moderna, stabili strādājoša elektroapgādes sistēma. Tās izveidei Latvijā tika piesaistīti vairāk nekā 300 miljoni eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma elektrotīkla infrastruktūras uzlabošanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei. Izmaksas Latvijā 483 miljoni eiro līniju rekonstrukcijā, jaunās iekārtās un IT sistēmās.
Kopējās projekta izmaksas Baltijā un Polijā ap 2 miljardiem.
Cik daudz papildu iekārtu bija nepieciešams uzstādīt un iegādāties?
Projekta ietvaros veicām jaunu augstsprieguma līniju izbūvi un esošo līniju pilnīgu rekonstrukciju. Baltijas valstīs tika uzstādīti 9 sinhronie kompensatori, kas nodrošina elektroenerģijas frekvences stabilizēšanu. Rēzeknē un Tumē uzstādītas lieljaudas enerģijas akumulācijas baterijas (BESS) – 160 MWh, frekvences regulēšanai un energosistēmas balansēšanai. Izveidota automatizēta elektroenerģijas ģenerācijas kontroles sistēma.
Līdz ar Rēzeknē izvietotās bateriju sistēmas atklāšanu oktobrī, ir pabeigti visi ar sinhronizāciju plānotie infrastruktūras darbi.
Vai šī pāreja ir ietekmējusi mūsu rēķinus?
Jāsaka, ka kopumā projekts tika realizēts pārdomāti un ar augstu ES līdzfinansējumu, rūpīgi vērtējot visas izmaksas, tāpēc ietekme nebija jūtama. Būtiski, ka arī darbi tika veikti daudzu gadu garumā. Piemēram, "Kurzemes loka" izbūve tika pabeigta jau 2019. gadā, bet jauna Latvijas–Igaunijas starpsavienojuma izbūve -- jau 2021. gadā.
Savukārt akumulācijas sistēmā investīcijas sasniedza 77,07 miljonus eiro, tomēr to piegādei un uzstādīšanai tika piesaistīts Eiropas Savienības finansējums no Atveseļošanas un Noturības mehānisma struktūrfondiem (RePowerEU) 100% apmērā. Baterijas ir nozīmīgas kopējo izmaksu samazinājumā patērētājiem un tirgus dalībniekiem Latvijā un visā Baltijā. Tās no 2026. gada ļaus Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas par apmēram 20 miljoniem eiro gadā. Neraugoties uz daudzām spekulācijām, kas izskanēja aizvadītā gada nogalē un šī gada sākumā, par iespējamu un būtisku elektroenerģijas cenu pieaugumu kontekstā ar atslēgšanos no BRELL tīkla, mēs to neredzam. Elektroenerģijas cenas turpina mazināties, arī Augstsprieguma tīkla tarifu nākamajam periodam izdevās pat nedaudz samazināt.
Kā nākotnē Latvijas iedzīvotājus varētu ietekmēt pieslēgšanās Eiropas tīklam?
Tas ir viens no reģionāla līmeņa megaprojektiem, kā rezultātā mēs esam ieguvuši modernu un drošu elektroenerģijas apgādes sistēmu. Modernizētais tīkls dod iespējas mums paplašināt elektroenerģijas ražošanu Latvijā, jo tīkla kapacitāte ir pietiekama. Vienlaikus mūsu speciālisti ir ieguvuši unikālu pieredzi nodrošināt Baltiju ar elektroenerģiju tā saucamajā “salas režīmā”, kad 8. februārī bijām atslēgušies no BRELL tīkla un vēl nebijām pieslēgušies Eiropas tīklam. Esam arī ieguvuši pieredzi izcilai darba koordinācijai starp Baltijas valstīm. Paveiktā augsto profesionālo līmeni apliecina fakts, ka atslēgšanās un pieslēgšanās noritēja nemanāmi.
No jaunā gada mūsu rēķini pieaugs — ar ko tas ir saistīts?
Iemesls izmaiņām ir apstāklī, ka noslēgsies 2023. gadā noteiktais valsts atbalsta periods, kas noteica ierobežojumu tarifu straujam pieaugumam privātpersonām. Maksājums mainīsies par sadales pakalpojumiem privātpersonām ar pieslēguma jaudu no 16 līdz 25 ampēriem un "Pamata" tarifu plānu.
Mājsaimniecībām ar vienfāzes pieslēgumu ikmēneša maksājums par jaudas uzturēšanu atkarībā no izvēlētās jaudas no janvāra pieaugs par 0,20 līdz 1,26 eiro mēnesī, neieskaitot PVN. Bet mājsaimniecībām ar triju fāžu pieslēgumu – maksājums par jaudas uzturēšanu pieaugs par 1,92 līdz 3,50 eiro, neieskaitot PVN.
Arī 2026. gadā aizsargātie elektroenerģijas lietotāji (trūcīgas vai maznodrošinātas personas, daudzbērnu ģimenes vai ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu) turpinās saņemt atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem norēķiniem par elektroenerģiju 20 līdz 25 eiro apmērā. Atbalstam nav jāpiesakās – tas tiek piešķirts automātiski kā atlaide elektroenerģijas rēķinā.
Iespējams, ka izmaksas par elektroenerģiju var mazināt, samazinot pieslēguma jaudu. Lai vienkārši novērtētu, cik liela jauda nepieciešama, AS “Sadales tīkls” mājaslapā ir pieejams kalkulators, kurš automātiski aprēķina tavam mājoklim nepieciešamo jaudu. Kalkulators pieejams šeit: https://sadalestikls.lv/lv/slodzes-kalkulators.
Komentāri